Kad kino un alkohols iet roku rokā: slavenākie ugunīgie dzērieni kinolentēs
Kino attiecības ar alkoholiskajiem dzērieniem ir senas un abpusēji izdevīgas. Reti kura kinodrāma iztiek bez ainas, kurā varonis vai varone krodziņā slīcina bēdas glāzītē, bet komēdiju sižeti bieži vien tiek virpināti ap iereibušiem pārpratumiem. Saskaitīts, ka alkohols tiek lietots apmēram 80 procentos Holivudas filmu, un nav šaubu, ka dažus dzērienus kino pat ir padarījis leģendārus. Deviņvīri ielūkojas dzērienu un kinematogrāfijas slavenākajos mīlas, biznesa un piedzīvojumu stāstos.
Cosmopolitan
Šā kokteiļa pirmsākumi meklējami trīsdesmito gadu Amerikā, kur bārmeņi mēdza jaukt maisījumu no džina, apelsīnu liķiera un aveņu sīrupa. Tomēr nosaukumu tas ieguva tikai 1975. gadā, kad Mineapolisas bārmenis Nīls Marejs kokteiļa sastāvā aveņu sulu aizstāja ar dzērveņu. Pēc tam kokteiļa recepte kļuva populāra Sanfrancisko geju bāros, taču līdz Ņujorkai tā pa īstam atnāca tikai astoņdesmito gadu beigās, kad turienes bārmenis Tobijs Čečini vēlreiz uzlaboja Cosmopolitan recepti, izveidojot to tādu, kāda tā iegājusies mūsdienās.
Astoņdesmito gadu otrajā pusē Cosmopolitan bija diezgan populārs kokteilis Ņujorkas bāros, taču īstais slavas mirklis pienāca pēc gadiem desmit, kad uz ekrāniem iznāca kulta seriāls Sekss un lielpilsēta (Sex and the City). Tā galvenās varones – četras dāmas – regulāri satikās un pie Cosmopolitan glāzes apsprieda savas intīmās dzīves jaunumus. Ar to pietika, lai visā pasaulē sāktos Cosmopolitan bums – tieši šo kokteili bārā izvēlējās katra sevi cienoša un neatkarīga sieviete. Kad beidzās seriāls, pamazām kritās arī kokteiļa popularitāte, taču, kā apgalvo Ņujorkas bārmeņi, pēdējā laikā izskatoties, ka mode uz to atgriežas.
Suntory viskijs
Pat tie, kas viskiju nedzer, noteikti atceras ainu no filmas Pazudis tulkojumā (Lost in Translation), kurā Bilam Marejam, filmējoties japāņu viskija Suntory reklāmas rullītī, vēl un vēl ir jāatkārto frāze: “Suntory time!”, bet japāniski runājošajam režisoram tēlojums kā nepatīk, tā nepatīk. Svešā zemē nonākušajam Marejam uzmācas grūtsirdība, ko viņš slīcina glāzē, atzīstot, ka vienīgā labā ziņa esot tā, ka viskijs darbojas.
Kādēļ filmā parādās tieši septiņpadsmitgadīgs Suntory viskijs? Iespējams, tāpēc, ka tā ražotāji jau labu laiku pirms Pazudis tulkojumā uzņemšanas izmantoja Holivudas dižgaru palīdzību savas produkcijas reklamēšanā. Suntory reklāmas uzņēma Pazudis tulkojumā režisores Sofijas Kopolas tēvs, leģendārais Krusttēva radītājs Frensiss Fords Kopola, un filmējās tajās pat Šons Konerijs. Tāpēc amerikāņu kultūra Suntory ražotājiem nebija sveša. Grūti teikt, cik lieli tur nopelni filmai, taču pēc tās iznākšanas Suntory viskija noiets pieauga. Sliktā ziņa – nu jau pāris gadus Suntory vairs neražo Mareja malkoto septiņpadsmitgadīgo viskiju...
Bonds un Heineken
Kaut gan Džeimsa Bonda vārds nesaraujami ir saistīts ar vodkas un martini kombināciju, jau vairāk nekā 20 gadus aģentam 007 ir īpašas attiecības arī ar alu Heineken. Sākās tās vēl laikā, kad par aģentu 007 strādāja Pīrss Brosnans, kurš vienā no deviņdesmito gadu bondiānas filmām iemalkoja Heineken alu. Lieki teikt, ka Heineken par to filmas veidotājiem bija dāsni samaksājis. Sadarbība turpinājās arī Daniela Kreiga laikā – par reklāmu filmā Skyfall Heineken noskaitīja vairāk nekā 35 miljonus eiro. Pēc visa spriežot, Bondu ar alus glāzi rokā mēs redzēsim arī jaunajā bondiānas filmā, kas uz ekrāniem parādīsies oktobrī. Jācer, ka ne gluži tādā kontekstā kā ne pārāk sen iznākušajā reklāmas rullītī, kur Kreigs/Bonds bārā pasūta nevis vodku ar martini, bet gan Heineken bezalkoholisko alu, sakot: “Esmu taču darbā!” Vai tad Bondam pāris vodkas un martini kokteiļi ir traucējuši strādāt?!
Jack Daniels trakajam Nikolsonam
Pēc Stīvena Kinga grāmatas uzņemtais Mirdzums (Shining) ir viena no visu laiku labākajām psiholoģiskajām šausmenēm. Atceraties taču – Džeka Nikolsona tēlots lūzerīgs rakstnieks kopā ar ģimeni uzņemas pa ziemu pieskatīt vientuļu kalnu viesnīcu, taču beigās ņem un sajūk tur prātā un mēģina nogalināt sievu. Viens no pirmajiem soļiem prātā jukšanas procesā ir pasēdēšana viesnīcas bāriņā un sarunas ar bārmeni Loidu, kurš palaikam uz kroga rēķina ielej Nikolsonam kādu graķīti viskija Jack Daniels. Ak, jā, vienīgā problēma ir tā, ka patiesībā Loids nemaz neeksistē... Nav zināms, vai Jack Daniels par parādīšanos filmā kaut ko maksāja, taču diez vai – kam gan vajadzīga reklāma, kuras finālā viskija dzērājam aizbrauc jumts un viņš nosalst kupenā?
Likteņa ironija jeb vieglu garu
Kurš gan nezina veco labo padomju filmu, ko vismaz viens televīzijas kanāls noteikti rāda Vecgada vakarā? Par to, kā Žeņa Lukašins gada pēdējā dienā kopā ar draugiem pirtī piedzērās, pēc tam kļūdas dēļ tika iekrauts lidmašīnā, nonāca Ļeņingradā un, sajaucot dzīvokļus, sastapa savu liktenīgo sievieti. Bet vai kāds ir skaitījis, ko un cik draugi pirms misēkļa ar lidmašīnu izdzēra?
Un tātad: pirtī četri vīri izdzēra katrs vairākus kausus alus un trīs pudeles šņabja (cik var saskatīt, etiķete ļoti atgādina Stoļičnaja), pa visiem uzkožot vienu mazo šokolādīti. Ar vienu šokolādīti, protams, ir par maz, lai piebremzētu reibumu, tāpēc drīz vien visi četri ir krietnās burās un dodas uz lidostu. Lidostas restorānā pa visiem izdzer vismaz vienu konjaku (uz galda ir redzama tukša konjaka pudele, bet var jau būt, ka tā nav vienīgā) un sešas pudeles Boržomi minerālūdens. Šajā gadījumā Boržomi dzert ir jau par vēlu – lidmašīnā tiek ietūcīts nepareizais draugs...
Padomju kinematogrāfijā nebija pieņemts ņemt naudu par produktu izvietošanu un vismazāk jau nu par alkoholiskajiem dzērieniem. Parasti filmēšanā šņabi aizvietoja ar ūdeni, bet konjaku ar tēju, lai aktieri nepiedzertos. Taču, kā atceras konkrētās dzeršanas ainas dalībnieki, viņi paslepus no režisora tomēr dzēruši īstu mantu, tāpēc arī rezultāts iznācis ļoti reālistisks.
Laba kandža!
Ja uz ekrāna aktieris dzer, tas nepavisam nenozīmē, ka viņš šajā ainā tiešām lieto alkoholu. Gandrīz vienmēr alkoholu aizstāj ar kādu bezalkoholisku dzērienu, kura krāsa atgādina viskiju, degvīnu vai vīnu – ko nu attiecīgajā epizodē vajag. Jo skaidrs, ka filmēšanas brigādei nav ne mazākās vēlmes ņemties ar piedzērušu aktieri; tas vienkārši nav profesionāli.
Taču gadās arī pa kādam izņēmumam, un viens no tiem fiksētas 2012. gada filmas Ārpus likuma (Lawless) uzņemšanā. Filma stāsta par brāļiem kandžas brūvētājiem Amerikas sausā likuma laikā, un viena brāļa lomas atveidotājs Šia Lebafs tiešām lielu daļu filmēšanas procesa aizvadīja konstantā pālī. Turklāt darīja to apzināti, lai labāk iejustos lomā. Pārējos komandas locekļus tas darīja diezgan nervozus, jo īpaši tāpēc, ka palaikam līdzīgā veidā lomā iejutās arī otrs “brālis” Toms Hārdijs, kurš jau tā ir slavens ar savu smago raksturu. Beigās abi “brāļi” tiktāl iejutās lomās, ka sāka kašķēties gan uz ekrāna, gan dzīvē.
Iereibušais Salavecis
Filma Ļaunais Ziemassvētku vecītis (Bad Santa) vēsta par īgnu un krimināli noskaņotu alkoholiķi, kurš kopā ar kolēģi – punduri – jaukajā Ziemassvētku laikā piepelnās, tēlojot lielveikalos Ziemassvētku vecīti, bet pēc tam šos veikalus apzog. Billija Boba Torntona tēlotais Ziemassvētku vecītis ir īsts draņkagabals, kurš visu laiku ir piedzēries vai paģirains un kuram nav nekā svēta. Lomā aktieris iegāja pēc Staņislavska metodes, ko pats kādā intervijā atzina: “Tas bija vienkārši. No rīta es brokastīs izdzēru trīs glāzes sarkanvīna. Pēc tam pārgāju uz vodku ar dzērveņu sulu un pa virsu uzdzēru dažas pudeles alus Bud Light. Kad beidzot tiku līdz filmēšanas laukumam, tad vairs pat nesapratu, ka tiek uzņemta filma.”
Vienā no epizodēm Torntons cilā pudeli, kuras etiķete pa gabalu ļoti atgādina mūsu pašu Latvijas balzama ražoto Stoļičnaja vodka (to tiešām eksportē uz ASV). Taču, tuvāk ieskatoties, var redzēt, ka uz pudeles rakstīts vienkārši Russian Pineapple Vodka. Imported from te USSR. Smalks joks, ja ņemam vērā, ka filma uzņemta 2003. gadā, kad PSRS jau vairāk nekā desmit gadus nepastāvēja, turklāt padomju pārtikas rūpniecības ministrijai nemūžam nebūtu ienācis prātā ražot ananasu šņabi...
Baltā krieva atnākšana
Līdz 1994. gadā uzņemtās filmas Lielais Lebovskis (Big Lebowski) iznākšanai uz ekrāniem reti kuram ienāca prātā dzert kokteili, kurā sajaukts degvīns, kafijas liķieris un saldais krējums. Kaut gan kokteiļa White russian recepte pirmoreiz pieminēta jau 1965. gadā (vēl senāka, jau kopš 1949. gada ir Black russian – degvīns plus kafijas liķieris, bet bez krējuma), tomēr par īpaši populāru to saukt diez vai varēja.
Bet tad iznāca Lielais Lebovskis, kas momentāni kļuva par kulta filmu. Un Baltais krievs par kulta dzērienu, jo visas filmas gaitā tās galvenais varonis palaikam sajauc sev glāzi White russian vai arī klīst apkārt ar šā kokteiļa trauku rokās. Rīgas bārmeņi saka, ka no modes Baltais krievs neesot izgājis vēl šobaltdien...
Murkšķa dzira
Ņemot vērā, ka šajā Deviņvīru numurā ir stāsts par murkšķu fermu, nevaram nepieminēt arī pāris filmā Murkšķa diena (Groundhog Day) dzertos kokteiļus. Visi zina, ka šajā ķinītī Bila Mareja (jā, atkal viņš!) tēlotais varonis iesprūst vienā un tajā pašā dienā, ko spiests izdzīvot atkal un atkal, iemācoties daudz ko jaunu un izzinot apkārtējos cilvēkus. Vietējā bārā viņš sev sākumā pasūta Jim Beam ar ledu un ūdeni, taču nākamajā dienas atkārtojumā jau zina, ka kolēģei, ko iecerējis savaldzināt, labāk garšo saldais vermuts ar ledu, jo atgādinot saulrietu Romā. Un pasūta tieši tādu pašu, par ko meitene var tikai pabrīnīties: “Vai, tas taču mans mīļākais dzēriens!” Punktiņš Bika labā.
Simpsonu alus
Kādu alu dzer Homērs Simpsons? Pareizi – Duff Beer! Ar šā alus trauku rokā Homērs redzams ne vienā mūžvecā multseriāla Simpsoni sērijā. Pilnīgi droši ir tas, ka šī alus šķirne ir izdomāta, taču pastāv dažādas versijas par tās rašanos. Diezgan populāra bija versija par to, ka alus tā nosaukts par godu grupas Guns n’ Roses basģitāristam Dafam Makkegenam, kurš, kamēr veselība vēl to ļāva, bija liels alus dzērājs, bet Simpsonu veidotāji esot bijuši lieli grupas fani. Pats Makkegens šo versiju ir apcerējis savā autobiogrāfijā, taču viens no Simpsonu radītājiem Mets Grīnings to kategoriski noraidījis. Pēc citas versijas, Duff nosaukuma izvēle bijusi domāta kā parodija par Amerikā populāro alu Bud. Ir arī versija, ka nosaukums cēlies no krodziņa Duffy, kas atradies netālu no Grīninga mājām.
Lai vai kā, zīmols ir iznācis ļoti spēcīgs, un amerikāņu žurnāls Time 2016. gadā to pat iekļāva visu laiku ietekmīgāko izdomāto kompāniju sarakstā. Nu jau šur tur pasaulē tiek ražots pavisam reāls Duff alus – vietām ar kinostudijas, kas uzņem Simpsonus, atļauju, vietām bez tās. Un tur, kur Duff alu ražo bez kinostudijas licences, jau gadiem ilgi rit tiesu darbi – drīkst vai nedrīkst tā darīt.
Kasablankas retro
Mainās laiki, mainās arī dzērienu mode. Uzskatāms piemērs šai patiesībai ir kokteilis French 75. Tas ir viens no vecākajiem zināmajiem kokteiļiem, radīts Pirmā pasaules kara laikā Parīzes bārā New York. Sastāvs: džins, šampanietis, citrona sula un sīrups. Bet nosaukums tāds tāpēc, ka efekts no šādas kombinācijas esot apmēram tāds pats kā no franču 75 mm lielgabala šāviņa – gar zemi kā likts!
Pirmajās pāris desmitgadēs pēc radīšanas French 75 bija visai iecienīts. Zināms popularitātes rādītājs bija tas, ka šo kokteili dzer leģendārās 1942. gada filmas Kasablanka varoņi. Taču pēc Otrā pasaules kara French 75 popularitāte pamazām kritās, un mūsdienās ne kurš katrs bārmenis vairs spēs nosaukt šā kokteiļa sastāvdaļas.
Iedzert šo un iedzert to
Viena no reibinošākajām pēdējā laika filmām noteikti ir Kventina Tarantīno Reiz Holivudā. Tās varoņi, pirmām kārtām jau Leonardo di Kaprio un Breda Pita atveidotie, lielu daļa ekrāna laika pavada ar glāzēm rokās. Palūkosimies, ko tad viņi 2 stundu un 41 minūtes garumā dzer. Sāk ar Asiņaino Mēriju, tad pāriet uz Hennesy XO konjaku, pēc tam sāk jaukt Whiskey Sour un dzert tīru mezkalu. Pēc tam atkal nāk Asiņainā Mērija un neskaitāmas Margaritas. Kopumā tiek izdzerti vismaz pāris spaiņi dažādu reibinošu dzērienu. Nav brīnums, ka viss šis pasākums beidzas ar pamatīgu asinsizliešanu...
