Vīrs, kurš izkalis Lāčplēša zobenu - Anri Anaņins

Ar paukotāja gēnu

Kā tu tiki pie tāda vārda – Anri?

Tas ir franču vārds, un to man iedeva tēvs. Viņš, tāpat kā mans vectēvs, ir lieli sportisti, paukotāji un vieglatlēti. Jaunībā tēvs kopā ar vectēvu kādu laiku bija dzīvojis Francijā, arī Āfrikā franču kolonijās, kur strādāja par vieglatlētikas un paukošanas treneri.

Tad jau tev pieklātos taisīt zobenus, nevis nažus!

Jā, arī es esmu trenējies paukošanā – paukojis ar floreti un špagu. Esmu pabeidzis paukošanas skolu. Laikam jau tas, ka kopš bērnības apkārt ir bijušas asas lietas, arī ir novedis pie tā, ka tagad taisu nažus. Man draugi reizēm saka – ja Anri rokās ir kāds ass priekšmets, tad labāk viņam netuvoties!

Un kā tev paukošanā veicās?

Labi, biju Latvijas izlases dalībnieks. Trenēties sāku kādu piecu vai sešu gadu vecumā un līdz pat 18 gadiem braukāju pa sacensībām visā Eiropā. Latvijā savā vecuma grupā visu laiku turējos pirmajā trijniekā, Eiropā rezultāti bija dažādi – labā noskaņojumā varēju cīnīties par pirmajām vietām, bet citreiz palikt viens no pēdējiem.

Nažus tu taisi, taču par kalēju sevi tomēr nesauc?

Kalējs es tiešām neesmu. Toties esmu kaislīgs mednieks un makšķernieks, tāpēc nazis visās šajās gaitās vienmēr ir bijis līdzi. Un laika gaitā sapratu, kādam ir jābūt labam nazim. Sāku pastiprināti interesēties par nažiem un beigu beigās aizgāju pie man pazīstamiem meistariem, kuri kaļ nažus, lai izietu apmācību. Sākumā tas vairāk bija hobija līmenī, un es tiešām nedomāju, ka nonāks līdz tādam nažu klāstam, kāds tagad ir man apkārt. Taču kaut kā tas viss iepatikās, un radās idejas, kā vajadzētu taisīt nažus, lai tie būtu atšķirīgi un patiktu cilvēkiem. Tā arī sāku tos taisīt.

Tā taču diezgan maza niša – čakli strādājot, tu gada laikā būsi visus Latvijas medniekus apgādājis ar nažiem!

Patiesībā medniekam ar vienu nazi ir par maz – tāpat kā pavāram virtuvē.

Bet rokas taču ir tikai divas – vairāk nažu tāpat nevar noturēt!

Katram darbam ir savs nazis. Jo virtuvē taču arī vajag trīs, četrus vai pat piecus nažus. Re, nupat es biju sēņot un līdzi biju paņēmis Damaskas tērauda nazi. Visu laiku to turēju rokā, bija karsts, un, protams, izdalījās sviedri, kas skāra asmeni, tāpēc tagad to vajadzēs mazliet apstrādāt, lai neiemetas rūsa. Toties nu zinu, ka nākamreiz sēņot iešu ar nerūsējošā tērauda nazi.

Ir arī īsti nažumīļi, kam vajag daudz nažu. Es pats tāds esmu – medību ieroču skapī man ir atsevišķs plaukts nažiem. Daļa no tiem nav manis taisīti. Kad sāku ar nažiem nodarboties, pirku daudz paraugu, lai izpētītu, kā tie ir veidoti. Ir gadījies, ka kvalitātes ziņā nazis nav izcils, taču kopā salikts tik interesanti un skaisti, ka man tik un tā ir mīļš. Un tā nu man tas nazis stāv, glabājas kolekcijā.

Krievu medību kanālos bieži vien tiek pieminēti bulata tērauda naži. Ar ko tie atšķiras no Damaskas tērauda?

Cita tehnoloģija. Leģēšanas un kausēšanas procesā tiek sajaukti vairāki tēraudi kopā, plus vēl pievienoti dažādi ķīmiskie elementi, bet pēc tam to visu kaļ, lai tērauds būtu ļoti blīvs. Tā iegūst bulatu. Iznāk ļoti izturīgi naži ar labām griešanas īpašībām. Taču, protams, mūsdienu bulats atšķiras no seno laiku bulata, jo ražošanas receptes laika gaitā ir zudušas un mainījušās. Savukārt Damaskas tēraudu ar rokām mehāniski kaļ un loka kārtu pa kārtai, lai tās sajauktos un griešanas daļā veidotos mikrozāģim līdzīgs efekts. Bulats ir cietāks par damasku, savukārt Damaskas tēraudam ir skaists un izteiksmīgs raksts. Tieši izskata un vēstures dēļ cilvēki vairāk izvēlas Damaskas tērauda nažus. Turklāt damasku ir vieglāk uzasināt nekā bulatu. Jo cietāks tērauds, kā, piemēram, bulats, jo ilgāk tas jāasina. Laika gaitā ir mainījušās arī Damaskas tērauda ražošanas tehnoloģijas, jo ar mūsdienu iekārtām šādu tēraudu izgatavot ir vienkāršāk nekā agrāk, kad kalēja ēzē ar oglēm bija grūti panākt tādu temperatūru, kāda bija nepieciešama, un tas prasīja daudz vairāk laika.

Tātad kalēja profesijas romantika kaut kādā mērā ir zudusi?

Mūsdienās vispār tehnoloģijas ir mainījušās – daudzi izmanto preses un valcēšanu, bieži vien pērk gatavu tēraudu plāksnēs, ko termiski apstrādā un no kā izgatavo nažus. Taču romantika nezūd – lielākais prieks ir iegūt gatavu nazi.

Asuma gudrības

Cik daudz nažu sagatavju sabojāji, pirms iemanījies panākt labu rezultātu?

Daudz. Arī tagad daudzi naži līdz veikalam nemaz nenonāk, jo izrādās, ka tēraudā ir plaisa un visu vajag izjaukt. Nupat uztaisīju desmit Damaskas tērauda nažus, taču slīpēšanas procesā pamanīju, ka divos ir plaisas, un tos nācās iznīcināt. Nekad arī nevar zināt, kas apstrādes procesā notiks ar spalā izmantoto koku, arī tajā var būt plaisa.

Kā tad pareizi asināt labu nazi? Ar ādu un galodu?

Asināšana un pieasināšana ir divas dažādas lietas. Visas tās palīgierīces, kas nopērkamas virtuves aprīkojuma veikalos, ir domātas pieasināšanai. Ar tām var pieasināt nažus, kas nav pārāk cieti un biezi. Savukārt uzasināšanas laikā nazim ar īpašam galodām tiek atjaunota griežamā plakne. Pie smirģeļa gan nazi nevajag likt, jo tas griežas pārāk ātri un nazi var sabojāt. Laba ir galoda, taču asināšana uz tās prasa daudz laika. Vajag pacietību. Cik ilgi asināsi nazi, tik ilgi tas griezīs. Ar pāris vilcieniem būs par maz, tam vajag veltīt 10–15 minūtes, vakarā sēžot pie televizora.

Kur tu ņem metālu nažu izgatavošanai?

Izmantoju zviedru un vācu tēraudu. Ir arī Latvijas uzņēmumi, kas piedāvā dažādas tērauda plāksnes. Galvenais ir saprast, kas visā šajā plašajā piedāvājumā ir kas un ko vajag tieši tev. Un tās zināšanas nāk tikai ar pieredzi. Daudz ko es vēl tagad nezinu. Īpaši to var saprast, parunājoties ar cilvēkiem, kuri šajā industrijā ir nostrādājuši vairāk nekā 20 gadus.

Cik laika prasa naža izgatavošana?

Ja taisīt tikai vienu nazi, tas prasīs divas trīs dienas: kamēr izkals, kamēr noslīpēs, kamēr sakaltīs līme un tā tālāk. Es taisu citādāk – uzreiz desmit nažus, pa kārtai ejot cauri visiem posmiem, un tas prasa apmēram nedēļu.

No kā taisa nažiem spalus? Koks, kauls, arī plastmasa?

Mūsdienās bieži izmanto plastmasas imitāciju – karbonu un tamlīdzīgi. Tādi spali ir gan izturīgi, gan skaisti – tos vairāk izmanto taktiskajos un ikdienas nažos, jo tie neuzsūc mitrumu. Es uzskatu, ka medniekam un makšķerniekam piemērotāki ir naži ar koka spalu, jo tie labāk ieguļ rokā un īpaši neslīd. Protams, var izmantot dažādus palīgmateriālus, lai slīdēšanu samazinātu līdz minumam, piemēram, pa vidu ielikt bērza tāsi vai presētu ādu.

Makšķerniekam būtu labi, lai nazis, iekrītot ūdenī, nenogrimst...

To man daudzi ir prasījuši, taču tādā gadījumā spals jātaisa no putuplasta. Esmu mēģinājis tādus nažus taisīt, taču putuplasta spals ar laiku sāk sairt.

Savukārt mežā noderīgs būtu nazis ar spilgtu spalu – lai pa gabalu var saskatīt, ja ir kaut kur pazudis...

Daudzi mednieki izvēlas nazi pieskaņot savam medību kostīmam, īpaši dāmas. Bet, protams, labāk, ja nazis ir košs un to ir vieglāk atrast. Man arī liekas, ka tas ir stilīgi un mūsdienīgi.

Nažu mode tiešām gadu laikā mainās?

Modi mēs paši mainām. Ir dažādas pasaules tendences, no kā var smelties idejas, tomēr kopumā Latvijas nažu mode mazliet atšķiras. Teiksim, pasaulē patlaban diezgan izplatīti ir pilnmetāla naži, kuros metāls iet cauri spalam. Tāds nazis ir smagāks, taču izturīgāks. Mūsu medniekiem labāk patīk naži, kuros metāls ir iesēdināts koka spalā. Tāds nazis ir vieglāks, to ir ērtāk nēsāt pie sāniem.

Kādi ir populārākie nažu modeļi?

Viens no populārākajiem ir nazis ar universālu asmens formu un nelielu kūkumiņu, bet griežamā daļa ir taisna, kas atvieglo asināšanu. Spals darināts no koka un ādas. Ļoti piemērots nazis medniekiem medījuma dīrāšanai. Tāds Damaskas tērauda nazis maksā līdz 200 eiro. Izstādēs ļoti labi iet naži, kam spals taisīts no ķēdes; diezgan droši, ka izstādē vismaz vienu tādu nazi kāds nopirks. Tiesa, tagad gan izstādes vīrusa dēļ ir atceltas...

Tendences palaikam mainās. Internetā vairāk pērk vienus modeļus, bet izstādēs, kur nažus var paturēt rokās un aptaustīt, citus. Ir arī pastāvīgie klienti, kas pērk vairākus nažus. Pavisam īpaša niša ir saliecamie naži. Tādu izgatavot ir sarežģītāk nekā parasto nazi, jo saliekšanas mehānismā nedrīkst būt nobīde pat par milimetra daļu.

Un kāds ir dārgākais no taviem nažiem?

Es vairāk cenšos taisīt nevis ekskluzīvus nažus, bet vienkāršus un uzticamus darbarīkus tautai. Daudziem varbūt liekas, ka Damaskas tērauda nazis ir kaut kas neaizsniedzams, taču patiesībā tā nemaz nav. Es cenšos darīt visu, lai ražošanas procesā šādu nazi nesadārdzinātu.

Kur ņem makstis saviem nažiem?

Tās tiek šūtas pēc mana pasūtījuma – kādu nu kuram modelim esmu paredzējis. Starp citu, tikai Latvijā man uzdod jautājumu – vai maksts ir iekļauta naža cenā? Nekur citur to neprasa. Jā, tā ir iekļauta cenā.

Agrāk daudziem medniekiem bija tā sauktie somu naži. Tie vēl joprojām tiek izmantoti?

Jā, arī man ir somu nazis, tā sauktais pukko. Tā vēsture ir ļoti sena, un šā naža konstrukcija mazliet atšķiras – tam nav gardas un ir raksturīgas garas un taisnas līnijas. Manā skatījumā tas ir foršs nazis, taču nav domāts visiem, jo ar to jādarbojas uzmanīgāk. Tas nav domāts ieduršanai celmā vai kokā, jo šim nazim nav gardas, un, ja kustība būs neuzmanīga, cilvēks var pats sevi savainot.

Pavāri arī nāk pie tevis pirkt nažus?

Daži pazīstami pavāri – vārdus nesaukšu – izmanto manus nažus. Iedevu dažus patestēt, un pēc tam pāris pavāri izteica vēlmi tos paturēt. Nupat uztaisīju steika nažu komplektu kādam Bulgārijas restorānam, taču pagaidām viņi tos nav izpirkuši – uznāca Covid, un restorānam darbību nācās apturēt...

Pavāra nazis ir dārgāks nekā mednieka nazis?

Nē, tas atkarīgs no tehnoloģijām, kā nazi taisa. Līdz šim esmu taisījis praktiskus un izturīgus virtuves nažus ar karbona spaliem, lai tos droši varētu mest izlietnē. Tie varbūt īsti nav šefpavāra naži, taču derēs lietošanai mājsaimniecībā. Bieži prasa, vai nazi var mazgāt trauku mazgājamā mašīnā. Var, taču ar laiku ķīmija bojās tam izskatu un kaitēs arī tēraudam. Patlaban strādāju pie ekskluzīvākas virtuves nažu līnijas ar koka spaliem.

Cik nažu veidu tavas produkcijas klāstā vispār ir?

Ap diviem simtiem. Ir mednieku naži, ir makšķernieku naži, ir ikdienas naži, ir virtuves naži un saliecamie naži. Arī ekskluzīvi naži, kas domāti kā dāvanas.

Kanādiešu vilnis

Dzirdējām, ka esi uztaisījis arī kādu ekskluzīvu zobenu...

Jā, ar to gāja grūti. Pasūtītājs bija no Kanādas, kurš gribēja tradicionāli vēsturisku latviešu ieroci. Pētīju vēsturi, par paraugu biju domājis ņemt izrakumos atrastu 13. gadsimta zobenu. Taču klients gribēja kaut ko vizuāli efektīgāku, tāpēc internetā atradu viena skulptora nerealizētu darbu, kur bija iemūžināts Lāčplēsis ar zobenu. To tad arī ņēmu par pamatu, pieliekot pāris savas idejas gardai. Un to visu ietinām Lielvārdes jostā.

Kā kanādieši vispār tevi atrada?

Tie bija Kanādas karavīri, kuri dienēja Ādažu bāzē. Kaut kā viņi par mani pagājušajā gadā bija uzzinājuši – atbrauca viens, pēc tam otrs, trešais... Viens no karavīriem manu nazi bija aizsūtījis savam tēvam uz Kanādu, un viņš medībās bija ar to nodīrājis trīs briežus pēc kārtas. Pēc tam atsūtīja man vēstuli, ka kaut ko tādu neesot pieredzējis – ka bez asināšanas var nodīrāt trīs briežus. Un tad kanādieši sāka pie manis iepirkties masveidā: reiz atbrauca un izpirka visu, kas veikaliņā bija uz vietas. Tā reklāma gāja no mutes mutē, līdz beigās viņi man pasūtīja 250 nažus. Nebiju pat drošs, vai tikšu ar tādu pasūtījumu galā, jo uznāca pandēmija un radās problēmas ar materiālu piegādēm.

Uz kādām pasaules malām ceļo tavi naži?

Galvenais tirgus, protams, ir Latvija, un te arī mani daudzi jau ir iepazinuši. Taču nāk pasūtījumi arī no citām valstīm – Amerikas, Kanādas, visām bijušajām padomju valstīm, Ungārijas, Somijas. Daudzi igauņu mednieki izmanto manus nažus. Tālākā vieta, uz kurieni aizceļojuši mani naži, laikam ir Koreja, turklāt korejieši paši bija pie manis atbraukuši, jo aizsūtīt nažus uz Koreju nav iespējams vai arī tas maksā ārkārtīgi dārgi. Tā nu pie manis uzradās divi korejieši, kuri pirka nažus citam korejietim, kurš, izrādījās, bija manu nažu fanāts...

Un uz kurieni ceļo cirvji?

Latvija, Zviedrija, Ungārija. Cirvjus es pats vēl tikai mācos taisīt. Mani cirvji vairāk ir paredzēti pārgājieniem un medniekiem, taču cirvju industrija ir ļoti plaša, un Latvijā ir meistari, kas prot uztaisīt cirvjus guļbūvju būvēšanai un meža ciršanai.

Latvieši laikam vispār ir kalēju tauta, jo te darbojas arī slavenie brāļi Nīmaņi un vēl daži citi meistari. Jums visiem tiešām pietiek darba?

Nīmaņi, protams, ir atpazīstamākie, taču viņu pamata tirgus patlaban laikam vairs nav Latvija. Kad sāku strādāt, arī es gribēju uzreiz lēkt ārpus Latvijas, taču izrādījās, ka arī te var pārdot pietiekami daudz nažu. Nu jau droši vien katrā medību kolektīvā būs pa kādam manam nazim. Tā ka darba pietiek.

Ja tev pasūtītu japāņu katanu, cik daudz laika aizņemtu tādas taisīšana?

Katanu būtu grūti uztaisīt... Tad jāskatās, cik nopietnu katanu pasūtītājs grib. Ja tikai līdzīgu japāņu katanai – tas nav īpaši grūti. Taču, ja prasības būtu detalizētākas, tad, iespējams, es nemaz nespētu tās īstenot.

Medību azarts

Jautājums tev kā medniekam – kāds ir ātrākais laiks, kādā ar vienu nazi var nodīrāt alni?

Drīzāk es varu pateikt, kādam ir jābūt nazim, lai ar to viegli varētu nodīrāt veselu alni. Tas varētu būt labi uzasināts bulata nazis! Patiesībā divi cilvēki alni stundas laikā diezgan mierīgi var nodīrāt.

Kā tev pašam sokas medībās?

Oi, medības man ir ļoti tuvas! Pēdējos gados gan sanāk retāk doties medībās, jo aug divi mazi bērni, taču tūlīt sāksies pīļu medības, un es noteikti došos uz sezonas atklāšanu Lubānā. Divdesmit gadus, kopš esmu mednieks, pīļu medību sezonas sākumu ne reizi neesmu izlaidis.

Gaļas taču ir vairāk no aļņa, nevis no pīles!

Man ļoti garšo medījuma gaļa, pats to labprāt gatavoju. Taču pīles es nemedīju gaļas dēļ, man ļoti patīk pats putns medību process, kura gaitā var daudz izšaudīties. Un galvenais ir rezultāts – gadās, ka vienā dienā var nomedīt vairākus desmitus pīļu.

Ko tad var iesākt ar tādu medījuma kaudzi?!

Esmu arī kaislīgs makšķernieks, taču pēdējos gados zivis ķeru vienīgi tik daudz, cik varu apēst. Pārējās laižu vaļā. Ja vien būtu iespēja pīļu medībās laist daļu putnu atpakaļ, tas būtu lieliski! Taču parasti ieej azartā un turpini medīt. Medījumu var konservēt vai likt vakuumā un sasaldēt.