Visa pasaule Latvijā: "Deviņvīri" apceļo dažādas slavenas vietas, atrodoties tepat Latvijā

Šajā vasarā, kad bezbēdīgi pa pasauli atļausies ceļot vienīgi titāna imūnsistēmas īpašnieki, Deviņvīri piedāvā atrast ārzemes tepat dzimtenē. Izrādās, Latvijā ir vairāki toponīmi, kuri fonētiski pārnesīs jūs uz Rietumeiropu, Ameriku vai uz kādu Vidusjūras salas valsti. Diemžēl šo vietvārdu izcelsme ir palikusi ļoti dziļās vēstures annāļu akās, un, lai tās izsmeltu, acīmredzot uz šīm vietām vajadzētu rīkot īpašas novadpētnieku ekspedīcijas. Ar mūsu spēkiem tik dziļiem izrakumiem bija par maz, taču savām acīm mēs šīs teiksmainās vietas patiešām redzējām.

Kā ceļoja Ulmaņlaikos

Šovasar mums dzimto zemi nāksies apceļot teju vai piespiedu kārtā, jo vīrusa dēļ ierastie tālie braucieni izpaliks. Taču tas nav nekas jauns – jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados bija modē sauklis Apceļo dzimto zemi!

Mūsu vectēvi dzimteni apceļoja ne gluži tā, kā esam pieraduši to darīt mēs. Mēs braucam ar personiskajām automašīnām, taču tolaik galvenais pārvietošanās līdzeklis bija vilciens. Tika pat organizēti īpaši tūrisma vilcienu maršruti. Tikai 1935. gada vasarā vien valsts pārziņā esošais dzelzceļa ceļojumu birojs Celtransa bija sarīkojis 23 tūristu vilcienu izbraukumus Latvijas teritorijā un apkalpojis apmēram 15 000 tūristu. Gadījās arī pa kādai ārzemnieku grupai, piemēram, tajā pašā 1935. gadā ar dzelzceļa palīdzību Latviju apciemoja sešas grupas no Zviedrijas, pa piecām no Igaunijas, Lietuvas un Polijas, četras atbrauca no Vācijas.

Uz kurieni tad tūristu grupas devās? Ārzemniekus centās vilināt uz Jūrmalas kūrortiem, un, spriežot pēc atsauksmēm presē, tūristiem tā patiešām patika. “Eiropā nav daudz tik jauku, atpūtai un vasaras izpriecām piemērotu vietu kā Rīgas Jūrmala. Saules riets te ir viens no skaistākajiem skatiem, kādu jebkad esmu redzējis,” Svenska Dagbladet slejās sajūsmu pauda kāds zviedru tūrists. Viņam piebalsoja arī kāds cits mūsu valsts viesis beļģu avīzē Le Metropole Maritime: “Latvijas galvaspilsēta Rīga tiešām pelna pērles nosaukumu, jo tā ir skaistākā Baltijas pilsēta. Latvija ir laimīga zeme, te sviests atvieto margarīnu un krējums eļļu.” Par populāriem tūrisma objektiem tika padarīts Pēterbaznīcas tornis un Centrāltirgus, pamazām atzinību izpelnījās arī atjaunotais Zooloģiskais dārzs.

Vietējo iedzīvotāju vidū populārāks bija tas, ko mūsdienās sauktu par ekotūrismu, – braucieni pie dabas krūts, pirmām kārtām jau uz Koknesi un Staburagu. Tiesa, Kokneses pilsdrupas gan vienubrīd it kā skaitījās ne gluži pats ieteicamākais apskates objekts, jo Kārļa Ulmaņa valdīšanas gados populāra kļuva senlatviešu heroizēšana un vācu iekarotāju noniecināšana. Vācu mantojums tika noliegts ar domu, ka neko labu ienācēji latviešiem nav devuši, mēs paši esam gudri un skaisti. Daudz netrūka, ka pretvācu kampaņas laikā postā būtu aizlaistas Livonijas laiku pilsdrupas, kuru akmeņus viens otrs ultrapatriots aicināja likt kūts pamatos. Par laimi, veselo saprātu nezaudēja par tūrismu atbildīgās amatpersonas, kas oficiālajā Sabiedrisko lietu ministrijas Tūrisma nodaļas izdevumā Tūrisma apskats gan atzina, ka idejai par pilsdrupu nojaukšanu esot vienprātīgs latviešu zinātnieku atbalsts, taču nelaimīgā kārtā par šīm pašām pilsdrupām interesi izrādot padumjie ārzemju tūristi, kas tās aplūko labprātāk nekā senlatviešu pilskalnus...

Tūrisma biznesam trīsdesmito gadu stilā piemita dažas tādas iezīmes, ko mums tagad pagrūti iztēloties. Piemēram, sadzīves apstākļi tūristu naktsmītnēs. Ārzemju viesi mitinājās vairāk vai mazāk komfortablās viesnīcās (provincē gan tualetes papīra trūkums esot bijis ierasts), taču pašmāju ekonomiskās klases ceļotājiem tādas ērtības ne sapņos nerādījās. Normāla parādība bija nakti pārlaist ja ne gluži zem klajas debess (vasarā, protams), tad vismaz siena šķūnī. Ilustrācijai var pieminēt kaut vai Tukuma tūristu mītnes statistiku par 1936. gadu: no 402 te nakšņojušajiem tūristiem tikai 78 bija izmantojuši gultas maisus, pārējie gulējuši sienā.

Papildus kolorītu ekskursijām piešķīra jau minētie patriotisma un vadonisma uzplūdi, kas skāra arī viesnīcas un askētiskās tūristu mītnes. Tūrisma nodaļas priekšraksti paredzēja, ka tām noteikti jābūt greznotām ar Valsts prezidenta, kara ministra un sabiedrisko lietu ministra portretiem (obligāts noteikums – glīti ierāmētiem!) un patriotiskiem lozungiem (tie jāiestiklo!) – “Latvijai jābūt latviskai valstij. K. Ulmanis”, “Izkopsim latviskus tikumus. K. Ulmanis” un “Uzticībā vadonim – tautas spēks”. Labā ziņa pašiem viesnīcniekiem bija tā, ka viņiem par uzskatāmās aģitācijas iegādi nevajadzēja tērēties, to bez maksas izsūtīja Tūrisma nodaļa.