No paštaisīta alus šķūnītī izaug līdz mākslas šedevram

Kopš decembra Liepājas vecajā spīķerī darbojas Putabrewery, kurā strādā trīs Liepājas patrioti Māris Auders, Filips Krieviņš un Aigars Laugalis, turklāt viņu veikumu mākslas tēlos izpauž māksliniece Elīna Strelita-Strēle. Mārim un Filipam tas ir dzīvesveids un hobijs, ar spīķera šefu Aigaru puišus saista sena draudzība kopš skolas laika, kopā spēlējuši basketbolu, un pēc vairākām degustācijām viņš uzaicinājis draugus spīķerī darīt alu. Nesen atjaunotajā ēkā atklāts arī zivju restorāns un pārstrādes cehs.

Paši vārīja, pašiem garšoja

“Astoņpadsmit gadu vecumā sākām dzert alu, un tagad mums abiem ir divreiz vairāk gadu. Uzsākām paši brūvēt, jo Liepājā nebija garšīgs alus – nevarējām atrast. Mūsu alus bija ar četrām klasiskām sastāvdaļām – ūdeni, raugu, iesalu un apiņiem, bet tagad ir ar piecām, proti, klāt nāk māksla,” Kas Jauns Avīzei iesāk stāstīt Filips.

Parasti ar pirmo reizi neizdodas, taču viņi šo stereotipu lauza. “Tas bija alus, kāds mums garšoja, jo paši taču vārījām. Pēc tam bija vairāki vārījumi pašu priekam šo sešu gadu laikā. Visu mūsu alu tēvs ir Sūkņu bobs, tas ir aizsākums – citi to dabūja pagaršot, citi ne. Priekšspēle bija pirmais spīķerī tapušais alus, kas oficiāli tika laists patēriņā, Orgasmus jau otrais, kas nonāca bundžās un veikalu plauktos. Mūsu ražoto alu pirka aktīvi un slavēja arī pandēmijas laikā,” lepojas Māris. Tagad top Beriseks – viegls alus, būs aveņu krāsā, ar šo ogu garšu un skābumiņu.

Darītavā izmantotie apiņi atceļojuši no ASV, Jaunzēlandes un Austrālijas, iesals ir vācu un angļu. Latvijā arī audzē apiņus, bet, pēc puišu domām, pietrūkst aromāta. Katrā valstī audzētajam apinim ir savas īpašības, viens alus iznāk stiprāks, otrs vājāks, un tos var kombinēt kā lego klucīšus.

Katru reizi jauns šedevrs

Lai alus taptu, vajag aptuveni mēnesi. Katra vārīšanas reize ir šedevrs, pēc pašu vārdiem, mēģinot panākt savu untumu apkalpošanu un radīt garšu kārpiņu ekstāzi. Turklāt Putabrewery ir citās darītavās kas neredzēts – katru šedevra vārījumu papildina māksliniece Elīna ar savu darbu. “Tas ir mūsu unikālais koncepts, kurā pasniedzam dažādo apiņu kombināciju kā šedevru – gan tiešā, gan šķidrā veidā,” teic Filips. “Protams, tas viss ir atkarīgs no iedvesmas, Elīna nezīmē pēc pasūtījuma, bet gan tad, kad esam viņai iedevuši pagaršot alu. Mums māksla ir neatņemama sastāvdaļa, vismaz 50% no alus.”

Liepājnieku radītais miestiņš katrreiz ir pieejams mikrokvantitātē, un viņi ir supermikrodarītāji. Var uzvārīt tikai 20 litrus vienā reizē, Kas Jauns Avīzes ciemošanās reizē top 500 litru, mēnesī var sagatavot 1500 litru. Šobrīd puiši sabrūvējuši trīs dažādus alus un tuvākajā nākotnē plāno gatavot vēl vairākus šedevrus, kurus papildinās ar Elīnas mākslas darbiem.

“Mēs neesam sagatavojušies industriālai ražošanai, tas nav mūsu mērķis, bet, optimistiski skatoties, varētu izlaist apmēram astoņas šķirnes gadā,” lēš Filips. “Es katru nakti sapnī redzu, ka cilvēki saka labas lietas par mūsu alu. Orgasmus nosaukums jau vien ko nozīmē.”

Gandrīz kā raķešbūve

“Zināšanas pie mums atnāca vairāk caur alus lietošanu, ne tik daudz no interneta un specifisku grāmatu lasīšanas. Lietojot ikdienā alu, Filips ķērās pie jautājuma, kā var vienu alus šķirni padarīt atšķirīgu no citas,” saka Māris.

Filips piebilst: ”It kā jau vienkārši – ieej virtuvē un uzvāri garšīgu alu. Nav nekas sarežģīts. Tas ir tāpat kā raķetes izšaut, tās vai nu aizlido, vai nelido. Arī alu – vai nu izdzer, vai neizdzer. Mūsu darītavai ir daudz sadarbības partneru un draugu, un, kad tapis jauns alus, visi atnāk un iet rotaļās ap fermenteri (alus fermentācijas trauks – Red.).”

Arī citi var pieteikt ekskursijas, kuras ilgst no piektdienas vakara līdz svētdienas rītam. Tas esot kas tāds, kas jāpiedzīvo, nevarot pastāstīt – alus baudīšana, ēdiena un miestiņa kombinācijas, ļoti daudz iesaistīta pati Liepāja, ekskursijā ir vairāki pārsteiguma momenti. To var dēvēt par aktīvo atpūtu, bet svarīgi ieplānot arī atpūtu pēc šīs atpūtas. Drīzumā darbu sāks putanators – brūža īpašais ledusskapis, kas ceļos pa Liepāju, nokļūstot tādās vietās, kuras atbilst abu brūveru mākslinieciskajam skatījumam.

Profesionāli dzīves baudītāji

“Alu Latvijā dzer vienādi visos gadalaikos, tas ir latviešu nacionālais dzēriens – Jāņos, Ziemassvētkos, 18. novembra svētkos, Lāčplēša dienā, un katram ir dzimšanas un vārda diena, paliek maz to dienu, kad nedzer,” pasmaida Māris.

Sarunā iesaistās māksliniece Elīna. Viņas pienākums ir atainot, kas ir Putabrewery, kas ir alus: “Orgasmus, Priekšspēle – tā ir mīlestība un intīms piedzīvojums, un māksla arī ir sulīga un dzīva, tāda kā Putas alus. Vēroju, kā top alus, piedalos procesā, nobaudu un visbeidzot gleznoju. Ir tapuši vairāki darbi, un varētu sākt domāt par izstādes organizēšanu.”

Mākslas darbu autore saskaņo ar alu, garšām, ar abiem brūveriem visu smalki izrunā. Elīnai arī pašai ļoti garšojot alus – citādi jau nebūtu zīmējumu: “Es dienu pavadu brūža telpās, un mēs ar puišiem kopā izdomājam, ko zīmēt. Pagaidām mans pēdējais darbs saucas Inteliģenti narcistiskā invāzija. Lai paliek jautājums visiem, ko tas nozīmē. Cilvēkam, kurš ir gleznā, nav nekas cits prātā kā vien puta.”

Filips piebilst: “Mums alus darīšana ir dzīvesveids, ieliekam tajā vairāk nekā mīlestību. Bet veiksmi mums nevēliet – tā ir tikai iesācējiem, bet mēs esam profesionāļi, dzīves baudītāji!”

Atdzimst vecais spīķeris

Liepājas veco spīķeri Vecajā ostmalā 53 pirms 20 gadiem iegādājās Ervils Laugalis, tagadējā koncepta vadītāja Aigara Laugaļa tēvs,  lai izveidotu piestātni saviem zvejas kuģiem. Pirmie lielie soļi pabeigti šogad, kad ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, Lauku atbalsta dienesta un vietējās rīcības grupas Liepājas Rajona partnerība atbalstu četrstāvu ēkas pirmajā stāvā īstenoti trīs projekti – zivju cehs, restorāns un alus darītava.

Maksimāli saglabāts vēsturiskais izskats, interjers veidots, saglabājot ķieģeļu ēkas savdabīgo noskaņu. Cehā apstrādā brētliņas, reņģes, grunduļus, asarus, citas vietējās zivis un arī lomu no Ziemeļjūras – mencas, makreles, paltusus, butes. Produkciju eksportē uz Rietumeiropu un  piegādā  vietējiem restorāniem.