Kārtīgam diktatoram vai gangsterim vajag zelta ieroci

Fīrera valters

Tradīcijai izrotāt ieročus ar zeltu un dārgakmeņiem pirmsākumi meklējami vēl senajos laikos, kad bagāti vīri, lai atšķirtos no ne tikai bagātiem, daudz naudas tērēja savu zobenu un bruņu izdaiļošanai. 20. gadsimtā zobeni un bruņas jau bija palikuši pagātnē, taču vēlme zīmēties gan ne – un ieroču meistari un juvelieri sāka piedāvāt pēc īpaša pasūtījuma darinātus šaujamieročus. Sākumā tie bija ar dārgmetāliem un smalkiem gravējumiem rotāti medību ieroči, vēlāk kārta pienāca arī pistolēm un pat automātiem.

Grūti pateikt, kādēļ, taču īpaša nosliece uz zelta ieročiem vienmēr ir bijusi diktatoriem un viņu tuvākajiem līdzgaitniekiem. Hronoloģiskajā ziņā vienu no pirmajām vietām ieņem Ādolfs Hitlers un viņa draugi. Fīreram apzeltītu pistoli Walther PP 1939. gadā 50 gadu jubilejā uzdāvināja ieroču fabrikantu Valteru ģimene. Pastāv versija, ka tieši ar šo ieroci fīrers 1945. gada pavasarī nošāvies, taču, kā apgalvo zinātāji, tas ir tikai mīts. Hitlers patiešām nošāvās ar Walther PP sistēmas pistoli, taču tas bija sērijveida, nevis īpaši izgreznots ierocis. Savukārt zelta valters esot glabājies Hitlera mītnē Minhenē, kur to 1945. gadā kā suvenīru pievācis kāds amerikāņu karavīrs; tobrīd ierocis jau bijis diezgan sliktā stāvoklī. Ilgu laiku tas atradās kādā privātkolekcijā, līdz 1987. gadā nonāca izsolē, kur tika pārdots par 114 000 dolāru. Pēc tam tas vairākas reizes mainījis īpašnieku un, cik zināms, patlaban atrodas kādā kolekcijā Amerikas rietumu krastā. Pašreizējo raritātes cenu var vienīgi minēt.

Hitlers nepavisam nebija vienīgais zelta šaujamrīku īpašnieks. Zelta valteri bija gandrīz visiem augstākā ranga nacistiem. Pirms dažiem gadiem izsolē ASV parādījās nacista nr. 2 Hermaņa Gēringa zelta Walther PPK pistole – tās sākumcena bija noteikta 250 000 dolāru. Nesen izsolē nonāca arī SS obergrupenfīrera Kārļa Volfa zelta valters, ko kara beigās Itālijā vācu štābā bija atradis kāds amerikāņu karavīrs un, kā jau parasti, aizvedis uz dzimteni, kur vēlāk pārdevis. Patlaban Volfa zelta pistole maksā ap 160 000 dolāru.

Starp citu, ar zeltītiem ieročiem niekoties patika ne tikai fīreram un kompānijai, bet arī Staļinam un citiem augstākajiem padomju vadoņiem. Pats Staļins gan ar šaujamajiem īpaši neaizrāvās, taču biedri viņam reiz bija uzdāvinājuši apzeltītu un ar dārgakmeņiem rotātu Spānijā darinātu pistoli Astra, kam par pamatu bija ņemts leģendārais mauzeris. Pavisam Spānijā bija izgatavoti 40 šādi ieroči, ko trīsdesmitajos gados dāvināja padomju izcilniekiem.

Sadama kolekcija

Jāteic, ka niķi šiverēt pa uzvarēto pretinieku atvilktnēm amerikāņu karavīri nav atmetuši vēl šobaltdien. Pateicoties viņiem, pasaule uzzināja, ka gāztais Irākas diktators Sadams Huseins bijis aizrautīgs zelta ieroču kolekcionārs. Jau pirms tam bija redzēti kadri, kuros Sadams kādas parādes laikā plātās ar zeltā kaldinātu Kalašņikova automātu, taču, izrādās, tas bija tikai viens no daudzajiem kolekcijas eksponātiem. Pēc Huseina gāšanas šur tur sāka parādīties informācija par zelta šaujamajiem, kas nākuši no viņa kolekcijas un, pateicoties sabiedroto koalīcijas karavīriem, izklīduši pa visu pasauli.

Vienu zelta “kalašņikovu” AK-47 amerikāņu desantnieki atrada kādā štābā netālu no Kirkūkas – kam tas bija piederējis, var tikai minēt. Amerikāņi to uzdāvināja blakus esošajai austrāliešu vienībai, kas piedalījās sabiedroto uzbrukumā. Mainījis vairākus īpašniekus, zelta ierocis beidzot nonāca pie kāda austrāliešu ģenerāļa, kurš to atdeva Austrālijas Kara muzejam.

Šajā gadījumā nekāda krimināla nebija, turpretī vairāki zelta ieroči, kas pilnīgi droši bija piederējuši Huseina ģimenei, mēroja visai tumšus ceļus. 2014. gadā FIB aizturēja vairākus vīrus, kuri mēģināja pārdot kaudzīti Sadamam kādreiz piederējušu ieroču, ieskaitot arī dažus ļoti greznus. Vīriņi par tiem gribēja miljonu dolāru, un vēlāk tika noskaidrots, ka šos šaujamos no Irākas paslepus izveduši amerikāņu karavīri. Mazliet vēlāk līdzīgā kārtā tika aizturēts jūras kājnieku seržants, kurš 2005. gadā dienesta laikā Irākā bija pievācis un nelegāli uz Ameriku atvedis hromētu “kalašņikovu”, ko tagad mēģināja pārdot “melnajā tirgū”. Ir gan šaubas, vai šim ierocim ir bijis kāds sakars ar Huseinu.

Reizēm gan tirgū parādās pa kādam legālam Sadama kolekcijas ierocim. Tā pirms vairākiem gadiem izsolē par 48 000 dolāru tika pārdota Huseinam piederējusi snaipera šautene, ko amerikāņi bija pievākuši Irākā, bet pēc tam uzdāvinājuši kādam CIP aģentam par ilgu un nevainojamu dienestu. Aģents savukārt nolēma atzinību konvertēt naudā. Pirms vairākiem gadiem Lielbritānijā lokāla mēroga skandālu izraisīja britu izlūkdienesta šefa Džona Sauersa meita Korina, kura feisbukā bija ielikusi savu bildi ar zeltītu kalašņikovu rokās. Britu mediji secināja, ka šo ieroci Sauerss droši vien dabūjis Irākā, kur pēc Sadama gāšanas bija Lielbritānijas diplomātiskais pārstāvis, taču oficiāli neviens viņam to nebija dāvinājis. Pats Sauerss no komentāriem izvairījās, un beigu beigās skandāls noklusa.

Liels zelta ieroču cienītājs bija arī Sadama dēls Udejs, kura pilī amerikāņu karavīri atrada apzeltītu “kalašņikovu” ar uzrakstu “Dāvana no prezidenta Sadama Huseina”. Šā ieroča turpmākie ceļi nav zināmi.

Kadafi kolts

Kad 2011. gadā Lībijā izcēlās revolūcija, kuras gaitā tika gāzts un nogalināts ilggadējais diktators pulkvedis Muamars Kadafi, izrādījās, ka arī viņš bijis zelta ieroču cienītājs. Turklāt viens no šiem ieročiem atnesa nāvi pašam diktatoram.

Ja rūpīgi pēta Kadafi bojāejas kadrus, – diktatoru nemiernieki notvēra Sirtas pilsētas apkaimē, piekāva un pēc tam nošāva –, tad kadrā pavīd ar zeltu apdarināta Colt pistole, kas atņemta pašam pulkvedim. Un tieši ar šo ieroci izdarīti liktenīgie šāvieni, kas pielika punktu Kadafi gaitām. Turpmākajos kadros nemiernieki demonstrēja TV operatoriem zelta ieroci, bet pēc tam kolts kaut kur pazuda. Vēlāk BBC žurnālisti veica izmeklēšanu, lai sadzītu pēdas Kadafi pistolei, un noskaidroja, ka viens no diktatora eksekūcijas dalībniekiem to atdevis savam tēvam. Pie viņa tā atradās vēl 2016. gadā, bet, vai tur ir vēl tagad, kas to zina.

Kadafi zelta pistoles gaitas ir zināmas, taču par zeltīto snaipera šauteni, kas arī pavīdēja kadrā diktatora dzīves pēdējos mirkļos, nav zināms itin nekas. Arī zeltītā Dragunova sistēmas šautene bija piederējusi Kadafi, bet, kurš no nemierniekiem to paņēmis un kur licis, par to informācijas nav.

Narkobaronu spīguļi

No laika gala spoži šaujamie ir patikuši arī Kolumbijas un Meksikas narkobaroniem. Slavenākais no viņiem, protams, ir Pablo Eskobars, kura mājās valdības aģenti kratīšanas laikā atrada ne tikai kaudzi zelta stieņu, bet arī zelta pistoli. Pēc visa spriežot, tā gan Eskobaram vairāk bijusi vajadzīga, lai apliecinātu statusu, bet ikdienā viņš priekšroku devis pēc skata necilākam, toties krietni uzticamākam ierocim – pistolei Sig Sauer P226. Tieši tā viņam bija rokās, kad savas dzīves pēdējā dienā Pablo atšaudījās no policistiem, līdz beigu beigās krita, lodes ķerts. Pēc tam šo šaujamo nelikumīgi bija pievācis viens no policijas operācijas dalībniekiem, kuru pašu krietni vēlāk apcietināja par dalību kriminālos grupējumos.

Īsti zelta pistoļu maniaki ir daudzi meksikāņu narkobaroni. Kad 2012. gadā Meksikas policija arestēja karteļa La Resistencia barvedi Ramiro Pososu Gonsalesu, pie viņa atrada apzeltītu Kalašņikova automātu, turklāt zeltītas bija arī tā aptveres. Gangsteris bija apgalvojis, ka šāds ierocis viņam bijis nepieciešams, lai izceltos bandas vidū.

Vēl kārāks uz spīguļiem bija 2005. gadā policijas operācijas laikā nošautais brazīliešu gangsteris Erismars Rodrigess Moreira. Viņš vienmēr bija staipījis līdzi vairāk nekā piecus kilogramus zelta – gan zelta ķēdes un aproces, gan zeltītu Kalašņikova automātu. Zelta šaujamie bijuši iecienīti arī citu viņa bandas locekļu vidū – viņu rīcībā bijuši 223 apzeltīti ieroči.

Tehnoloģiju smalkumi

Uzzinot, cik daudz pasaulē ir zeltītu ieroču, var rasties loģisks jautājums – cik sarežģīti tādus ir izgatavot, ja jau teju vai katrs bandīts tādu var atļauties? Un vai šie ieroči tiešām ir no zelta?

Sāksim ar to, ka pilnībā no zelta nav neviens ierocis. Vismaz ne tie, kas kaut teorētiski ir domāti lietošanai, nevis glabāšanai plauktā. Zelts ir pārāk mīksts metāls, lai no tā varētu izgatavot funkcionējošu šaujamieroci. Cita lieta – atsevišķus dekoratīvos elementus, kas neietekmē šaušanu.

Parasti ieročus tikai apzeltī. Lai to izdarītu, šaujamo vajag izjaukt, katru detaļu nopulēt, niķelēt un pēc tam pārklāt ar plānu zelta kārtiņu – apmēram trīs mikronu biezumā. Biezāk nedrīkst, jo tas var ietekmēt funkcionalitāti. Tieši tāpat iespējams apzeltīt arī patronas, jo, kā apgalvo speciālisti, tik plāna zeltījuma kārtiņa to kaujas spējas neietekmēs.

Agrāk zeltīšanu papildināja arī ar roku veikti gravējumi un dārgakmeņu inkrustācijas, kas šādus ieročus padarīja ļoti dārgus, taču mūsdienu tehnoloģijas ļauj apzeltītās pistoles un automātus štancēt teju vai sērijveidā. Dārgākā pasākuma sadaļa ir zelts, kas nepieciešams apzeltīšanai. Šādā veidā apstrādātas pistoles specializētajās interneta izsolēs maksā no 3000 dolāriem, automāti – no 5000 dolāriem. Apzeltīti tiek pārsvarā vecāku modeļu Kalašņikova automāti, jo tehnoloģiski to ir vieglāk izdarīt nekā ņemties, piemēram, ar sarežģītākajiem Heckler & Koch automātiem, kam ir vairāk detaļu. Turklāt diktatoriem un bandītiem kaut kā labāk pie sirds iet “kalašņikovi”. Nesen gan daži krievu rokdarbnieki bija apzeltījuši Otrā pasaules kara laiku automātu PPŠ, taču jāteic, ka šis visai primitīvais ierocis, spīdot zeltā, izskatās kaut kā mazliet perversi. Vēl perversāk par zelta “kalašņikovu”.

Zemāka ranga bandīti, kuriem nav zelta zobu, ko pārkausēt un apzeltīt savu pistoli, var iet vienkāršāku ceļu – izmantot zelta foliju. Internetā var atrast videosižetus, kuros meistari ar folijas palīdzību pāris stundu laikā rada spožu šaujamo, kas pa gabalu ne ar ko neatšķiras no apzeltītā. Tas izmaksā krietni lētāk, un, kā apgalvo ražotāji, šāds zeltījums esot diezgan noturīgs pret skrāpējumiem.