Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Pēteris Zeltiņš, Toms Zeltiņš un Edgars Bružiks (pa kreisi) – puiši, kas pēdējā brīdī atgādāja Latvijas mediķiem aizsargmaskas. (Foto: Rojs Maizītis)

Masku balles aizkulises: stāsts par to, kā uz Latviju atceļoja pirmā aizsargmasku krava no Ķīnas

9vīri
2020. gada 31. maijā 07:37 2020. gada 31. maijā 07:37
  Sandris Metuzāls
Aldis
Miesnieks
| 9vīri
Stāsts par to, kā uz Latviju atceļoja pirmā aizsargmasku krava no Ķīnas un kā masku cenas visā pasaulē pāris nedēļu laikā pieauga piecdesmit reižu, ir patiešām dramatisks.

Pandēmijas laikā par deficītu ir kļuvušas preces, kurām vēl pirms pusgada nepievērsām uzmanību. Vai daudz bija to, kuri zināja, cik maksā medicīniskā aizsargmaska? Bet tad dažu nedēļu laikā tās kļuva par deficīta preci, un daudzas valstis par tām iesaistījās niknā cīņā. Pa vidu šīm batālijām gadījās latviešu puiši no firmas "GP Nord", kuri pašā kritiskākajā brīdī marta beigās spēja atgādāt no Ķīnas uz Latviju aizsargmasku kravu. To izdarīt ne tuvu nebija tik viegli, kā izklausās…

Cena pieauga aptuveni 40 reižu

Normālos apstākļos atvest no Ķīnas uz Latviju dažus miljonus masku nebūtu nekas sarežģīts: noslēdz līgumu, samaksā avansu un gaidi kravu. Taču vīruss visu ierasto biznesa ķēdīti vienā rāvienā sagrāva. Pirmkārt, no ierindas izgāja teju visas aizsargmasku ražotnes, izņemot Ķīnu – tā jau bija atkopusies no krīzes un atsākusi ražošanu, kamēr citās valstīs viss bija apstājies.

Otrkārt, Ķīnas rūpnīcas vienkārši nespēja apmierināt teju vai visas pasaules pieprasījumu. Treškārt, daudzas valstis bija gatavas uz soļiem, kas normālā situācijā nebūtu iedomājami, lai pārtvertu citiem domātos masku sūtījumus. Sāka darboties gandrīz vai kara laika likumi.

Ceturtkārt, ļoti īsā laikā cenas uzlēca debesīs – pirms pandēmijas vienreiz lietojamā maska maksāja pusotru centu, bet krīzes maksimumā martā cena uzlēca līdz 55–65 centiem, tātad vidēji četrdesmitkārtīgs pieaugums dažu nedēļu laikā.

Latvijai šādos apstākļos izsist no Ķīnas dažus miljonus aizsargmasku bija ārkārtīgi sarežģīts uzdevums, jo tik mazai valstij grūti tirgū grūstīties ar ASV, Vāciju vai Itāliju. Jāatzīst, ka laikā, kad vīruss vēl plosījās tikai Ķīnā, mēs paši nenovērtējām situāciju un nesavācām vismaz tās maskas, kas jau bija pārdošanā Latvijā un tuvākajā apkārtnē.

Maskas Latvijā izpirka jau decembrī

Toties to izdarīja ķīnieši, kuri tobrīd pa visiem iespējamajiem kanāliem visā pasaulē meklēja iespējas iepirkt maskas (ko, visticamāk, paši bija ražojuši) un nogādāt epidēmijas skartajos Ķīnas apgabalos.

Oficiāli par jauno koronavīrusu Ķīna paziņoja gada pēdējā dienā, taču jau decembrī kāda firma Latvijā centās nokomplektēt 10 000 aizsargmasku sūtījumu uz Ķīnu, bet te uz vietas atrada tikai 4000, un atlikušos 6000 nācās meklēt Krievijā, kur jau siroja tādi paši uzpircēji.

Nedaudz vēlāk parādījās uzpircēji tieši no Ķīnas, kuri izķemmēja pat Latvijas saimniecības preču veikalus, izpērkot visas maskas, ko vien varēja dabūt. Tobrīd nevienam vēl neienāca prātā, ka pavisam drīz tikpat izmisīgi maskas meklēt nāksies mums pašiem…

Kad kļuva skaidrs, ka Latvijai vīruss neies apkārt ar līkumu, Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests steigšus meklēja iespēju iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus, jo to krājumi strauji gāja uz beigām. Tradicionālais iepirkuma mehānisms ārkārtas situācijā nedarbojās – kamēr izsludinās konkursu, izskatīs pieteikumus un iztiesāsies ar tiem, kuri sevi uzskata par nepamatoti apietiem, tikmēr simtiem cilvēku jau būs miruši. Tāpēc veselības sistēmas ierēdņi vienkārši vērsās pie uzņēmējiem ar jautājumu – kurš var ātri noorganizēt aizsargmaskas un respiratorus?

Spēle bez noteikumiem

Viens no uzrunātajiem uzņēmumiem bija "GP Nord". Par to, kā tālāk risinājās notikumi, stāsta tā pārstāvji Toms un Pēteris Zeltiņi un Edgars Bružiks.

Kādēļ izvēle krita uz jums?

Mēs jau agrāk Latvijas slimnīcām bijām piegādājuši medikamentus, tāpēc februārī tās vērsās pie mums – klau, esam auzās, jo mums nav individuālās aizsardzības līdzekļu! Esam apzinājuši savu standarta piegādātāju loku, bet nevienam nav pieejas aizsardzības līdzekļiem. Varbūt jums ir kādi varianti? Teicām, ka varam pameklēt caur saviem zāļu piegādātājiem. Sākumā vedām aizsargmaskas no Portugāles, Igaunijas un Lietuvas. Kaut ko atradām arī tepat Depo veikalos – jo tur bija atbilstošās klases aizsargmaskas. Lasījām veikalos pa trim, pa četrām maskām – visu, ko vien varējām atrast.

Bet tad nācās meklēt maskas jau pie ražotājiem Ķīnā par augstāku cenu?

Pirms Covid-19 viena vienreiz lietojamā aizsargmaska maksāja 1,4 centus. Patlaban cena ir kāpusi apmēram 50 reižu. Burbulis ir fenomenāls, taču tas nekur nepazudīs, jo patlaban ķīniešiem nav konkurences. Kas notika tirgū? Pirmajā līmenī nāca lielās kompānijas, kas bija gatavas iepirkt aizsarglīdzekļus lielos vairumos. Tad nāca otrais līmenis – valstis, kuras noslēdza līgumu ar Ķīnas valdību. Un Ķīnas valdība tad pateica – tā, šī rūpnīca tagad divas nedēļas ražos maskas tikai Amerikai! Te jau par cenu vairs nav runa, tagad ir tikai cīņa par to, kurš dabūs preci. Pie rūpnīcām stāv rindas ar smagajām automašīnām, kas ir gatavas savākt preci, ja pēkšņi kāds pasūtītājs to nepaņems. Jo viss jau ir iepriekš pārdots.

Kā tam visam pa vidu izdevās ielauzties mazai kompānijai no Latvijas?

Mums paveicās, jo mūsu pasūtījums Ķīnas mērogiem bija niecīgs – viens miljons masku. Pateicoties saviem kontaktiem, mums izdevās panākt, ka kaut ko no tās lielās ražošanas atmeta arī Latvijai. Pirmās 100 000 maskas, ko bijām pasūtījuši, kāds pārķēra, un mēs palikām bešā.

Tad mēs mainījām taktiku un uzbūrām stāstu, ka Latvijā viss ir pilnīgi slikti un, ja mēs piecu dienu laikā nedabūsim maskas, tad mūsu slimnīcas pārstās darboties. Šis mesidžs nostrādāja, un rūpnīcas šefs, ar ko kontaktējāmies, bija gatavs palīdzēt. Tādēļ jau arī parādījās bildes, kurās ķīnieši stāv pie masku kastēm ar plakātiem, ka viņi strādā, lai izglābtu Latviju…

Pirms tam ar Ķīnu bijāt strādājuši?

Iepriekš piegādājām uz Ķīnu medikamentus klīniskajiem pētījumiem. Tāpēc mums tur bija izveidojusies diezgan paliela klientu bāze. Kad sākās krīze, sākām meklēt kontaktus ar individuālo aizsardzības līdzekļu ražotājiem. Laimīgas sagadīšanās dēļ Ķīnā atradās vairāki Latvijas kompānijas Aerodium cilvēki, kas mums palīdzēja regulēt procesus tajā galā, atradām arī vienu Anglijas latvieti, kuram Ķīnā ir savs bizness. Mēs kūrējam lietas Latvijas pusē, bet viņi tajā galā, un tas visu ievērojami atviegloja.

Labi, līgumu noslēdzāt, bet kā dabūjāt kravu uz Latviju?

Agrāk mēs no Ķīnas bijām saņēmuši mazākus sūtījumus, kas nāca ar DHL kurjerpastu – viss normāli strādāja. Kad martā mēģinājām sūtīt pirmo lielāko partiju – 100 000 aizsargmasku –, ielaidām arī to kurjeru sistēmā. Taču pēc brīža sistēmā redzējām, ka sūtījums neiet uz priekšu un ir kaut kur iesprūdis. Tātad viņi netika galā ar mūsu 50 kastēm. Vēl pēc brīža redzējām, ka mūsu sūtījumu sāk dalīt mazākās porcijās, laikam liekot klāt kādām citām kravām. Starp citu, pēdējo kasti no tām piecdesmit mēs saņēmām mēnesi vēlāk, nekā bija plānots…

Tāpēc radās doma nofraktēt kravas lidmašīnu. Taču uzreiz bija skaidrs, ka vajag tādu lidmašīnu, kas varētu lidot no Ķīnas uz Latviju bez nosēšanās, jo ir jau dzirdēts, ka, nosēžoties kaut kur uzpildīt degvielu, tā valsts vienkārši izkrauj no lidmašīnas visas maskas un patur sev – jo arī viņiem visa tā trūkst.

Vairākas dienas meklējām variantus, taču neko piemērotu neatradām. Bija piedāvājums par 250 000 eiro fraktēt lielo kravas lidmašīnu, taču mums tik lielu nevajadzēja un tas viss bija arī pārāk dārgi. Tad ienāca prāta – ja jau airBaltic sāk atlaist cilvēkus, tad droši vien viņiem ir brīvas lidmašīnas? Google Maps izpētījām attālumu līdz konkrētajam Ķīnas reģionam, tad apskatījāmies airBaltic flotes Airbus A220 lidmašīnu darbības rādiusu – tas ir 5500 kilometru. It kā sanāk!

Atcerējāmies, ka ķīniešiem taču ir KHL komanda un Rīgas Dinamo ir lidojusi uz Ķīnu – tātad var to izdarīt! Izgājām uz airBaltic cilvēkiem – atradām puisi, kurš visu sarēķināja un teica, ka iet tā lieta. Kad mums pateica, ka šāds lidojums izmaksās 95 000 eiro, sapratām, ka tas jau der. Pirms tam airBaltic cilvēki vēl ar kastu maketiem izmēģināja, cik un kā lidmašīnā var sakraut. Salika to Tetri starp krēsliem tā, ka tiešām visam pietika vietas.

Taču bija vēl viena problēma – mūsu krava atradās Šanhajā, bet līdz tai no Rīgas ir 8700 kilometru. Tātad vispirms kravu vajadzēja nogādāt tuvāk Rīgai, uz Ķīnas ziemeļiem, uz Urumki, līdz kurai varēja aizlidot airBaltic lidmašīna. Bet tie ir vēl lieki 4000 kilometru.

Vai Urumki neatrodas uiguru apdzīvotajā teritorijā?

Jā, tikai procesā mēs uzzinājām, ka tas ir uiguru apdzīvotais reģions, kurā ķīnieši kārtību uztur ar diezgan skarbām metodēm. Proti, mums piezvanīja airBaltic cilvēks un teica – klau, ir ziepes, jo jūs taču taisāties vest aizsargmaskas, kas ražotas koncentrācijas nometnē! Mēs to nedrīkstam darīt, par to taču uzreiz no vēstniecības būs nota! Tad skaidrojām, ka patiesībā tās maskas ir ražotas otrā Ķīnas malā un mēs tās vēl vedīsim pāri visai valstij. Beigu beigās visu tomēr nokārtojām.

Maskas veiksmīgi iekrautas "airBaltic" lidmašīnā. (Foto: no privātā arhīva)

Cik ilgi lidmašīnai nācās gaidīt Ķīnā?

Neko nevajadzēja gaidīt. Lidmašīnas reiss iekļāvās vienā dienā: no rīta izlidoja, bet vakarā ap vienpadsmitiem jau bija atpakaļ. Krava jau divas dienas lidostā gaidīja lidmašīnu. Kad kravu veda uz lidostu, mēs speciāli sūtījām līdzi ķīniešu čali no rūpnīcas, lai viņš visu pieskata. Jo, kad mums nospēra pirmo paleti ar maskām, tad sapratām, ka nepieciešams kāds pavadonis, lai tas neatkārtotos. Viņš no tās kravas neatkāpās ne soli.

Pirms iekraušanas ķīnieši, kas lidmašīnu pielādēja, gan tika instruēti, kā pareizi visu salikt, taču airBaltic cilvēkiem vienalga nācās visu pārkrāmēt. Apkalpe vispār nekāpa ārā no lidmašīnas, visi bija aizsargtērpos. Nu jau ir bijis arī otrs reiss, ko organizējām kopā ar Saules aptieku. Tagad taciņa būs iestaigāta, gatavojam arī nākamos reisus.

Vai nebija mēģinājumu jūsu kravu pārpirkt?

Skaidrs, ka visu laiku Ķīnas rūpnīcā ir rinda. Tie pirmie 100 000 masku tiešām kaut kur pazuda. Taču tad mēs sarīkojām veselu kampaņu Latvijas valsts vārdā, kuras dēļ citus rindā stāvētājus mazliet pabīdīja sāņus.

Cik daudz masku tāda Ķīnas rūpnīca var saražot?

Tā, kurā mēs pirkām, laikam pusmiljonu dienā, bet tā ir viena no TOP5 rūpnīcām Ķīnā. Tātad miljonu masku divās dienās viņi mierīgi uztaisa.

Tiešām šādas maskas ražo tikai Ķīnā? Kā tad Indonēzija, Pakistāna, Bangladeša?

Jā, Ķīna patlaban ir vienīgā valsts, kas strādā bez ierobežojumiem, turklāt ražo sertificētas maksas. Turcijā un Indijā ir spēkā aizliegums eksportēt maskas, jo viņiem pašiem vajag. Tur jau ir problēma, ka tagad par visiem 100 procentiem ražo tikai Ķīna. Dienvidkoreja ražo 3M klases aizsargmaskas, taču viņiem ir ekskluzīvs līgums ar amerikāņiem un visas maskas iet uz turieni. Taisnību sakot, nekur īpaši tālāk par Ķīnu mēs arī nemeklējām – paskatījāmies vēl Ukrainā un Turcijā, kur neko nevarēja dabūt, bet Eiropā vispār šobrīd nav nekādu variantu.

Šo aizsarglīdzekļu cenas tiešām tik ātri kāpj?

Pirmajā reisā atvedām 896 000 sejas masku un 80 400 respiratoru. Tādus respiratorus Depo tagad laikam var nopirkt par astoņiem eiro – protams, ja tie vispār ir pieejami –, bet mēs valsts iestādēm tos piegādājam par 3,20 eiro un aptiekām par 3,90 eiro. Mūsu galvenais mērķis tomēr ir nodrošināt veselības aizsardzības iestādes un tos cilvēkus, kuriem šie aizsardzības līdzekļi ir nepieciešami ikdienā.  Respiratoriem cenas nav uzkāpušas tik ļoti kā aizsargmaskām – tām kāpums ir piecdesmit reižu, bet respiratoriem trīs vai četras reizes.

Tās ir vienreiz lietojamās maskas?

Jā, tās var lietot divas stundas, pēc tam jāmet ārā, bet respiratoru var dezinficēt.

Un cik ilgam laikam pietiek ar kravu, ko jūs atvedāt?

Ja pareizi sapratām, tad divām nedēļām. Lai arī mūsu stāsts par to, kā gādājām maskas, izklausās grandiozi, tomēr medicīnas sistēmas apmēriem tas ne tuvu nav daudz. Mēs tam visam pieslēdzāmies tikai tādēļ, ka tobrīd nebija citu variantu. Nākamais aizsargmasku sūtījums Latviju sasniedza pusotru nedēļu vēlāk, kaut gan līgumi bija noslēgti vēl pirms mums.

30. marts, Stradiņa slimnīca pēdējā brīdī saņem savu daļu no masku kravas. (Foto: Evija Trifanova/LETA)

Mēs par nosacītiem varoņiem kļuvām tāpēc, ka ar savu kravu ieradāmies burtiski pēdējā brīdī. Nopietni – kad atnāca mūsu sūtījums, tad slimnīcas izmantoja pēdējās atlikušās maskas. Kad vedām kastes uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības centru, tur jau stāvēja rindā mašīnas no visiem Latvijas novadiem, lai saņemtu maskas. Vēlākie pasūtījumi jau bija uz 10 līdz 15 miljoniem masku, un tas ir pilnīgi adekvāts skaits.

Jāsaprot, ka šajā produktu grupā vēl ilgi nekas nebūs tā, kā bija agrāk. Arī tad, kad lielākais saslimšanu vilnis būs pāri, noteikti tiks izstrādāti noteikumi, kas jāievēro, lai ietu uz darbu vai lidostu. Un kamēr vēl saražos tik daudz masku, lai piepildītu noliktavas… Neizslēdzam, ka masku cena pat vēl mazliet var augt. Turklāt jāatceras, ka šo preču grupu izmanto arī kokapstrādē un ķīmiskajā rūpniecībā – to pieprasījumu arī neviens nav atcēlis.

Bet nekā īpaši sarežģīta taču vienkāršāko aizsargmasku ražošanā nevarētu būt?

Maskās izmanto materiālu, kas saucas meltblauns – tāda kā uzpūsta vate, kas aiztur baktērijas. Un, pat ja Ķīnas valdība, piemēram, noteiktu aizsargmaskām cenu moratoriju, tām tik un tā ir vajadzīgs šis meltblauns, kura cena arī ceļas. Visām dezinfekcijas precēm cenas ceļas – pat ūdeņraža pārskābei! Ko runāt par to, ja pat dezinfekcijas līdzekļu pudelīšu korķīši ir deficīts! Viss, kas ir saistīts higiēnas precēm, šobrīd tiek izķerts.

Vai, piemēram, mūsu pašu Lauma varētu taisīt tādas aizsargmaskas?

Tehnoloģija ir cita. Šīs maskas nešuj, tās būtībā kausē vai presē. Ir iekārta, kas vienā sekundē sapresē, šķiet, desmit tādas maskas, šuves tām tiek kausētas, nevis šūtas. Maska sastāv no trim slāņiem: pirmais ir tāda kā tvaika plēve, otrais ir jau pieminētais meltblauns, bet ārējais slānis nelaiž cauri šķidrumu no ārpuses. Turklāt maskai jābūt piegulošai, to nodrošina metāliska maliņa. Protams, tā kā mēs esam čaļi bez īpašas pieredzes šajā jomā, Veselības inspekcija mūsu vestās maskas pārbaudīja, bet tā arī nekādus defektus neatrada.

Bet kā jūs paši varat izkontrolēt, vai rūpnīca tiešām atsūtīs kvalitatīvu preci? Paraudziņi atnāk kvalitatīvi, bet lielā krava – nekvalitatīva…

Mēs pievērsām lielu uzmanību rūpnīcas reputācijai. Esam strādājuši zāļu sfērā, tāpēc esam iesituši roku, lai piefiksētu dažādas nepilnības. Bet, protams, tas bija lēciens nezināmajā, tāpēc bijām ļoti priecīgi, kad krava atnāca un viss bija kārtībā. Mūsu cilvēki tajā galā arī centās visu pārbaudīt, taču simtprocentīgas pārliecības tāpat nebija.

Jāsaprot, ka kvalitātes standarti eiropiešiem un ķīniešiem var atšķirties. Taču ķīnieši zina, kā uztaisīt preci. Ja tu viņiem pasaki, ko tieši tu gribi, viņi to precīzi izdarīs. Piemēram, pateiksi, ka maskai maliņu vajadzētu par diviem milimetriem šaurāku – un nākamajā dienā viņi jau ražos tieši tādas maskas. Galvenais ir precīzi pateikt, ko tu gribi.

Ir jau vēl tāda lieta, ka Eiropas sertifikācijas kompānijas mēdz pārdot sertifikācijas dokumentus. Ķīnieši šos papīrus var pilnīgi legāli nopirkt. Tas uzreiz nenozīmē, ka prece tāpēc būs slikta, gluži vienkārši šajā krīzes laikā ražotājs visu garo birokrātisko sertifikācijas procesu nevar paspēt ātri iziet. Tāpēc rūpīgi jāskatās, ko pērc.

Kad masku varētu pietikt visai Latvijai?

Latvijā ir 1,9 miljoni iedzīvotāju, bet viena aizsargmaska domāta vienai ielās iziešanas reizei, pāris stundām. Labi, visi varbūt katru dienu neejam ārā, bet 800 000 masku dienā mierīgi varam izlietot. Un ir taču cilvēki, kam droši vien vajadzēs piecas sešas maskas dienā. Tātad, kamēr noliktavās nebūs desmit miljoni masku, tikmēr visiem nepietiks.

Tad varbūt vajag ātri uztaisīt masku ražotni?

Mēs esam par to domājuši. Ķīnieši piedāvāja mums uztaisīt fabriku Latvijā, jo iekārtas ir pieejamas – var atvest, uzstādīt un apmācīt lietošanā. Taču mūsu firma līdz šim vienmēr ir specializējusies uz to, lai aizlāpītu tos robus, ko atstājušas lielās kompānijas. Proti, piegādājam tās preces un zāles, ko citi nepiegādā. Mesties ražošanas biznesā – tam mēs laikam tomēr esam pārāk mazi. Drīzāk to tiešām vajadzētu darīt, piemēram, Laumai, kam būtu pašvaldības un valsts atbalsts.

Kādi ir tālākie plāni?

Strādājam tik uz priekšu! Patlaban lielāko uzmanību pievēršam respiratoriem, bet maskas vedam tikai pēc pasūtījuma. Sešdesmitkārtīgs uzcenojums tomēr ir pārāk liels risks tik mazai kompānijai kā mūsējai. Tādēļ labāk darbojamies ar respiratoriem, ko esam veduši agrāk, vedam tagad un droši vien vedīsim arī vēlāk. Kad beigsies pieprasījums Latvijā, darīsim to, ko protam vislabāk – vedīsim preces uz Eiropu, Āfriku, Karību salām un Saūda Arābiju, jo tas ir tirgus, ar ko esam strādājuši.

P.S. Kad Latviju sasniedza pirmā aizsargmasku krava, kritiķi šķendējās, ka par maksām ir daudzkārt pārmaksāts un gan jau visam apakšā ir kāda blēdība. Šī intervija jau bija gatava, kad Nacionālais veselības dienests publiskoja iepirkto masku cenas – un izrādījās, ka GP Nord puiši piegādājuši vislētākās maskas.

Citi šobrīd lasa

Visdīvainākā mūsdienās izdotā grāmata: noslēpumainā Ziemeļkorejas Bībele
Bērnu bariņš paslēpjas tualetes kabīnē un slepus veipo; iesaistās policija 2
Kur tagad ir un kā jūtas nolaupītais baltkrievu opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs 1
Pievienot komentāru

Друг журналист о смерти Градского: "Это был один из самых страшных уходов на моих глазах" 1

Аль Бано и Ромина Пауэр: история любви и трагедия самого красивого дуэта