foto: Latvijas kara muzejs
Latvijas noslēpumi: vīri, kuri krita Vjetnamas karā
Amerikāņu armijas bunkurs Vjetnamā, kurā nepārprotami ir dienējis vismaz kāds latvietis, jo virs nocietinājumiem ir uzvilkts sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs.
2020. gada 4. maijs, 04:59

Latvijas noslēpumi: vīri, kuri krita Vjetnamas karā

Juris Ciganovs

"100 Labi Padomi"

Kad ASV 1965. gadā ieveda savu karspēku Dienvidvjetnamā, lai cīnītos pret komunisma izplatīšanos, sākās astoņus gadus ilga asiņaina cīņa, kurā piedalījās arī vairāk nekā divsimt latviešu.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Vjetnamas karš bija asiņains un Amerikā ļoti nepopulārs. Un kā gan tas varēja būt populārs, ja tā laikā otrā pasaules malā krita vairāk nekā 58 000 ASV bruņoto spēku karavīru? Diemžēl viņu vidū bija arī latvieši. Saskaņā ar ASV atvaļinātā brigādes ģenerāļa Vilmāra Kukaiņa aprēķiniem Vjetnamā pabija vairāk nekā divsimt latviešu, kuri dienēja ASV bruņotajos spēkos. Mājas sveiki un veseli atgriezās ne visi… Tālāk apkopots zināmais Vjetnamas karā kritušo latviešu saraksts.

Jānis Āboliņš (Janis Abolins), pirmās klases ierindnieks, dzimis 1949. gada 19. maijā, dienējis III Jūras kājnieku ekspedīcijas korpusa 3. jūras kājnieku divīzijā, kritis kaujā pēc granātas vai mīnas sprādziena 1969. gada 4. janvārī Kvantrī provincē Dienvidvjetnamā.

Džons (Jānis) Kaugars (John Kaugars), pirmais leitnants, dzimis 1943. gada 25. jūnijā, dienējis 23. kājnieku divīzijas 198. kājnieku brigādes artilērijas vienībā, lauka artilērijas vienības komandieris, ievainots kaujā 1970. gada 22. maijā, miris no ievainojumiem 1970. gada 24. maijā Kvangajas provincē Dienvidvjetnamā. “Veicot kaujas uzdevumu kā novērotājs helikopterā 22. maijā, Vjetnamā smagi ievainots ASV armijas leitnants Jānis Kaugars. Divas dienas vēlāk viņš miris. Viņa mirstīgās atliekas apbedītas Tampā, Floridā. Pirms iesaukšanas armijā viņš dzīvoja Čikāgā, kur North Park koledžā 1967. gadā ieguva bakalaura grādu tautsaimniecībā. Pēc studijām viņu iesauca armijā, pēc virsnieku kursu beigšanas paaugstināja par leitnantu. Uz Vjetnamu viņu komandēja 1969. gada rudenī,” tādu nekrologu Kaugaram veltīja Daugavas Vanagu Mēnešraksts.

foto: Latvijas kara muzejs
Latviešu puiši amerikāņu armijas tērpos Vjetnamā.

Ivars Lāma (Ivars Lama), otrais leitnants, dzimis 1937. gada 31. oktobrī, dienējis III Jūras kājnieku ekspedīcijas korpusa 1. jūras kājnieku divīzijā, kritis kaujas laukā pēc eksplozijas 1966. gada 11. septembrī, Kvannamas provincē Dienvidvjetnamā. “Dzimis Daugavpilī, trimdas gadus pavadīja Vācijā, 1950. gadā kopā ar vecākiem ieceļoja ASV un dzīvoja Leikvudā, Ņūdžersijā. Beidzis ģimnāziju, brīvprātīgi iestājies ASV bruņotajos spēkos. Pēc kara dienesta uzsāka studijas Monmausas koledžā, Ņudžersijā. [..] Studijas beidzis Ziemeļkarolīnas Universitātē ar bakalaura grādu politiskajās zinātnēs. Piešķirto stipendiju tālākām studijām noraidīja, izvēloties militāru karjeru. 1966. gadā beidza jūras kājnieku korpusa virsnieku kandidātu skolu Kvantiko, Virdžīnijā, ar leitnanta pakāpi. Vjetnamā ieradās 18. jūlijā. Pēdējā vēstulē no Vjetnamas viņš savai māsai rakstīja, ka daļu spēka un izturības smeļoties apziņā, ka cīnās pret savas dzimtenes ienaidnieku,” arī šīs ir rindas no žurnāla Daugavas Vanagu Mēnešraksts.

foto: Latvijas kara muzejs
Vēl kāds amerikāņu bunkurs Vjetnamā ar latvisku piesitienu, šoreiz svastikas formā.

Atis Kārlis Lielmanis (Atis Karlis Lielmanis), pirmais leitnants, dzimis 1939. gada 2. janvārī, dienējis 13. gaisa spēku vienības 34. taktiskās grupas 1. gaisa komandas eskadronā, gājis bojā, kaujas laukā avarējot helikopteram 1963. gada 24. novembrī Anksugenas (An Xugen) provincē Dienvidvjetnamā. “Virsleitnants Lielmanis apbalvots arī ar Purpura sirds ordeni, vēl sešiem citiem ASV un diviem Dienvidvjetnamas kara ordeņiem. Kāda iela Eglinas gaisa spēku bāzē Floridā nosaukta viņa vārdā.” (Daugavas Vanagu Mēnešraksts)

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

foto: Latvijas kara muzejs
Atis Kārlis Lielmanis.

Vilis Lisments (Vilis Lisments), kaprālis, dzimis 1944. gada 24. janvārī, dienējis kā radiotelegrāfa operators III Jūras kājnieku ekspedīcijas korpusa 3. jūras kājnieku divīzijā, gājis bojā negadījumā autoavārijā 1965. gada 22. novembrī Kvannamasprovincē Dienvidvjetnamā. Apbedīts Floralparka kapsētā Indianapolē.

Konstantīns Ādolfs Lubavs (Konstantins Adolfs Lubavs), kapteinis (dienesta pakāpe piešķirta pēc nāves), dzimis 1939. gada 13. jūnijā, dienējis kā padomnieks Vjetnamas Atbalsta spēku štābā. Gājis bojā no daudziem šķembu ievainojumiem 1966. gada 7. februārī Dienvidvjetnamā. “K. Lubavs bija beidzis Rietummičigānas Universitāti un līdztekus pie tās esošo Kara skolu. 1963. gadā viņu aizkomandēja uz Berlīni, kur viņš bija kara noziedznieku cietuma komandants Špandavā. [..] Arī kapteiņa Lubava cīņa izpelnījās augstāko ASV karavīru goda zīmi – Purpura sirds ordeni, viņam piešķirtas arī citas goda zīmes, atdusas Riversaida kapsētā Kalamazū.” (Daugavas Vanagu Mēnešraksts).

foto: Latvijas kara muzejs
Vjetnamā dienējušais J. Andersons.

Uldis Džeks Mālmanis (Uldis Jack Malmanis), kaprālis (dienesta pakāpe piešķirta pēc nāves), dzimis 1931. gada 8. augustā, dienējis kā strēlnieks 23. kājnieku divīzijas 196. kājnieku brigādē, miris no slimības vai traumām 1968. gada 9. oktobrī nenosauktā vietā Dienvidvjetnamā.

Jānis Mičuls (Janis Miculs), piektās klases speciālists, dzimis 1945. gada 29. aprīlī, dienējis ASV armijas 1. aviācijas brigādes 17. aviācijas grupas 52. aviācijas bataljona remontbāzē, kritis kaujas laukā, avarējot helikopteram, 1968. gada 19. aprīlī Phūbonas provincē Dienvidvjetnamā.

Juris Puduls (Juris Puduls), ceturtās klases speciālists, dzimis 1943. gada 29. septembrī, dienējis kā mediķis 1. kājnieku divīzijas 16. kājnieku vienības 2. bataljonā, kritis kaujas laukā no šautas brūces 1966. gada 24. jūnijā Dienvidvjetnamā. Apbedīts Nordlaunas kapsētā Kantonā.

foto: Latvijas kara muzejs
Ģirts Jātnieks, viens no Vjetnamā karojušajiem latviešiem

Viesturs Reikmanis (Viesturs Reikmanis), ceturtās klases speciālists, dzimis 1948. gada 26. oktobrī, dienējis kā bruņumašīnu mehāniķis ASV armijas 1. apgādes pavēlniecībai pakļautajās vienībās, gājis bojā negadījumā 1969. gada 6. augustā Hanhoa provincē Dienvidvjetnamā.

Georgs (Juris) Čārlzs (Kārlis) Šteinbergs (George Charles Steinberg), kapteinis (dienesta pakāpe piešķirta pēc nāves), dzimis 1941. gada 5. novembrī, dienējis ASV armijas 1. kājnieku divīzijas 16. kājnieku vienībā, kritis kaujā ar daudzām šautām brūcēm 1966. gada 11. aprīlī Fuoktuja provincē Dienvidvjetnamā. Apbedīts Ārlingtonas kapsētā Vašingtonā. “Beidzis Viskonsīnas Universitāti un rezerves virsnieku skolu. Pēc obligātās kara klausības gadiem palika armijā un brīvprātīgi pieteicās cīņām Vjetnamā. 1965. gada beigās pēc kāda kaujas uzdevuma, kurā viņš atbrīvoja vairākus vjetkongu gūstā kritušus amerikāņu karavīrus, Šteinberga varoņdarbu cildināja daudzi amerikāņu laikraksti.” (Daugavas Vanagu Mēnešraksts).

foto: Latvijas kara muzejs
Georgs Čārlzs Šteinbergs.

Džons (Jānis) Straudovskis (John Straudovskis), pirmās klases ierindnieks, dzimis 1946. gada 8. augustā, dienēja kā strēlnieks III Jūras kājnieku ekspedīcijas korpusa 1. jūras kājnieku divīzijas 5. vienībā, kritis kaujā 1967. gada 12. maijā Kvangnamas provincē Dienvidvjetnamā.

Džons (Jānis) Jautris Zīmulis (John Jautris Zīmulis), pirmās klases seržants, dienējis kā instruktors un izlūkošanas speciālists Vjetnamas Atbalsta spēku štābā, kritis kaujā 1968. gada 4. novembrī Kvangngajas provincē Dienvidvjetnamā. “Kā ASV bruņoto spēku karavīrs viņš piedalījies komunistu apvērsuma aizkavēšanā Dominikāņu Republikā. Beidzis viengadīgo vjetnamiešu valodas skolu, pēc tam devies uz Vjetnamu.” (Daugavas Vanagu Mēnešraksts).

foto: Latvijas kara muzejs
Džons Jautris Zīmulis.

1966. gada 12. jūnijā Vjetnamā krita arī Austrālijas bruņoto spēku kaprālis Artūrs Rudušs. Viņš bija austrāliešu armijas brīvprātīgais kopš 1955. gada un brīvprātīgi bija pieteicies doties karā uz Vjetnamu.