Kā izvairīties no auto īres kompāniju mēģinājumiem tevi apčakarēt

Strīdi par apdrošināšanu

Teorētiski auto nomāšanā nav nekā sarežģīta: izvēlies auto, samaksā naudas summu par plānoto dienu skaitu, dodies ielās, pēc tam atdod mašīnu atpakaļ un atsveicinies no laipnajiem nomas punkta darbiniekiem. Dzīvē gan nereti viss notiek pavisam citādāk, īpaši jau, ja auto esi iznomājis Itālijā vai Francijā, kas nez kādēļ ir auto īrētājiem neviesmīlīgākās zemes Eiropā. Par to vismaz liecina mana personīgā pieredze, un ne tikai mana vien.

Piemērs nr. 1. Darbības vieta – Parīze, Lionas stacija, AVIS nomas punkts. Sieva ar bērniem uz pāris dienām izīrē Opel Astra, lai pabraukātu pa Francijas laukiem. Nomas līgums slēgts ar Rentalcars servisa starpniecību, ņemta pilna apdrošināšana. Jau atgriežoties Latvijā, atklājas, ka noma no kartes ir atvilkusi 400 eiro. Par ko – nav ne jausmas. Vairākkārtēja a-pastu sūtīšana uz AVIS nomas punktu beidzas bez rezultātiem, ja vien par tādu neuzskata datora ģenerētu atbildi skaidrā franču valodā: “Paldies, jūsu iesniegums ir saņemts, par tā izskatīšanas rezultātiem ziņosim.” Divas nedēļas vēlāk man pašam bija darīšanas Parīzē, tāpēc nolēmu aiziet līdz nomas punktam, lai noskaidrotu, kas par lietu. Tā darbinieki pusstundu meklēja līgumu par nomu, bet, kad atrada, tad priecīgi paziņoja: “Naudu mēs atvilkām, jo bija bojāts aizmugurējais bampers! Apdrošināšana? Nē, jums nekādas apdrošināšanas nebija!” To, ka bampers nebija bojāts (par to sieva bija pārliecināta par visiem 100 procentiem, jo braukāja tikai pa laukiem, kur ar parkošanos problēmu nav), pierādīt nekādu iespēju nav – auto nodošanas brīdī neviens nomas darbinieks nav kopā ar nomātāju apskatījis mašīnu un atzinis, ka viss ir kārtībā (vai arī nav kārtībā). Patiesībā gan vispār ir diezgan reti gadījumi, kad nomas darbinieki auto pieņem nomātāja acu priekšā. Arī pierādīt, ka pilnā apdrošināšana bija, nav iespējams, jo noma auto saņemšanas brīdī līgumu “uz rokas” neizsniedza, bet solījumu vēlāk nosūtīt uz e-pastu tā arī neizpildīja.

Visas zīmes rādīja, ka 400 eiro varam ierakstīt skurstenī, jo Francijā savu taisnību nepierādīsim. Tomēr beigu beigās problēmu izdevās atrisināt – pateicoties Rentalcars, kam ir arī pārstāvniecība Latvijā un tur šādi strīdīgi gadījumi tiek operatīvi izskatīti. Kad bijām Rentalcars meitenei savu bēdu stāstu izstāstījuši, viņa teicās noskaidrot lietas apstākļus un pāris dienu laikā dot atbildi. Un – tavu brīnumu! – vēl pēc dažām dienām nauda bija atpakaļ kontā, jo Rentalcars šajā gadījumā darbojās kā apdrošinātājs. Tātad silts ieteikums Rentalcars klientiem – strīdus par apdrošināšanu vienkāršāk ir risināt ar šo kompāniju, nevis auto nomas kantoriem. Tiesa, tas var prasīt laiku un nervus. Ja kāda no šiem komponentiem pietrūks, nauda ies zudumā, kā tas sanāca puisim no piemēra Nr. 2.

Un tātad piemērs nr. 2. Darbības vieta – Nicas lidosta, Europcar autonoma. Kāds mans paziņa ar ģimeni uz nedēļas nogali izīrē automobili, izmantojot Rentalcars starpniecību, ar pilno apdrošināšanu. Atdodot mašīnu atpakaļ, nomas darbinieks paziņo, ka vāģim ir noskrāpēts riteņa disks, tāpēc no konta tiks atvilkti 700 eiro (jau pats par sevi strīdīgs moments, jo grūti iedomāties riteņa disku, kas būtu 700 eiro vērts). Ņemot vērā, ka pēc nepilnas stundas gaisā paceļas lidmašīna uz Latviju, nekādos garos strīdos iesaistīties paziņam nav vaļas, un viņš, domās vēlot baisu likteni visai franču tautai, paraksta papīru un auļo uz termināli. Atšķirībā no mums viņš pēc tam nemēģināja skaidroties ar Rentalcars, un tā nu nauda gāja zudumā.

Rentalcars un autonomu sadarbības modelis vispār ir ļoti interesants, jo, cik dzirdēts arī no citiem, nereti problēmas gadās tieši tad, ja esi auto nomājis caur šo starpniecības uzņēmumu. Rodas iespaids, ka, ieraugot Rentalcars pasūtījumu, nomas darbiniekiem galvā iedegas sarkana spuldzīte, kas nozīmē komandu – šitos apskaitīt pēc pilnas programmas! Kā Rentalcars, kam pēc tam nākas segt apdrošināšanas zaudējumus, var savilkt savam biznesam galus kopā un kāda no tā jēga, nav īsti saprotams, taču kaut kāds pamatojums tam droši vien ir. Lai vai kā, ņemot auto pa tiešo nomas punktā ar pilno apdrošināšanu, līdz šim šādās problēmās nebija gadījies iekulties.

Kas notiek, ja neņem pilno apdrošināšanu

Parasti par pilno apdrošināšanu jāmaksā vismaz 20–30 eiro dienā, kas, ņemot auto uz ilgāku laiku par pāris dienām, kopā veido diezgan lielu summu, tāpēc saprotams, ka var rasties kārdinājums iztikt ar daļējo apdrošināšanu, kas parasti paredz pašrisku 1000–4000 eiro robežās. Citiem vārdiem sakot – ja auto būs apskādēts, tu maksāsi par tā remontu. Bet, vai auto tiešām ir nopietni apskādēts un cik izmaksājis tā remonts, to klientam praktiski nav iespēju pārbaudīt. Kā tas dažreiz notiek dzīvē, par to nākamais piemērs.

Un tā piemērs nr. 3. Darbības vieta – Vācija, Hānas lidosta, AVIS autonoma. Šoreiz klienta lomā Latvijā labi pazīstamais bārmenis Andris Reizenbergs, kurš kopā ar sievu šajā autonomā pirms pāris gadiem noīrēja auto uz trim dienām, samaksājot par to 120 eiro. Pilno apdrošināšanu neņēma, jo tās summa likās neadekvāti augsta. Kā jau šādos gadījumos ierasts, noma no abu klientu bankas kartēm rezervēja 1000 eiro drošības naudu. Pirms kāpšanas automašīnā Andris gan to nofotografēja, taču detaļām nepievērsa uzmanību.

“Likās gan dīvaini, ka jau uzreiz man atnāca īsziņa, ka nauda ir noņemta no konta, nevis tikai rezervēta. Taču nodomāju, ka gan jau pēc tam ieskaitīs atpakaļ. Pēc trim dienām atdevu auto atpakaļ, taču, tā kā mums lidmašīna bija deviņos no rīta, bet nomas punkts arī sāka strādāt tikai deviņos, tad atslēgu vienkārši iemetu viņu kastītē. Aizbraucām mājās un sākām gaidīt, kad drošības nauda ienāks atpakaļ kontā. Vienu nedēļu nekas nenotika, otru nekas nenotika, bet trešajā iekrita tikai mazliet virs 100 eiro, nevis visa summa. Nekādu paskaidrojumu nebija. Kad sākām skaidroties, mums atsūtīja autoservisa izrakstu par to, ka automašīnai nobrāztas durvis, bamperi un kas tikai vēl. Par to tad arī no mums paņemti vairāk nekā 800 eiro,” stāsta Reizenbergs.

Tā kā Reizenbergi nepavisam nejutās vainīgi auto apskādēšanā (un patiesībā arī nav bijis nekādas pārliecības, ka tas ir tieši viņu auto, jo tādu pašu mašīnu nomas punktā bijis kāds desmits), viņi sāka cīņu par savām tiesībām, sazinoties gan ar AVIS pārstāvniecību Latvijā, gan kompānijas galveno biroju Amerikā. Taču drīz vien kļuvis skaidrs, ka būs praktiski neiespējami pierādīt, ka ne viņi ir sabojājuši auto. Beigu beigās domstarpību risināšanā tika iesaistīta arī banka, kurā Reizenbergam ir konts un no kura nauda bija noņemta.

Reizenbergiem gan izdevās uzvarēt, un notika tas sīkas detaļas dēļ. Proti, spidometra rādījums mašīnu nododot un nomas punkta atsūtītajā rēķinā atšķīrās par pieciem kilometriem. Iespēja, ka šī starpība radusies, braucot uz servisu, bija izslēgta, jo, rūpīgi izpētot Google karti, Reizenbergi konstatēja, ka tuvākais serviss ir 50 kilometru attālumā. Tātad šos piecus liekos kilometrus kāds varēja būt nobraucis turpat lidostas apkaimē un tur tad arī auto apskādējis. Vai tā tiešām bija, vai arī nomas punkts vienkārši mēģināja iedzīvoties, uzrādot iepriekš nefiksētus bojājumus, var tikai minēt, taču piecu kilometru starpība bija galvenais arguments, kādēļ autonomai beigu beigās nācās naudu atmaksāt. Taču prasīja tas daudz nervu un veselu pusgadu intensīvas sarakstes.

Viltus rēķins

Rēķinus, ko piesūta autonomas kompānijas, vajag rūpīgi pārbaudīt – par to pats uz savas ādas pārliecinājos pērnruden. Parasti ir tā, ka autonoma no kartes paņem nomas maksu un garantijas depozītu gadījumam, ja būsi mašīnu piecūkojis vai atdevis ar tukšu bāku. Ja nomas kompānija uzskata, ka tai vēl par kaut ko pienākas nauda, tad to paņem no šā depozīta vai arī no tava konta un tev pēc tam nosūta rēķinu.

Pērnvasar uz pāris dienām biju iznomājis auto Stokholmas lidostas Sixt, lai dotos uz retro vāģu pasākumu Lidšēpingā. Izbraukājos, atdevu, nekādu pretenziju. Līdz pusotru mēnesi vēlāk saņēmu no Sixt autonomas rēķinu par 170 eiro. Prasu – par ko tas? Izrādās, par to, ka neesmu apmaksājis sodu par auto novietošanu neatļautā vietā. Lai kā lauzu galvu, neatceros, ka būtu auto atstājis neatļautā vietā, nerunājot nemaz par to, ka būtu ignorējis soda naudas kvīti. Tāpēc rakstu nākamo vēstuli un jautāju – kur tad pārkāpums fiksēts? Izrādās, Stokholmā, kur vispār neesmu bijis. Atkal rakstu un saku, lai pārbauda savus papīrus, jo tas vienkārši nav iespējams. Pēc divām dienām atnāk atbilde – jā, sorry, gadījās kļūda, jo sods izrakstīts divas dienas pēc tam, kad es jau biju mašīnu atdevis un atgriezies Latvijā... Stāsta morāle – vienmēr pārbaudīt rēķinus! Vēl mazliet nervus pabendēja bankas konta izpēte, jo internetbankā skaidri bija redzams, ka 170 eiro no mana konta tik un tā ir novilkti, kaut gan nomas kantoris dievojās to nedarīt. Pēc nākamās sarakstes četru dienu garumā kļuva skaidrs, ka tas ir kaut kāds pārpratums, jo vispirms šos 170 eiro manā kontā ieskaitījusi autonoma, bet pēc tam no konta šo naudu atkal savākusi.

Vārdu sakot, īrējot automobili, jābūt gatavam, ka tevi var mēģināt apčakarēt. Tāpēc jāmēģina laikus fiksēt visus iespējamos domstarpību cēloņus. Tiesa, ne vienmēr nomas darbinieki par to priecāsies. Kad mūsu ģimene pērnruden īrēja mašīnu Nicas lidostas autonomā Firefly, tās darbiniece kategoriski atteicās fiksēt visus jau esošos automašīnas bojājumus un sāka kliegt, ka nedos mums vispār nekādu mašīnu. Tāds variants mūs īsti neapmierināja, tāpēc līgumu tomēr parakstījām, pirms tam nofotografējuši nomas Škodas skrambas un švīkas. Gods kam gods, par tām noma rēķinu nepiestādīja. Toties novilka 40 eiro par to, ka bijām auto atdevuši 15 minūtes par vēlu, kaut gan šīs minūtes pavadījām, riņķojot ap lidostu un meklējot nesaskatāmas norādes uz nomas punkta stāvvietu...

Liec aiz auss!

Daži padomi auto nomāšanā:

• Ja vien maciņš ļauj, izvēlies pilno apdrošināšanu. Tā gan maksās dārgāk, taču ļaus izvairīties no liekiem kreņķiem, ja pēc tam nomas kompānija sadomās piestādīt rēķinu par noskrāpētu riteņa disku. Pilnās apdrošināšanas gadījumā tev par to nebūs jāmaksā.
• Ja gadījumā tev kabatā ir platīna kredītkarte, tad pilno apdrošināšanu neņem – problēmu gadījumā tava banka darbosies kā apdrošinātājs, jo pilnā nomas auto apdrošināšana ir iekļauta kredītkartes gada maksā.
• Ja esi auto nomājis ar Rentalcars starpniecību, tad rēķinies, ka strīda gadījumā ar auto nomu par mašīnas bojājumiem un apdrošināšanu var nākties procesā iesaistīt Rentalcars un naudu atpakaļ “izsist” caur šo kompāniju.
• Pirms kāpt automobilī, kura atslēgas nupat saņēmi, apej tam apkārt un rūpīgi nopēti. Ja ir kādas acīs krītošas skrambas un bojājumi, nofotografē un informē par tiem nomas punkta darbinieku – īpaši, ja neesi paņēmis pilno apdrošināšanu. Ja šie bojājumi nav fiksēti nomas līgumā, pieprasi tos norādīt.
• Pat tad, ja ir pilnā apdrošināšana, tik un tā apskati auto, vai tam nav kaut kādu tehnisku defektu. Šo rindu autoram bija gadījums, kad Itālijā iedeva auto ar trim oriģinālajiem riteņiem un vienu atšķirīgu. Vainu, kādēļ auto visu laiku velk uz labo pusi, sapratu pēc kādiem 30 kilometriem, kad jau bija slinkums braukt atpakaļ un skandalēties, tāpēc trīs dienas jutos kā NASCAR pilots, visu laiku izmisīgi griežot stūri pa kreisi. Itālijā bija arī gadījums, kad nomā iedeva auto ar bojātiem lukturiem, kas atklājās, tikai iestājoties vakaram, kad nācās domāt, kā noregulēt esošo trūcīgo apgaismojumu tā, lai tiktu līdz mērķim.
• Pēc automašīnas atdošanas pārliecinies, vai rēķinā nav pierakstīts kaut kas lieks klāt;
• Ja ar autonomu ir radušās finansiālas nesaskaņas, strīda risināšanā var iesaistīt Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centru – tas šādos gadījumos palīdz risināt konfliktus visas Eiropas Savienības teritorijā.