Latvijas kristiešu brīnumu un svēto relikviju TOP 10: romiešu karavīra kauli, raudošās ikonas, neauglības dziedinātāja
Šogad kristīgās Lieldienas mums jāsvin ārkārtējos apstākļos, kad nevaram doties uz dievnamiem un Dieva pielūgsmes vietām, kuru Latvijā ir neskaitāms daudzums. Tomēr mēs varam par šīm vietām un lietām šajā laikā īpaši piedomāt un tās pielūgt. Tāpēc Jauns.lv šajā laikā piedāvā ielūkoties Latvijas kristiešu sakrālo dārgumu un brīnumu TOP 10.
6. Valgundes ikonu neizskaidrojamā “raudāšana”
Vēl viena brīnumaina pareizticīgo ikona atrodas Valgundes (Jelgavas novadā) sieviešu klostera baznīciņā – Togas Dievmāte, no kuras iztek mirres (ēteriska eļļa, kurai piedāvā dziedinošas spējas).
Klostera dievnamā pirmo reizi neparastā parādība novērota un oficiāli atzīta 1990. gada 20. augustā, kad no Togas Dievmātes ikonas bagātīgi plūda mirres. „Tā ir eļļveidīga, organiska viela ar īpašu smaržu, smalku, maigu aromātu, drusku līdzīgu rozēm,” skaidroja garīdznieks Jānis Dravants. Brīnums turpinājās divus mēnešus, to apliecināja klostera svētkalpotāji un māsas. 1992. gada 30. aprīlī brīnumainā parādība atkal atkārtojās. Baznīcas svētkos joprojām uz šīs svētbildes parādās daži mirru pilieni.
Latvijā nekādi zinātniski pētījumi ar mirrēm nav veikti, bet citviet pasaulē esot, un materiālistisks izskaidrojums neesot rasts – ar svētbilžu krāsām nekāda sakara te nav. „Mirrēm ir dziedniecisks spēks. Tās parasti savāc vatē un izdala ticīgajai tautai, kas glabā šo svētumu un izmanto dziedināšanai, Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā svaidot slimās ķermeņa vietas vai garīgi slimu cilvēku,” stāsta garīdznieks.
Šķiet, Dievs klosterim ir dāvājis īpašu labvēlību, jo Togas Dievmātes ikona nav vienīgā, kas izcēlusies ar brīnumu. Arī 1991. gadā no Svētā Sirdskaidrā Jāņa Pakāpnieka – šā klostera debesu aizstāvja – ikonas notika mirru izdalīšanās. Klostera arhimandrīts Tihons ar māsām to redzēja, lūdzās, to pat izdevās nofilmēt un parādīt Latvijas Televīzijai,” atceras Dravants. Kopumā klosterī toreiz mirres tecēja no desmit ikonām.
Savukārt 1992. gada 16. jūlijā mirres tecēja no Sirdsskaidrā Raduņežas Sergija ikonas, bet 12 dienas vēlāk – no Kristus augšāmcelšanās ikonas. Par pēdējo gadījumu liecība baznīcas arhīvā vēsta: „Mirres bagātīgi tecēja no Kristus kājām un labajā pusē esošā eņģeļa spārniem”. 1993. gada 11. maijā mirres plūdušas no Sirdsskaidrā Sarovas Serafima ikonas.
Vairākām svētbildēm šī brīnumainā parādība novērota arī citos pareizticīgo dievnamos Latvijā, bet Valgundē kopš pagājušā gadsimta beigām jau notiek īsts “brīnumaino mirru iztecēšanas maratons”.
