Latvijas veiksmes stāsts: latviešu firma liek droniem dejot visā pasaulē
Laimīga jaunā gada novēlējums, ziemeļbriedis vai citas figūras debesīs – tūkstoš gadu pēc salūta izgudrošanas senajā Ķīnā ierastajai svētku uguņošanai parādās konkurenti ar lidrobotiem jeb droniem. Tostarp savu vārdu moderno tehnoloģiju piedāvājumā saka latvieši.
Šveices lielākā kūrortpilsēta Sanktmorica, sagaidot šo gadu, nolēma aizstāt pērno salūtu ar 21. gadsimta alternatīvu – izgaismotu bezpilota lidaparātu šovu. Šo ieceri palīdzēja īstenot Latvijas uzņēmums "Base Motion".
Iespējas atrod tepat Latvijā
Base Motion producents Armands Blumbergs jau apmēram 20 gadu darbojas kino mākslā, ir studējis Dānijā, ilgus gadus nostrādājis par montāžas režisoru un režisoru "Film Angels Studio". Kādā brīdī Armands nolēma nodibināt savu firmu, kura sniegtu grafiskās pēcapstrādes pakalpojumus. Līdz šim strādāts pie spēlfilmām "Sapņu komanda 1935" (2012), "Nameja gredzens" (2018), virknes vietējo reklāmu, arī Krievijas un Somijas filmām.
Interese par dronu šoviem radās 2018. gada sākumā. “Cik man zināms, ar to nodarbojās tikai trīs vai četras kompānijas pasaulē. Viņi taisīja vērienīgus šovus, taču tas viss pamatā bija kā daļa no viņu mārketinga, nevis pakalpojums. Pēc kāda laika es netīšām uzdūros kompānijai, kura ražoja programmu nodrošinājumu, kas ļāva ieprogrammēt vairākiem droniem iepriekš noteiktas kustības – atlika tikai tikt pie pašiem bezpilota lidaparātiem un teorētiski dronu šovu bija iespējams realizēt. Tā nu sakrita, ka šī kompānija bija no Latvijas – "SPH Engineering".
Sazinājāmies 2018. gada vasarā, un mums izveidojās dialogs,” par pirmsākumiem "Kas Jauns Avīzei" stāsta Armands.
Pirmais "Base Motion" dronu šovs sadarbībā ar "SPH Engineering tapa 2018. gada izskaņā. Piecdesmit droni ar LED" spuldzēm Jaunmārupes debesīs uzzīmēja un iekustināja lielu ziemeļbriedi. Izrādi divus mēnešus veidoja 20 cilvēku, nofilmētais materiāls izraisīja plašu rezonansi gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Debesu horeogrāfija
Būtiski saprast, ka dronu šovu tapšanā parasti iesaistās trīs puses – šāda priekšnesuma pasūtītājs, piemēram, kāda pašvaldība vai uzņēmums, kuram tas ir pa kabatai, producentu kompānija un firma, kuras īpašumā ir pietiekami daudz bezpilota lidaparātu. "Base Motion" ieņem tieši producentu lomu.
“Parasti notiek tā – sākumā ar mums sazinās kompānija, kurai pieder droni. To var būt no desmit līdz pat 200 vai 500. Viņi informē, ka ir saņēmuši pasūtījumu šādam šovam, izklāsta savas tehnoloģiskās iespējas un lūdz mums izstrādāt māksliniecisko konceptu, sižetu. Mūsu kompetence šajā visā ir mākslinieciskais aspekts, horeogrāfija,” skaidro Armands. “Atsevišķos gadījumos pasūtītājs ir vērsies arī pie mums. Šobrīd runājam ar kādu Portugāles pašvaldību. Šādā gadījumā mēs viņu reģionā piemeklējam kompāniju, kurai ir droni.”
Šova veidošana sākas ar stāsta izvēli un horeogrāfijas izveidi, tad digitāli top previzualizācijas filmiņa, kas parāda, kā priekšnesums gaisā izskatīsies tā vērotājiem. Ja pasūtītājam ideja patīk, seko sagatavošanās un pēcāk vairāki testa lidojumi.
“Droni šovu sāk uz zemes, izkārtoti taisnstūra formācijā. Starp droniem ir apmēram trīs metri. Tad tie paceļas gaisā un, balstoties katrs uz savu lidojuma programmu, izlido uz vietu, kur izkārtojas vizuālā šova sākumam. Pirms tam vēl notiek sistēmu pārbaudes, lai pārliecinātos, ka viss funkcionē. Tad ar vienu klēpjdatoru un jaudīgu wi-fi raidītāju tiek palaista deja,” aizskatuves detaļas atklāj Armands.
Viena šova ilgums ir no piecām līdz desmit minūtēm. Teorētiski iespējams ir arī 15 minūšu šovs, taču tik ilga izrāde varētu būt pārbaudījums dronu baterijām.
Katrs centimetrs un sekunde no svara
Dronu šova veidošanā ir ļoti daudz tehnisku nianšu, īpaši tad, ja gaisa dejā iesaistīti simt vai vairāk lidaparātu. “Ir jāzina, cik ātri drīkst kustēties droni, jāzina, cik tuvu cits citam tie šova laikā drīkst pietuvoties, lai nerastos sadursmes risks. To visu palīdz izdarīt speciāla 3D modelēšanas programmatūra, kas ļauj simulēt sižetu un izskaust problēmpunktus,” teic Armands.
Konkrētas izrādes izmaksas viņš nenosauc, arī par to amplitūdu esot grūti runāt – tas viss ļoti atkarīgs no šova apmēriem, taču noprotams, ka lēti nav.
Drona ātrums šādos šovos bieži sasniedz trīs metrus sekundē (10,8 kilometri stundā), maksimālais ātrums var būt pat 15 metri sekundē (54 kilometri stundā). Attālums starp lidaparātiem brīžiem ir tikai divi līdz trīs metri, un par dronu navigācijas spējām atbild moderna GPS sistēma.
Grūtākais ir saskaņot atļaujas
Kļūdas var izmaksāt dārgi, jo viena šādam šovam piemērota drona cena var sasniegt pat 1000 eiro. Bieži vien tieši lidoņu pacelšana un nosēdināšana ir riskantākie priekšnesuma posmi. Kļūmes var notikt arī gaisā, taču šādi lidaparāti spēj veiksmīgi tikt galā ar vēja brāzmām, tā virziena maiņām un citiem laikapstākļiem.
Lai veiksmīgi organizētu dronu šovu, nepieciešama arī sadarbība ar katras valsts varas iestādēm, jo likumdošana parasti gana stingri regulē, kurš un kā drīkst vadīt bezpilota lidaparātus. Šis, kā atzīst latviešu speciālisti, mēdz būt visai sarežģīts un ilgs process. No iespējām un ierobežojumiem, kurus paredz katras valsts likumi, bieži atkarīgs arī šova vēriens.
Vai uguņošana izies no modes?
Pēdējā laikā pret salūtiem izskan kritika kā videi un dzīvniekiem nedraudzīgai, pat bīstamai izklaidei. Vācijā vairākas pilsētas jau pirms pēdējās gadumijas bija aizliegušas vai ierobežojušas uguņošanu.
Armands ir pārliecināts, ka nākotnē, dronu gaismas šoviem kļūstot lētākiem un pieejamākiem, tie pakāpeniski aizstās salūtu. “Kā mēs zinām, salūts negatīvi iespaido mājdzīvniekus, turklāt arī uz atsevišķiem cilvēkiem, piemēram, kara veterāniem, tas atstāj nelabvēlīgu ietekmi,” atgādina Armands. Līdz šim Base Motion ir veidojis vairāk nekā divdesmit dronu šovu. Ar Latvijas pašvaldībām, kas vēl nav tikušas skaidrībā par attieksmi pret pirotehniku, vēl nav nācies sadarboties – tas vēl priekšā.
