Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Ēka Matīsa ielā 21 pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. (Foto: zudusilatvija.lv)

Ciemojamies pie "pazudušā" Matīsa ielas simbola "Vīra ar kannām" 2

9vīri
19. janvārī 04:55 2020. gada 19. janvārī 04:55
 
Elmārs
Barkāns
| Kas Jauns Avīze
“Tie ir slima cilvēka murgi,” runas par it kā pazudušo un uz ārzemēm pārdoto Augusta Folca skulptūru "Vīrs ar kannām" komentē restaurators, tēlnieks Edvīns Krūmiņš.

2018. gada rudenī no 1904. gadā celtās vīna tirgotavas jumta Rīgā, Matīsa ielā 21, pazuda viena no slavenākajām Rīgas dekoratīvās tēlniecības meistara, vācbaltu tēlnieka Augusta Folca (1851–1926) skulptūrām "Vīrs ar kannām". Interneta komentāros ik pa laikam izskan satraukums, ka arhitektūras piemineklis notirgots ārzemniekiem vai rotā kāda bagātnieka savrupmājas dārzu.

Straumes rotaļlietu vietā

Patiesībā jau vairākus mēnešus rit restaurācija, un "Kas Jauns Avīze" apciemoja tēlnieka Krūmiņa darbnīcu Pārdaugavā; caur viņa rokām gājis ļoti daudz izcilu skulptūru. Darbnīca iekārtota bijušās rūpnīcas "Straume" ražošanas korpusā Vēja ielā, kur kādreiz štancēja padomju bērnu rotaļlietas – pavārus, kas uz pannas monotoni svaidīja pankūku, un dakterus, kas no pudelītes glāzē pilināja drogu maisījumu.

Tēlnieks Edvīns Krūmiņš atjauno Augusta Folca skulptūru "Vīrs ar kannām": “Man gluži kā narkomānam ar šprici plaisās jāinjicē līme.” (Foto: Rojs Maizītis)

“Man tagad zvana un prasa, kam es to "Vīru ar kannām" esmu pārdevis. Es atbildu: vakar vakarā pusastoņos aizgāju no darbnīcas, viņš tur vēl bija. Varbūt kāds pa nakti... Bet atslēga ir tikai man vienam, un darbnīcā aiz vārtiem tikt ir diezgan problemātiski,” par izskanējušām baumām ironizē Krūmiņš.

Misiņa kannā lodes caurums

Ja nopietni – vairāk nekā gadsimtu uz jumta visiem vējiem un lietiem pakļautais un visticamāk kara laikā sašautais, teju pussadrupušais Vīrs ar kannām tiek skrupulozi restaurēts. Tas ir vairāku mēnešu darbs, jo skulptūra nav tikai jāpiešpaktelē, nākas rūpīgi līmēt kopā drūpošos mazos betona gabaliņus un izgatavot jau nebūtībā aizgājušās detaļas.

Piemēram, no misiņa izgatavotajā kannā bija lodes caurums. “Bija jāatjauno krūka, kas izgatavota no metāla, tikpat plāna kā papīrs,” stāsta Krūmiņš. “Skulptūras postaments bija sadalījies. Tikai uz sava svara turējās, brīnījāmies, kā Vīrs ar kannām nebija pats no sevis nogāzies.”

Kā narkomānam ar šprici

“Viņš viss ir vienās plaisās, to saplēsis ir armatūras stieņa metāls, kas sācis rūsēt. Metāla armatūra ievietota kā stiprinājums skulptūras iekšienē, piemēram, kājās. Detaļas jau nav pazudušas, viss, kas bija, arī paliks. Bet kādā momentā notiek gan restaurācija, gan renovācija (detaļu izgatavošana no jauna), jo ir pazudusi gan kāja, gan plauksta rokai. Būs 50 pret 50 – restaurācija un renovācija. Man gluži kā narkomānam ar šprici plaisās jāinjicē līme, lai visu atkal salīmētu kopā,” salīdzina restaurators.

Viena no Rīgas vēsturiskā centra rotām – valsts nozīmes kultūras pieminekļa "Vīrs ar kannām" vieta Matīsa ielā 21 jau pusotru gadu ir tukša. (Foto: zudusilatvija.lv)

Cik ilgi turpināsies restaurācija, esot ļoti grūti teikt, nekad konkrētu termiņu ar paskatīšanos vien nevar nosaukt, piemēram, varbūt restaurējot kāds gabals pat izkrīt ārā.

Nama īpašnieks, kas pasūtīja restaurāciju, vēlas skulptūru atkal atklāt maijā. Lai to uzliktu atpakaļ, jābūt pietiekami siltam laikam – vismaz sešiem grādiem, jo betona cietēšanas laiks ir 28 dienas. Ir arī birokrātija – jāsaņem atļaujas no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes.

Restaurācijā palīdz komisārs Reksis

Meti un projekti "Vīram ar kannām" nav palikuši, vienīgi fotogrāfijas, kas brīžam ir visai neskaidras. Lai atjaunotu bijušo veidolu, vajadzīgs arī detektīva talants.

Krūmiņam citā reizē izlīdzējis seriālā "Komisārs Reksis" redzētais: “Rātslaukumā līdzās Melngalvju namam atjaunoja Švābes namu. Tur uz fasādes ir figūras. Man iedod neskaidru 3x4 centimetrus lielu fotogrāfiju, uz kuras neko skaidri nevar saredzēt – kaut kāds ģīmis un viss, bet kāds? Komisārā Reksī redzēju, ka kriminālistikas laboratorijā atjaunoja miglainu fotogrāfiju. Atcerējos, ka mums ir Kriminālistikas muzejs. Bildi aiznesu uz turieni, un pēc pāris nedēļām saņēmu skaidru fotogrāfiju. Tās visas burlakfilmas pēc savas būtības jau ir mācību filmas.”

Eduarda Rozenštrauha galva bronzā bija Edmunda Krūmiņa mācību uzdevums Mākslas akadēmijā. Tagad to nevienam nevajag – stāv darbnīcā. (Foto: Rojs Maizītis)

Rolanda statuja mērkaķa ātrumā

Krūmiņš atjaunojis desmitiem labi zināmu pieminekļu, starp kuriem pazīstamākie ir Rolanda statuja Rātslaukumā, Lāčplēša tēls Saeimas nama nišā, Rīgas pils ciļņi.

Rolanda skulptūru Krūmiņš sauc par savu vājprāta darbu: “Pie tās strādāju mērkaķa ātrumā. Neviens nespieda, bet pats biju drusku nobijies, jo tādu darbu nekad agrāk līdz tam nebiju taisījis. Biju jauns puika, nebija tik daudz pieredzes, cik tagad. Divarpus mēnešu laikā uztaisīju, nezināju ne rīta, ne vakara. Deviņos no rīta – uz darbnīcu, deviņos vakarā prom. Būtu drusku vairāk, tiktu trako mājā, bet man tā – ja kaut ko sāc, tad vajag pabeigt!”

Nākamais viņa darbs, iespējams, būs ar Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles figūrām. Pats savus oriģināldarbus gan nav daudz taisījis: “Nav bijis laika – visu laiku pasūtījumi, kā viens pabeigts, tā otrs virsū.”

Taksistu nobiedē ar Rozenštrauha galvu

Tomēr vienu otru portretu Krūmiņš ir veidojis – viņam pozējis gan gleznotājs Edgars Vinters, gan komponists Mārtiņš Brauns, gan dziesminieks Eduards Rozenštrauhs,

Ar pēdējo bijis kuriozs: “Tas bija trakajos deviņdesmitajos, bandītu laikos, kad mācījos Mākslas akadēmijā. Rozenštrauhs nāca pozēt, viņa portrets man bija kā mācību uzdevums.

Rozenštrauha galvu uztaisīju bronzā, bet ģipša atlējumu atdevu pašam māksliniekam. Mašīnas nevienam nebija, ar ko to aizvest tālāk. Ejam uz taksometru pieturu pie Saktas puķu tirdziņa – tur mašīnas rindā stāv. Pieeju pie viena, prasu: “Brīvs?” Šis, jā. Tad jautāju, vai bagāžnieks brīvs. Jā, esot, bet, ko es vedīšot. Saku – galvu. Šoferis uzreiz saka, ka aizņemts, lai ejot pie cita. Tagad Rozenštrauha portretu nevienam nevajag – stāv manā darbnīcā.”

Tēlnieks Edvīns Krūmiņš atjauno Augusta Folca skulptūru "Vīrs ar kannām": “Man gluži kā narkomānam ar šprici plaisās jāinjicē līme.” (Foto: Rojs Maizītis)

Tēlnieka mantojums

Vīra ar kannām autors Augusts Folcs ir ievērojams Latvijas tēlnieks, kurš veidojis arī Nacionālā teātra un Benjamiņu nama interjera apdares. Vīrs ar kannām rotāja firmas Louis Lundmann & Co. vīna pagraba un tirgotavas jumtu. Pirmās brīvvalsts laikā Matīsa ielā 21 atradās virkne rūpniecības uzņēmumu – liķieru fabrika, austuves, linu manufaktūra, galdniecība. Arī tagad šeit atrodas vairāki uzņēmumi.

Citi šobrīd lasa

"MCouture" dizainere Jūlija Malahova: "Es negribētu pelnīt vairāk par savu vīru"
Košākās kleitas, izteiksmīgākie dekoltē un klapatas ar tērpiem - "Zelta mikrofona" aizkulišu VIDEO
VIDEO: norvēģu futbola brīnumbērna ātrums pārsteidz pasauli
Skatīt visus komentārus

«Трудно быть с таким жадным стариком»: Аль Пачино бросила молодая возлюбленная

Прощайте, миллионы: Елизавета II запретила Меган и Гарри зарабатывать на «королевском» бренде