Narkotikas Trešā reiha fīreram Hitleram brūvēja arī Rīgā - Ģertrūdes ielā
Var likties, ka nacistiskās Vācijas līdera Ādolfa Hitlera biogrāfija ir izpētīta krustu šķērsu un nekādu īpašu dižo atklājumu vairs nesagaidīt. Tomēr ik pa laikam uzrodas aizvien pārsteidzoši fakti, arī saistībā ar Latvijas un Rīgas vārdu. Izrādās, ka Rīgas centrā 2. pasaules kara laikā Hitlera personiskais ārsts Teodors Morels pārvaldīja laboratoriju un narkotiku noliktavu, kas pirmām kārtām kalpoja tam, lai fīreru nodrošinātu ar narkotikām.
Pašā Rīgas centrā ir kāds stalts 1929. gadā funkcionālisma stilā celts trīsstāvu nams, kuru jau 90 gadus rīdzinieki pazīst pēc tajā esošās aptiekas. Zāļu tirgotava tur bijusi nepārtraukti – pie visām varām, tās darbību nav spējis ietekmēt ne pasaules karš, ne daudzās varas maiņas.
Bet gandrīz neviens nenojauš, ka šis “veselības nams” vistiešākajā veidā saistīts ar Trešā reiha fīreru Ādolfu Hitleru un viņa vājprātu. Tieši šeit bija opija laboratorija, kā arī morfija un opija lielnoliktava, no kuras krājumiem brūvēja narkotiku maisījumu, kuru neprātīgās devās “pumpēja iekšā” gan pašam Hitleram, gan pārējai Trešā reiha spicei.
Tieši šīs narkotikas arī izraisīja Hitlera neprātu un psihozes, kas nāvē ieveda miljoniem cilvēku un drupās pārvērta pusi Eiropas. Protams, Hitlera “Vilku midzenis” pie narkotikām būtu ticis arī bez Rīgas laboratorijas un noliktavas, bet nu nenoliedzams ir fakts, ka arī Rīgas farmācijas lieluzņēmums piedalījies fīrera bezprāta radīšanā.
Ģertrūdes ielas narkodīleri
Namu Ģertrūdes ielā 15/17 1929. gadā uzbūvēja kā Latvijas slimo kasu centrālo biroju. 1939. gadā tika apvienotas vairākas Latvijas veselības aprūpes iestādes un medikamentu ražotnes un Ģertrūdes ielā darbību uzsāka jaunizveidotā akciju sabiedrība „Farmācija”, kas kļuva par lielāko valsts farmācijas uzņēmumu.
Parastie rīdzinieki šo namu pirmām kārtām asociēja ar tajā esošo aptieku un ārstu praksēm, kā arī vietu, kur gan no lauku tantiņām, gan mazpulcēniem iepirka ārstnieciskās zāļu tējiņas un garšaugus, bet mazāk ar to, ka tur darbojās arī moderna medicīniskā laboratorija un atradās liela medikamentu noliktava.
Katrā ziņā ēka kalpoja (un joprojām kalpo), lai cilvēkiem dāvātu veselību. Tomēr 2. pasaules kara laikā, nacistu valdīšanas laikā, situācija mainījās. Tur joprojām atradās aptieka, bet blakustelpās uzdarbojās narkodīleri, kas fīreram piegādāja narkotikas.
Trešajā reihā narkotikas lietoja teju visi
Tikko Igaunijas izdevniecība „Helios” latviešu valodā klajā laidusi apjomīgu vācu žurnālista, scenārista un rakstnieka Normana Olera grāmatu “Totālais skurbums. Narkotikas Trešajā reihā” - aptuveni 500 vēstures avotos pamatotu vēstījumu par narkotiku postošo ietekmi uz Vācijas valsts vīriem un vācu armiju Trešā reiha laikā.
Nacistu Vācijā apreibinošās vielas lietojuši lielākā daļa tās iedzīvotāji, tostarp, protams, arī pats Hitlers. Tiesa gan, vieni pie tām pierada, bet citi tās noprovēja tikai reizi mūžā, apzinoties to negatīvo ietekmi. Medicīniskā dokumentācija liecina, ka 1944. gada otrajā pusē Hitlera personiskais ārsts Teodors Morels fīreram ik nedēļu “iebaroja” 120-150 tabletes un veica 8-10 narkotiskas injekcijas, Tas viss bija īsts narkotiku maisījums, kas dažādās devās sastāvēja no morfija, kokaīna, opija un citām mazāk kaitīgām vielām.
Olers izpētījis, ka nacistiskajā Vācijā jau no pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidus narkotiskos preparātus lietoja visi – sākot no mājsaimniecēm un beidzot ar vērmahta spici. Viss sākās ar uzmundrinošo “Pervitīnu” (metamfetamīna paveidu), kuru izmantoja pat šokolādes ražošanā. Savukārt Hitleram Morels radīja īpašu opiātu – “Eikodālu”, kuru injicējot uzradās možums, hiperaktivitāte un murgaina eiforija. Pierodot pie šādiem preparātiem, cilvēkiem pēc to trīs gadu lietošanas var parādītes psihozes (Hitlera gadījumā tās bija visnotaļ izteiktas).
Par to, ka Hitlers bija narkotiku atkarīgais, piemēram, liecina kaut vai tāds šķietami nebūtisks fakts, ka Morels bija vienīgais, kuram nebija priekšnamā jāatstāj portfelis, dodoties vizītē vai uz tikšanos ar Hitleru. Visiem pārējiem, ieskaitot pašu nacistu spici, 2. pasaules kara otrajā pusē obligāts nosacījums bija atstāt portfeli pie vadoņa kabineta durvīm.
Opijs Hitleram no Ģertrūdes ielas
Morels - prestiža Berlīnes rajona privātārsts, kurš iemantoja Hitlera uzticību - bija iegādājies lērumu uzņēmumu, kuros ražoja narkotikas un viltus vitamīnus. Lai šiem preparātiem iegūtu izejvielas, viņš izmantoja un izzaga nacistu okupētās teritorijas, piemēram, Ukrainu. Viņa ķetnas nonāca arī līdz Rīgai, kur viņa redzeslokā nonāca Latvijas lielākais farmācijas uzņēmums “Farmācija”.
Olers savā grāmatā tikai vienā rindkopā piemin Latvijas vārdu: “Morels nebūtu Morels, ja arī šeit nenojaustu mutuļojošu naudas avotu. Izmantojot telefonu un pa pastu sūtītas vēstules no sava dienesta dzīvokļa fīrera galvenajā mītnē, ārsts viens pats izveidoja un paplašināja savu sazarotu firmu tīklu.
Latvijas pilsētā Rīgā viņš iegādājās uzņēmumu “Farmācija” viena vienīga iemesla dēļ – tas bija aprīkots ar opija laboratoriju un interesantu krājuma spīķeri. “Preču noliktavā atradās krava ar morfija izejvielu 400 tūkstošu reihsmarku vērtībā un opijs aptuveni 200 tūkstošu reihsmarku vērtībā,” Morels raksta kādā vēstulē (tās oriģināls atrodas ASV Nacionālajā arhīva). Tas arī diskrēti nodrošinātu krājumus pacientam A (Hitleram)”.
Grāmatā nav minēts, kur tieši Rīgā atradās Morela pārvaldītā medikamentu laboratorija un noliktava, bet nav problēmu noskaidrot, ka akciju sabiedrība “Farmācija” atradās Slimo kasu centrālā biroja ēkā – Ģertrūdes ielā 15/17. Par to pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās raksta neskaitāmi preses izdevumi, arī profesionāļu izdevums “Latvijas Farmaceitu Žurnāls”.
Kā kara beigās narkotikas bija izmainījušas Hitleru, liecina Orvela rakstītais: “Hitlera tuvākie līdzstrādnieki, tāpat kā virspavēlniecībai piederošie. Kuriem par šīm dopinga injekcijām nebija ne jausmas, uz sava vadoņa no realitātes atrauto optimismu reaģēja ar neizpratni un satraukumu. Vai Hitleram bija zināms, kas tāds. Ko viņi pat nenojauta? Varbūt viņam aiz muguras paslēpts kāds slepens brīnumierocis, kas vēl atgrieztu veiksmi karā?
Īstenībā tā bija injekciju izraisīta pacilātība, kas ļāva Hitleram būt pie apziņas, justies kā pasaules valdniekam un dziļi pārdzīvot to spēku un nesatricināmo paļāvību, kas bija vitāli nepieciešama, lai, par spīti visiem satriecošajiem ziņojumiem, kas pienāca no frontes, arī citus noturētu pie ticības un sajūsmas”.
Pagaidām vairāk liecību par to, kā Rīgā Hitleram izgatavoja narkotikas atrast nav izdevies, bet, ka tas ne pie kā laba nenoved liecina tas, ka Hitlers 1945. gada 30. aprīlī pašnāvību izdarīja, pārdozējot toksisku mikstūru.
Arī pats galvenais Trešā reiha narkodīleris Morels neņēma labu galu. Viņu jau kā savārgušu un slimu večuku 1947. gadā amerikāņi atbrīvoja no cietuma. Morelu sakņupušu Minhenes centrālajā dzelzceļa stacijā “savāca” kāda ebrejiete – Sarkanā Krusta medmāsa un viņu aizveda uz hospitāli, kur viņš pēc gada arī mira.
