Senlaiku košļene paver skatu uz akmens laikmetu

Izrakumi veikti pērn pirms tuneļa izbūves, kas 18 kilometru garumā stiepsies zem Baltijas jūras, savienojot Fēmarnas salu Vācijā ar Lollandes salu Dānijā. Kad 2028. gadā būvi pabeigs, šis būs garākais iegremdētais dzelzceļa un auto tunelis pasaulē – tas top sekcijās virs jūras dibena. Tikmēr arheologi steidzas veikt izpēti.  

Izrakumos Lollandes dienvidu krastā nav atrastas cilvēku mirstīgās atliekas, taču košļene no bērza piķa izrādījusies daudz vērtīgāks atklājums, kas aprakstīts vietnē "Nature Communications". Senie mednieki piķi izmantoja, piestiprinot bultu asmeņus un labojot akmens rīkus, bet, kas palika pāri, iemeta mutē kā košļeni.

Cilvēka DNS tajā ir tik labi saglabājusies, ka zinātnieki varēja ieskicēt senā cilvēka portretu – meiteni ar melniem matiem, zilām acīm un tumšu ādu. Pētnieki uzskata, ka ziemeļeiropieši gaišu ādu ieguva pamazām, mainoties paaudzēm ne pārāk saulainajos platuma grādos.

Par Lolu nosauktā meitene bijusi tuvāka kontinentālās Eiropas medniekiem vācējiem nekā Skandināvijas vidienes iedzīvotājiem. Košļenē atrodamas liecības par maltīti, kurā baudīti lazdu rieksti un pīle.

Mikrofloras analīzes liecina par grūtu dzīvi – meitene cietusi no Epstaina-Bāras vīrusa, bieži izplatīta herpesvīrusa, un, iespējams, tā izraisītās mononukleozes, kas rada drudzi, sāpes kaklā, ādas izsitumus, vājumu.

Atklātas arī baktērijas "Porphyromonas gingivalis", kas izraisa periodontītu – zobu sakņu un apkārtējo audu iekaisumu. Tas viss sagrauj mītu par akmens laikmeta cilvēku veselīgo dzīvi.
“Tas ir reālas personas momentuzņēmums reālā laikā,” teic arheoloģe Natālija Kašuba no Upsalas universitātes Zviedrijā. “Tas ir tik tuvu, cik vien tuvu mēs jebkad varēsim nostāties vaigu vaigā ar cilvēku no akmens laikmeta Skandināvijas.”