Latvijas noslēpumi: fotogrāfs, kurš pirmais Baltijā fiksējis dabas katastrofu
foto: Gustavs Cīmens
1872. gada 10. maija viesuļvētras postījumi. Nopostītā Ķempju baznīca.
Vīru pasaule

Latvijas noslēpumi: fotogrāfs, kurš pirmais Baltijā fiksējis dabas katastrofu

Signe Šēnfelde

"100 Labi Padomi"

Viena no Latvijas fotogrāfijas celmlaužu Gustava Cīmena (Ziemens, 1815–1876) radošā dzīve visvairāk bijusi saistīta ar Cēsīm un Liepāju. Tomēr fotogrāfijas vēsturē viņa vārds ir saistīts ar faktu, ka Cīmens pirmais Baltijā fiksējis dabas katastrofas sekas.

Par fotogrāfa Gustava Cīmena darbību Liepājā samērā plašu informāciju var iegūt no Liepājas 19. gadsimta vācu laikrakstos Libausche Wochenblatt un Libausche Zeitung ievietotajiem sludinājumiem. Zināms, ka 19. gadsimta vidū Cīmens ieradies Liepājā no Elbingas (tagadējās Elblagas Polijā). Viņš, tāpat kā citi tā laika dagerotipisti un fotogrāfi, ieradās uz vasaras peldsezonu Liepājā, kas sāka attīstīties par kūrortpilsētu. Sākotnēji viņš sludinājumu parakstīja: Ziemens, Photograph aus Elbing.

Pēc sezonas viņš aizceļojis, tad atkal atgriezies, salīdzinoši bieži mainījis darbnīcas adreses, kurās, spriežot pēc sludinājumiem, nu strādājusi arī fotogrāfa sieva Karolīne, piedāvājot modistes pakalpojumus un visu veidu dāmu darbu (piemēram, burtu un vārdu izšūšanu veļā) nodarbības. 1858. gada vasarā Liepājā Cīmeniem piedzima jaunākais dēls, kuram kūmās bija ievērojami liepājnieki.

foto: Gustavs Cīmens
Cēsis, Cēsu Jaunā pils (Schloss Wenden) pirms vidusdaļas ieejas pārbūves.
Cēsis, Cēsu Jaunā pils (Schloss Wenden) pirms vidusdaļas ieejas pārbūves.

Liepājas laikraksti gan ļauj detalizēti izsekot Cīmena un viņa sievas dzīves un darba vietām, tomēr ir daudz jautājumu, no kuriem pats galvenais – līdz šim nav atrastas fotogrāfijas, kuras droši varētu uzskatīt kā piederošas Cīmena Liepājas periodam. Iespējams, bieži mainot darbnīcas, viņam nebija spiedogu vai kartonu fotogrāfiju uzlīmēšanai ar jau iepriekš nodrukātu grafisko reklāmu, kur būtu minēta adrese...

foto: Gustavs Cīmens
Nezināmu personu dubultportrets.
Nezināmu personu dubultportrets.

1862. gada 27. jūnijā laikrakstā Rigasche Zeitung informācijas sadaļā par Rīgā ieceļojošiem atzīmēts: Photograph Ziemens von Wenden. Tas pieļauj domu, ka Cīmens jau šajā laikā bija pārcēlies uz Cēsīm. Par Cīmena darbību Liepājā no laikrakstiem gūstams samērā plašs priekšstats, bet par Cēsu periodu praktiski nav informācijas, jo Cēsīs šajā laikā neiznāca vietējais laikraksts. To, ka viņš nodarbojies ar fotografēšanu, apliecina gan saglabātās fotogrāfijas, gan arī sludinājums, ko viņa sieva ievietoja laikrakstā Rigasche Zeitung drīz pēc fotogrāfa nāves 1876. gada septembrī.

foto: Gustavs Cīmens
Cēsis, Pils parks.
Cēsis, Pils parks.

Īpašas fotogrāfijas ir Gustava Cīmena uzņemtās lielās viesuļvētras sekas Vidzemē 1872. gada 10. (22.) maijā. Cēsu muzeja krājumā ir piecas Cīmena lielāka formāta fotogrāfijas ar viesuļvētras postījumiem. Ar šīm fotogrāfijām Gustavs Cīmens iegājis foto vēsturē kā fotogrāfs, kurš Baltijā pirmais fotogrāfiski fiksējis dabas katastrofas.

foto: Gustavs Cīmens
1872. gada 10. maija viesuļvētras postījumi. Nopostītā Ķempju baznīca.
1872. gada 10. maija viesuļvētras postījumi. Nopostītā Ķempju baznīca.