Šujmašīnu karaļa atraitne Izabella - vispasaules Brīvības simbols: ASV Brīvības statujas prototips
Mūsu vecmāmiņas un vecvecmāmiņas joprojām cildina savulaik slavenās Zingera šujmašīnas. Varētu padomāt, ka šujmašīnu karalis Īzaks arī ir slavenākais Zingeru dzimtas pārstāvis, kurš pasaules slavu ieguva 1850. gadā, izgudrojot mūsdienu šujmašīnas priekšteces mehānismu. Tomēr tā nebūt nav – slavenākā Zingeru ģimenes pārstāve ir viņa atraitne Izabella, kaut gan viņai ir cits uzvārds. Viņa jau 133 gadus pār visu pasauli tur Brīvības lāpu.
Izabellai Boijerei (1841-1904) nekāda īpašā loma šujmašīnu biznesā nav (varbūt vienīgi kā modele viņa ir izgājusi uz mēles ar uz Zingera šujmašīnas šūdinātu tērpu), tomēr viņas tēlu jau 133 gadus pazīst teju visā pasaulē. Protams, arī Latvijā viņu atpazīst visi, kuri kaut cik ieskatījušies TV ekrānā vai ārzemju ziņu lappusēs dienas laikrakstos, pārlapojuši ceļojumu grāmatas par Ameriku vai Parīzi. Nemaz nerunājot par tiem tūkstošiem, kuri pabijuši ASV.
Tieši pirms 133 gadiem – 1886. gada 28. oktobrī ASV prezidents Grovers Klīvlends atklāja vienu no slavenākajiem monumentiem pasaulē - Ņujorkā, Brīvības salā, - Francijas Amerikas štatu simtgadei dāvāto statuju “Brīvība apgaismo pasauli": sievieti ar rokā paceltu lāpu. Statujas autors ir francūzis Frederiks Ogists Bartoldi un tās izstrādē piedalījies arī inženieris Gistavs Eifelis, slavenā Parīzes Eifeļtorņa autors.
Un šo Brīvības tēlu – sievieti Bartoldi veidojis pēc šujmašīnu karaļa Īzaka Zingera (1811-1875) atraitnes Izabellas Boijeras tēla un līdzības. Jāteic, ka ne jau savas tikumības dēļ šī ģimenīte izpelnījās tādu godu, bet gan skaistuma un simbolisma dēļ.
Patiesības labad jāsaka, ka slavenais pāris īpaši nav izcēlies ar mīlīgu ģimeniskumu un uzticību. Kamēr Anglijā valdīja puritāniskais viktoriānisma laikmets, Zingeriem gāja jautri gan Amerikā, gan Francijā. Zingers pat paspēja kādu laiku pasēdēt cietumā par daudzsievību. Īzakam oficiāli reģistrēti 22 bērni, no kuriem tikai seši bija dzimuši laulībā ar Izabellu. Savukārt Izabella pēc vīra nāves arī nenodevās ilgstošām skumjām – viņa apprecējās vēl divas reizes: vienu reizi ar holandiešu mūziķi Viktoru Rubasetu, bet otro reizi – ar mākslas kolekcionāru Polu Sohjē, līdz 62 gadu vecumā mira.
Visu kuplo Zingeru saimi Īzaks jau varēja uzturēt bez bēdu, jo viņš aizpagājušā gadsimtā taču kļuva stāvus bagāts pēc tam, kad uzlaboja toreiz pastāvošo visnotaļ neērto un nestabilo šujmašīnu mehānismu.
Kad 1875. gadā nomira par 30 gadiem vecākais nekā viņa sieva Īzaks, sākās tiesas prāvas un skandāli, kas tad mantos viņa kapitālu – 14 miljonus dolāru. Pēc skaļām tiesas prāvām uzvarēja Izabella un… kļuva par franču-amerikāņu draudzības nesatricināmo simbolu. Bartoldī viņu kā Amerikas Brīvības simbolu izvēlējās ne tikai skaistuma dēļ, bet arī tādēļ, ka franču modeles un amerikāņu izgudrotāja un uzņēmēja laulībai bija jāsimbolizē divu tautu ciešās saiknes. Tas nekas, ka pēc tam Izabella savu mirušo amerikāņu vīru “nodeva”, apprecoties gan ar holandieti, gan francūzi.
Savukārt pašu pozu, kādā atradīsies Brīvības tēls, franču tēlnieks Bartoldi “aizņēmies” no sava iepriekšēja darba. Viņš divus gadus - 1855. un 1856. gadā - dzīvoja Ēģiptē, un tajā laikā aizrāvās ar liela izmēra publisku pieminekļu un grandiozu skulptūru idejām. Ēģiptes valdība izsludināja konkursu par bākas dizainu Suecas kanālā. Bartoldi ideja bija liela izmēra statuja, kurā attēlota drēbju kārtās tērpta sieviete. Darbam viņš deva nosaukumu “Ēģipte (vai progress) nes gaismu Āzijā”.
