foto: Rojs Maizītis
Būvē pat labāk par vikingiem: ciemos pie laivu būvētāja un arī daiļamatnieka Jura Zīles
"Deviņvīri" viesojas pie laivu būvētāja un arī daiļamatnieka Jura Zīles.
2019. gada 5. septembris, 06:50

Būvē pat labāk par vikingiem: ciemos pie laivu būvētāja un arī daiļamatnieka Jura Zīles

9vīri

Pirms desmit gadiem norvēģiem un labāk par norvēģiem uzbūvēts īsts vikingu kuģis, pirms pieciem gadiem ūdenī palaista arī latviešiem domāta samazinātāka tā versija, bet nu prātā ir nemiers par vēl kādu kuģi, kas varētu šķelt Latvijas ūdeņus. "Deviņvīri" viesojas pie laivu būvētāja un arī daiļamatnieka Jura Zīles.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

To, ka Juris un viņa sieva Mārīte ir pozitīvi nemiera gari, saprotam uzreiz. Abi atnākuši mūs sagaidīt Jaunjelgavas laivu piestātnē, uz kurieni pārceļamies pāri Daugavai no Skrīveru puses. Divsimt metru līdz salīdzinoši nesen nopirktajai privātmājai upes krastā tiek pavadīti, jautri čalojot par to, ka abu draugi iesmej – Jurim ar Mārīti vajadzētu atcerēties ik pa laikam ielūkoties pasēs. Gan jau kaut kad. Tagad nav laika. Piemājas dārzā uz piekabes stāv Jura jaunākā uzbūvētā laiva, kas drīz jālaiž ūdenī, jāsadara vēl tikai daži mājas darbi...

Pa Daugavu ikvienu interesentu vizinošajam vikingu kuģim "Indriķis" šogad aprit pieci gadi. Jubileja!

foto: Rojs Maizītis
"Deviņvīri" viesojas pie laivu būvētāja un arī daiļamatnieka Jura Zīles.

Jā, tiešām pagājuši jau pieci gadi. Pirms trim gadiem noslēdzām nomas līgumu ar biedrību Latvijas karavīrs, kas nedēļas nogalēs vizina cilvēkus pa Daugavu Rīgā. Indriķi uzbūvēju uz norvēģiem taisītā vikingu kuģa Ōsa bāzes. Samazināju visus rasējumus par vienu trešdaļu. Citādi kuģis ir pilnīgi tāds pats kā lielā Ōsa. Kad tas kuģis aizgāja prom uz Norvēģiju, gadu neko nedarīju, man arī nomira dvīņubrālis Ingolfs, ar kuru kopā Ōsu būvējām, bet tad 2010. gadā nolēmu, ka jātaisa augšā pašam savs kuģis. Angārs un visi instrumenti bija palikuši, mežs ar ozoliem bija, gateris bija, atlika ķerties klāt. Darīju visu pats. Bija štrunta traktoriņš, ar ko braucu iekšā mežā, kur man bija kailcirte. Tajā bija egles, bet pa vidu ozoli. Tos drīkstēju cirst, pats zāģēju, ar traktoru atvilku uz angāru, ar trīsi pacēlu uz lentzāģa, sazāģēju dēļus un blankas un sāku būvēt kuģi iepriekš sagatavotā šablonā. Tāpat biju būvējis arī norvēģu kuģi. Norvēģi paši pirms tam bez šablona bija uzbūvējuši vikingu kuģi "Saga Oseberg". Līdz ar to viņiem neizdevās pareiza, precīza forma.

foto: Rojs Maizītis
"Deviņvīri" viesojas pie laivu būvētāja un arī daiļamatnieka Jura Zīles.

Kuģis tiešām pilnībā tika uzbūvēts no ozolkoka?

Pilnībā, izņemot klāju, kas ir no priedes. Kastes arī ir no priedes. Pārējais tiešām ir no ozola.

Un nosaucāt kuģi vecvectēva vārdā?

Jā. Indriķis Zīle bija pirmo trīs Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents. Pamazām uzbūvēju kuģi četru gadu laikā. Sanāca pat labāks par Ōsu, jo katru detaļu vispirms apstrādāju ar lineļļu un ar fēnu vēl to iekarsēju iekšā kokā. Viss kuģis, katra detaļa un savienojums ir apstrādāts ar lineļļu. Tam nav nevienas nekrāsotas vietas.

foto: Rojs Maizītis
"Deviņvīri" viesojas pie laivu būvētāja un arī daiļamatnieka Jura Zīles.

No kurienes jums visas šīs zināšanas? Pētījāt grāmatas, interneta lapas, muzeju eksponātus?

Neesmu neko daudz pētījis. 1994. gadā arī norvēģiem uzbūvēju metru garu vikingu kuģa maketu. Taisot to, sapratu, kā tie kuģi pareizi tika būvēti. Sākumā uztaisīju no finiera šablonu, ko varēju grozīt, kā vien vajadzēja. Kad bija jātaisa lielais kuģis, iedomājos, ka arī to taču varētu būvēt šablonā. Ievietoju tajā ķīli, kas sastāvēja no septiņām daļām, un būvēju kuģi.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

foto: Rojs Maizītis
"Deviņvīri" viesojas pie laivu būvētāja un arī daiļamatnieka Jura Zīles.

Bet kaut kādi vēsturiskie avoti taču tika pētīti? Kā citādi zināt, no kura gala ķerties klāt?

Taisot pirmo kuģi, man bija tikai pasūtītāja, norvēģa Pjēra Borkuma iedots metru garš rasējums. To viens norvēģu institūts izstrādāja 1954. gadā, vadoties pēc vēsturiskās informācijas. No tā rasējuma arī visu atvasināju. Sānu līnijas sanāca pat ļoti precīzi. Stiprināju dēļus pie ķīļa un liku tos pakārtoti no aizmugures uz priekšu. Pavisam ir divpadsmit dēļu rindas, un tiem ir slīpie savienojumi. Līdz ar to kuģa gaita ir ļoti laba. Tas “neķeras”. Visgrūtāk bija uztaisīt priekšpusi. Dēļus nemērcēju, bet savilku kopā tāpat ar divām skrūvspīlēm un virvi. Un saskrūvēju dēļus ar skrūvēm. To, starp citu, norvēģi man pārmeta. Vikingi taisīja kuģus ar kniedēm. Taču skrūve ar uzgriezni patiesībā tā pati kniede vien ir, tikai, dēļiem sēžoties, to var pēc vajadzības vēl pievilkt. Ar kniedi to nevar izdarīt, un dēļi kļūst vaļīgi, tāpēc nebrīnos, ka agrāk tie kuģi ir daudz grimuši. Četras reizes braucu uz vikingu muzeju Oslo, lai skatītos, kā kniedēts tur izliktais kuģis. Tik neakurāti!

Jums vecmāmiņa ir norvēģiete. Saistība ar darbu Norvēģijā un vikingu kuģu būvēšana ir arī radniecības dēļ?

foto: Rojs Maizītis
"Deviņvīri" viesojas pie laivu būvētāja un arī daiļamatnieka Jura Zīles.

Būtībā nē. Es arī nepazinu savu vecmāmiņu. Viņa nomira 1939. gadā, es piedzimu 1945. Tikai zinu, ka tēvs bija nosaukts norvēģu vārdā par Ingolfu, tāpat kā mans brālis. Norvēģijas galdniecībā nonācu tāpēc, ka man radiniekam Latvijā bija logu un durvju firma. Viņš dzīvoja Garkalnē, un turienes skolai bija saistība ar Norvēģiju. Bērni brauca mācību apmaiņas programmā, viņš bija aizbraucis līdzi, mēnesi nostrādājis un sapratis, ka tas nav viņam. Bet tur viņš iepazinās ar Pjēru, un abi bija izdomājuši biznesu, ka es kā daiļamatnieks taisīšu metrīgus kuģīšu maketus un Norvēģijā tie tiks labi pārdoti. Trīs mēnešu laikā uztaisīju vienu kuģi un pateicu, ka biznesu es tur neredzu, 150 dolāriem par sarežģītu... Tad tiku uzaicināts strādāt uz Norvēģiju, bet toreiz vēl neaizbraucu. Taču 2002. gadā man tika piedāvāts vēlreiz, šeit gāja diezgan bēdīgi, un es piekritu braukt. Trīs gadus nostrādāju Norvēģijā cehā kā specgaldnieks.

Ko tas īsti nozīmē?

Tika taisīti logi un durvis, kam vajadzēja izgriezt īpašus rakstus. Norvēģiem mājām ir daudz visādu greznojumu. Tajā firmā bija tikai viens tāds speciālists, kurš astoņus mēnešus gaidīja, kamēr puslīdz būšu iemācījies valodu, varēšu viņu nomainīt un viņš beidzot varēs aiziet pensijā. Es gan neteikšu, ka iemācījos to valodu labi. Varu tikai sazināties sarunvalodā. Sākumā gāja ļoti grūti.

foto: Rojs Maizītis
"Deviņvīri" viesojas pie laivu būvētāja un arī daiļamatnieka Jura Zīles.

Pierādījāt sevi kā labs daiļamatnieks galdniecībā, un tad priekšniekam radās ideja par... 21 metru garu vikingu kuģi!

Tā doma tapa lēnām. Pēc mana lūguma viņš bija sagādājis rasējamo galdu. Tā es tos trīs gadus pa vakariem izstrādāju gatavu kuģa projektu.

foto: Rojs Maizītis
"Deviņvīri" viesojas pie laivu būvētāja un arī daiļamatnieka Jura Zīles.

Taču norvēģiem uzbūvētais kuģis ir replika no 9. gadsimta karakuģa "Osebergskipet", kas tika atrasts 20. gadsimta sākumā un restaurēts?

foto: Rojs Maizītis
"Deviņvīri" viesojas pie laivu būvētāja un arī daiļamatnieka Jura Zīles.

Jā, tā ir pilnīga replika. Tas kuģis ir apskatāms Oslo muzejā. Izmērs ir precīzi tāds pats. Taču rūpīgi izstrādāju jauna kuģa būvēšanas projektu. Un visu Pjēram neatdevu, jo vēlējos, lai viņš lūdz kuģi būvēt man, nevis uztic manu projektu kādam norvēģim. Pagāja divi gadi, kā biju jau beidzis strādāt Norvēģijā, tad viņš atbrauca pie manis un piedāvāja to kuģi taisīt. Viņš pats apņēmās to sponsorēt, mēs ar dvīņubrāli nolēmām mēģināt. Četru mēnešu laikā uzbūvējām Birzgalē angāru, izlikām zemē šablonu un sākām būvēt.

Cik izmaksāja "Ōsas" uzbūvēšana?

Pjērs bija paredzējis 180 000 eiro. Taču es jau uzreiz teicu, ka tas ir par maz. Tajā cenā bija iekļauts arī angārs un instrumenti. Beigu beigās mums sanāca konflikts. Pabeidzu kuģi jau pats par saviem līdzekļiem. Piemēram, taisīju arī visus trīsdesmit airus. Sieva par mani smējās, ka no pensijām vēl dabūju samaksāt par elektrību.

Vikingu kuģi joprojām ir tehnoloģisks brīnums arī mūsdienās, vai arī tā nu jau vienkārši ir vēsturiska liecība?

foto: Rojs Maizītis
"Deviņvīri" viesojas pie laivu būvētāja un arī daiļamatnieka Jura Zīles.

Jābrīnās ir par to, ka vikingi spēja tādus kuģus uztaisīt jau pirms 1000 gadiem.

Taču mūsdienās norvēģiem kārtīgu vikingu kuģi uzbūvēja latvieši. Droši vien norvēģi par to nebija pārāk laimīgi?

Galīgi nebija! Turklāt uztaisījām to kuģi divu gadu laikā. Taču pats nepieredzēju ne kuģa palaišanu ūdenī, ne sagaidīšanu Norvēģijā. Viss beidzās ar dusmām, tāpēc arī uzbūvēju sev otru kuģi. Pat negribas visas tā negācijas atcerēties. Taču norvēģu žurnālā pat bija raksts, kur tika salīdzināts manis būvētais kuģis ar norvēģu būvēto. Bija uzzīmētas grafikas, kā jūras vējos turas viens un kā otrs. Ōsa gāja taisni, otrs... Taču mans vārds nebija minēts, bija vienīgi pieminēts, ka tas labākais kuģis ir būvēts Rīgā. Pēc pieciem gadiem gan mūs ar sievu uzaicināja uz norvēģu svētkiem – viņi atzīmēja 200 gadus kopš atbrīvošanās no dāņu jūga. Pjērs uzaicināja, sākotnēji negribēju braukt, jo biju uz viņu pārskaities, bet tad nolēmām tomēr aizbraukt. Oslo notika liels pasākums, un mēs trīs dienas braucām ar Ōsu no Sandefjordas pa Oslo fjordu līdz pašai galvaspilsētai.

foto: Rojs Maizītis
"Deviņvīri" viesojas pie laivu būvētāja un arī daiļamatnieka Jura Zīles.

Kāda bija sajūta pašam beidzot izbraukt ar paša būvēto kuģi?

Vienreizīga. Kuģa gaita ir tiešām lieliska. Braucot uz Oslo, bija spēcīgs jūras vējš, un "Ōsa" brauca pat ar 11 mezgliem stundā. Turklāt kuģis var braukt diezgan tuvu krastam, un visi mums nemitīgi māja. Viss brauciens palicis atmiņā kā ļoti jauks. Tā tas kuģis joprojām vizinās gar Norvēģijas krastiem. Tagad tas atrodas kaut kur Telemarkas kanālos, nevis fjordos. Bet tur nav runa par tūristu vizināšanu. Pjēram ir tāda, kā lai saka, “slimo” grupa, kas aizraujas ar visām tām vikingu lietām. Bārdaini, ar uzskrullētām ūsām...

Ko īsti nozīmē tā čūskas galva kuģa priekšā un aste pakaļgalā? Tas ir iebiedēšanai?

Tas vikingiem ir bijis gan galma reprezentācijas, gan uzbrukuma kuģis. Pamatā visi gravējumi un kokgriezumi ir domāti iebaidīšanai. 1904. gadā atrastais kuģis "Osebergskipet" bija vikingu ķēniņienes Ōsas mūža mājas. Proti, viņa tajā kuģī tika apglabāta.

foto: Rojs Maizītis
"Deviņvīri" viesojas pie laivu būvētāja un arī daiļamatnieka Jura Zīles.

Vai jums ir sanācis paskatīties pasaulslaveno seriālu "Vikingi"?

Kaut ko paskatījos. Bet tie kuģīši, ko tur redzēju, bija ļoti mazi. Tās drīzāk bija laivas, nedaudz līdzīgas Grobiņas laivai "Tontegode". Starp citu, Indriķis divās ainās ir redzams latviešu filmā "Nameja gredzens". Andrejs Ēķis gan arī mani iznesa cauri. Paņēma no manis kuģi nofilmēt Lielupes un jūras skatus, bet aizmirsa uzaicināt uz filmas prezentāciju...

Jūs pašu vispār interesē vikingu un varbūt arī kuršu kuģu un laivu vēsture?

Mani vairāk interesē kuģu un laivu būvniecība. Neesmu vēsturnieks.

foto: Rojs Maizītis
"Deviņvīri" viesojas pie laivu būvētāja un arī daiļamatnieka Jura Zīles.

Toties esat daiļamatniecības meistars...

Ar to sāku nodarboties Rīgā, pēc tam arī Garkalnē. Vecrīgas veikalā Vaļņu ielā tika pārdoti daudzi mani darbi. Brošas, gredzeni un tā tālāk. Pārsvarā metāla un dzintara izstrādājumi.

Kā jums radās šī interese?

Dienējot krievu karaflotē! Abi ar dvīņubrāli bijām iesaukti vispirms astoņus mēnešus mācību iestādē Mamonovā, kas ir Kaļiņingradas apgabalā, pēc tam trīs gadus dienējām Tallinā uz pretzemūdeņu kuteriem. Faktiski tie bija trīs karakuģi, kas aizsargāja Baltijas jūru pret NATO. Šāvām torpēdas. Es skaitījos torpēdu elektriķis. Nebija daudz ko darīt, tāpēc sāku taisīt burinieku maketus. Sievas Mārītes tēvs bija kalējs, sāku darboties līdzi arī viņam, taisīju gredzenus un tamlīdzīgas lietas. Pēc armijas sāku ar to nodarboties arvien nopietnāk. Apguvu visas zināšanas pašmācības ceļā.

foto: Rojs Maizītis
"Deviņvīri" viesojas pie laivu būvētāja un arī daiļamatnieka Jura Zīles.

Daiļamata meistars un laivu būvētājs tomēr nav pārāk biežs apvienojums...

Neko daudz jau neesmu uzbūvējis. Mārītes draudzenei uztaisīju airu laivu makšķerēšanai. Kad dzīvoju Ādažos, uztaisīju sev vienu motorlaivu, ar ko vizināties pa Gauju... Tādā garā. Bet pārsvarā esmu bijis daiļamata meistars, piedalījies arī izstādēs, arī Somijā. Sadarīts ir daudz. Pašam būtībā palikušas tikai dažas saktas.

Taču laivas jūsu dzīvē vienmēr ieņēmušas svarīgu vietu, ņemot vērā, ka esat bijis arī burātājs...

foto: Rojs Maizītis
"Deviņvīri" viesojas pie laivu būvētāja un arī daiļamatnieka Jura Zīles.

Ar savu sievu iepazinos jau 14 gadu vecumā, kad mācījāmies burāšanu Lielupes jahtkluba sporta skolā. Piedalījāmies republikas un vēl visādos mačos. Arī mans tēvs kādreiz nodarbojās ar burāšanu. Mēs dzīvojām Mežaparkā, un tur bija centrālais jahtklubs. Arī mamma bija burātāja.

Pirms dažiem gadiem pamanīju sludinājumu, ka vikingu kuģis tiek pārdots. Cena variēja no 290 000 uz augšu. Bija vēlme nopelnīt ar labi padarītu darbu un padzīvot bez rūpēm Rīgā?

Tas par to Rīgu bija žurnālistu izdomājums. Mēs ar sievu aizmukām no Rīgas, un nav vēlmes tur atgriezties. Bet ar kuģi ir tā, ka atkal radusies doma par iespējamu tā pārdošanu. Ar biedrības Latvijas karavīrs vadītāju Normundu Jērumu runājām, ka tūristu vizināšanas bizness īsti nesokas. Grūti pat atpelnīt Akmens tilta piestātnes īres izmaksas. Cilvēki vairāk izvēlas dzelzs kuģīšus, jo tur ir galdiņi un bārs... Un vēl ir doma par jauna kuģa būvēšanu, bet es tad būtu kā padomdevējs, jo nav vairs tie gadi, lai darbotos pats. Visi darbarīki un arī šabloni jau ir aizvesti uz Tērveti, kur Normundam ir koka pils. Ja izdomāsim kuģi būvēt, tad tas taps tur.

foto: Rojs Maizītis
"Deviņvīri" viesojas pie laivu būvētāja un arī daiļamatnieka Jura Zīles.

Tagad abi ar sievu jau nepilnu gadu dzīvojat Jaunjelgavā pie Daugavas.

Birzgalē kļuva par smagu, jo tur bija pārāk liela teritorija, ko apsaimniekot. Nopirkām dzīvokli Lielvārdē. Trīs gadus tur nodzīvojām, bet vairs nevarējām izturēt to riņķi ledusskapis-gulta-televizors. Tas ir par traku. Abi esam pieraduši kaut ko darīt. Tad dēls ieraudzīja sludinājumu un nonācām privātmājā ar dārzu Jaunjelgavā. Sākumā gan te izskatījās šausmīgi – viss aizaudzis, sēta sabrukusi...

Jums būtu bijis garlaicīgi, ja jūs te atbrauktu un viss jau būtu glīti sakārtots...

Droši vien. Tāds es esmu. Citādi nemāku.

foto: Rojs Maizītis
"Deviņvīri" viesojas pie laivu būvētāja un arī daiļamatnieka Jura Zīles.

Juris Zīle

Laivu būvētājs un daiļamatnieks.

Uzbūvējis 21 metru garu vikingu kuģi "Ōsa".

Jura uzbūvētais Indriķis nedēļas nogalēs interesentus vizina pa Daugavu Rīgā un redzams arī spēlfilmā "Nameja gredzens".