Ar “micīti” uz Miciņiem - "Deviņvīri" testē "Mitshubishi Outlander"

Patiesībā par Miciņiem noteikti neko nav dzirdējuši arī 99,9 procenti Latvijas iedzīvotāju. Es pats par šo Ziemeļvidzemes nostūri zinu tikai viena iemesla dēļ – bērnību esmu aizvadījis tajā pusē, un tā nu ir sanācis, ka divas vasaras Miciņu fermā ganīju govis. Lai vai kā, Miciņi bija pirmā vieta, ko Google Maps parādīja, ievadot meklētājā “mic...”; tā mēs mēģinājām atrast kādu fonētiski piemērotu mērķi ekspedīcijai ar “micīti”. Aizbraukt uz bērnības vietām – kādēļ gan ne?

Ģimenes labākais draugs

Atšķirībā no Miciņiem mūsu “micītis” jeb Mitsubishi Outlander nav nekāds baltais plankums kartē, nekāda terra incognita. Latvijas iedzīvotājiem tas ir labi zināms un iemīļots automobilis – kopš šā modeļa parādīšanās tirgū pirms 18 gadiem. Ir nomainījušās vairākas šā automobiļa paaudzes un pēdējo nelielo modifikāciju Outlander piedzīvojis pavisam nesen. Jaunākie uzlabojumi gan ir diezgan kosmētiski un skāruši radiatora resti, kā arī parādījusies iespēja auto mediju sistēmu savienot ar viedtālruni, pārceļot tā saturu uz automobiļa displeju.

Taču citādi auto, kurā mēs devāmies savā ekspedīcijā, ir tas pats vecais labais Mitsubishi Outlander. Ietilpīga, taču tajā pašā laikā saprātīgu izmēru automašīna, kas vienlīdz labi jūtas gan pilsētā, gan laukos. Par to pārliecinājāmies paši uz savas ādas. Ar lielāku izmēru apvidus auto Rīgā reizēm var gadīties problēmas ar parkošanos (īpaši tas attiecas uz pikapiem), taču Outlander, lai arī izskatās diezgan liels, bez problēmām novietojas standarta ielas malas stāvvietu pleķīšos. Turklāt parkošanos atvieglo 360 grādu kamera. Ir arī padomāts par drošību – par to gadā sadursmes novēršanas sistēma.

Piemēram, ja, iedarbinot mašīnu, aizdomāsies, ieslēgsi atpakaļgaitu un nospiedīsi gāzes pedāli, īsti nepārliecinājies, vai aizmugurē nestāv cits auto, mašīna par to signalizēs un pati piebremzēs, neļaujot notikt pavisam sadursmei. Tieši tāpat sistēma darbojas arī frontālā virzienā un neļauj muļķīgas kļūdas vai neuzmanības dēļ nejauši iebumsīties sienā, ja gadījies misēklis ar gāzes un bremzes pedāļiem. Protams, automātiskā sadursmes sistēma darbojas arī braukšanas laikā, brīdinot par iespējamu sadursmi un vajadzības gadījumā iedarbinot avārijas bremzēšanas sistēmu.

Outlander ir kārtīga pilsētas mašīna, kurā pietiek vietas gan pašam, gan ģimenei, gan no lielveikala vedamajai iepirkumu kravai. Aizmugurējā sēdeklī ērti jutīsies ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Bagāžnieks ir tik ietilpīgs, ka tajā varētu iekraut pārtikas vezumu visai nedēļai. Nolaižot sēdekļus, sanāks vieta pat nelielam ledusskapim. Mums bija ticis auto ar divām papildu sēdvietām – tās nolocītā stāvoklī ir paslēptas bagāžniekā, taču vajadzības gadījumā ir ātri atlokāmas, un uzreiz rodas vieta vēl diviem pasažieriem. Tātad šis ir auto, kas būs pašā laikā lielai ģimenei – līdz pat septiņām personām.

No Rīgas līdz Miciņiem ir 180 kilometri – tātad pietiekami daudz laika, lai saprastu, kā auto uzvedas uz šosejas. Labi uzvedas – tāds ir mūsu secinājums. Mūsu rīcībā bija Mitsubishi Outlander ar divu litru benzīna dzinēju, kas ir pilnīgi pietiekami, lai uz šosejas cilvēks varētu justies brīvi un nepiespiesti. No vienas puses, nav īpaši jāpārdzīvo par degvielas patēriņu, jo auto ir gana ekonomisks, turklāt tam ir arī ECO režīms, kas domāts videi draudzīgākai braukšanai un mazākam degvielas patēriņam. No otras puses – vajadzības gadījumā var iespiest gāzes pedāli grīdā un viegli pašauties garām kravas furgonam. Uzrāviens ir pietiekams, un to var izdarīt bez bažām.

Nobraucot 180 kilometrus, var saprast, cik ērti ir automašīnā. Šis nav no tiem gadījumiem, kad pēc pusotras stundas gribas piestāt pie ceļmalas kafejnīcas, lai izlocītu kājas; sēdeklis ir pietiekami ērts, lai mērotu garus ceļa gabalus.

Ar priekšējā paneļa izkārtojumu un auto vadīšanas ērtumu arī viss ir kārtībā. Zvaigznes no debesīm Outlander konstruktori nav grābuši, un nekādu pārmērību salonā nav. It kā jau varētu likties, ka tas ir trūkums – kur tad milzu displeji un gaismas diodes visās salona malās? Taču, izmēģinot diezgan daudz dažādu marku un aprīkojuma līmeņa automašīnas, esmu secinājis, ka bagātīgā iluminācija, lielie displeji un informācijas gūzmas izklāšana vadītāju acu priekšā blakus spidometram aizraujoša un interesanta parasti liekas pirmo pusstundu, bet tad sāk nogurdināt. Tāpēc šajā ziņā Outlander ir rasts saprātīgs kompromiss – viss svarīgākais ir viegli pārskatāms un sasniedzams, taču nav nekādas pārspīlētas izrādīšanās no sērijas “un man vēl ir krāsainas diodes durvīs, griestos un sliekšņos, bet displejā es tūlīt parādīšu, kā darbojas katrs cilindrs un cik ilgi būtu jābrauc līdz Mēnesim...”. Nē, te viss ir vienkārši, intuitīvi un saprotami. Skārienjutīgs displejs ir; labi saprotams instrumentu panelis arī ir, un svarīgākie dati tajā nepazūd maznozīmīgas informācijas blāķī. Atsevišķu uzslavu pelnījusi Rockford Fosgate audiosistēma, kas tiešām piedāvā ļoti labu skaņu. Starp citu, ir pat griestos iebūvēts nodalījums briļļu glabāšanai, ko mēdz piemirst krietni dārgāku automašīnu ražotāji...

Lauku ceļu vagotājs

Bet nu atgriezīsimies pie mūsu ekspedīcijas galamērķa. Miciņi pat padomju laikos bija viens no tālākajiem un mazapdzīvotākajiem Latvijas nostūriem. Tad šī vieta bija iekļauta Valkas rajona Ļeņina vārdā nosauktajā kolhozā, taču teju vai vienīgais saimnieciskās darbības objekts Miciņos bija tāda paša nosaukuma govju ferma. Jā, tā pati, kurā šo rindu autors divas vasaras ganīja 100 brūnaļas. Starp citu, tolaik tas bija visai ienesīgs darbiņš, kas pusaudzim pāris mēnešu laikā ļāva nopelnīt gan mopēdam, gan jauniem džinsiem. Vienīgais tā trūkums bija agrie ganu rīti...

Zinot šo pagātni, neloloju sevišķas cerības, ka tagad Miciņi pēkšņi varētu būt kļuvuši par ekonomiskā uzplaukuma zonu, kurā dzīvība kusāt kūsā. Ferma, kā jau varēja gaidīt, jau sen ir likvidēta, un tagad tās vietā rēgojas grausts. Īsti pat nav nekādu atskaites punktu, pie kā varētu nobildēt “micīti” un pierādīt, ka vispār esam bijuši Miciņos. Agrāk vismaz bija autobusu pietura ar nosaukuma zīmi, taču tagad no tās palikuši tikai soliņa pamati. Vienīgais lietiskais pierādījums – kādas mājas nosaukums “Lejasmiciņi”...

Taču nav arī tā, ka Miciņos būtu palikuši tikai brikšņi, pa kuriem klīst meža zvēri, lāčus ieskaitot; kaut gan no Igaunijas tie tiešām mēdz šaipusē ieklīst. Lāci Miciņos gan neredzējām, toties sastapām divas ne pārāk bailīgas stirnas, taču pie viena arī konstatējām, ka visi lauki ir apstrādāti un vietējā zemnieka rīcībā ir moderns traktors, kas maksā kā pusducis mūsu “micīšu”...

Galu galā Miciņi ir īstā vieta, lai noskaidrotu, kā tad Outlander jūtas ārpus komforta zonas – pilsētas un asfalta. Tas, ka grants ceļš automobilim nekādas problēmas nesagādā, nebija pārsteigums. Gan bedres un ceļa nelīdzenumus auto gana labi amortizē, gan ceļa līkumos stabili turas. Interesantāk kļūst, iebraucot Miciņu mežā, kur, pēc visa spriežot, pa izdangāto ceļu pārvietojas galvenokārt traktori, meža tehnika un īsti zemnieku džipi. Taču arī Outlander šādos apstākļos ir savi argumenti – pārslēdzamies uz pilnpiedziņas režīmu un esam gatavi šķērsot dubļu zonu. Nekādu problēmu – peļķēm un dubļu sanesumiem izslidināmies cauri viegli un nepiespiesti. Labi, nebija jau tās nekādas briesmīgās slīkšņas un akači, taču tādos prātīgs cilvēks bez īpaši sagatavota automobiļa vispār nelien. Īsi sakot, lauku apstākļiem Outlander ir pilnībā piemērots, un zemnieku dižģimenes droši var apsvērt šāda auto iegādi.

Praktiskais auto

Miciņus izbraukājām, pa aizaugušu ceļu pamesto fermu sasniedzām, dubļu joslu pārvarējām, aizbraucām pa mežiem līdz pat Igaunijas robežai – tāds ir ekspedīcijas fināls. Nevienā brīdī “micītis” Miciņos neradīja šaubas, ka varbūt pa šo ceļu braukt nevajadzētu, jo – ka tik nesalaužam mašīnu. Outlander nav no nīkuļu sugas, un tik viegli tam neko salauzt nevar. Vismaz saprātīgi uzvedoties nevar.

Atgriezušies atpakaļ galvaspilsētā, izdarām secinājumu, ka Mitsubishi Outlander ir viens ļoti praktisks auto. Tas varbūt nav tik izcili skaists, lai uz to atskatītos garāmgājēji, ne arī satriecoši sportisks, taču tā otrais vārds noteikti varētu būt “praktiskums”. Te nav nekā lieka, taču ir viss nepieciešamais, un rodas sajūta, ka šis auto savu saimnieku nekad nepievils un neatstās nelaimē.

Būtisks faktors ir arī cena – mūsu testa auto maksā nepilnus 30 000 eiro. Nav nemaz tik dārgi, ja ņemam vērā, ka par šo naudu saņemam ietilpīgu un uzticamu pilnpiedziņas ģimenes auto, kas ir ļoti piemērots Latvijas ceļiem un laika apstākļiem.

FAKTI

Mistubishi Outlander Intense Plus

Dzinējs: 2 litru benzīna

Jauda / griezes moments: 150 zs / 195 Nm

Degvielas patēriņš: 6,4 l / 100 km

Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 12 sek.

Cena: no 27 500 EUR

Automašīnai ir 5 gadu garantija