Tautas dēla Brīvības cīņu kaujas un mīlas kaisle - pirmās latviešu skaņu lielfilmas stāstā
21. jūlijs ir zīmīgs datums latviešu mākslas kino vēsturē, jo 1934. gada 21. jūlijā Esplanādē pirmizrādi piedzīvoja teatralizētais lieluzvedums “Atdzimšanas dziesma”, pēc kura sižeta vēlāk tika uzņemta pirmā latviešu skaņu lielfilma. Pirms tam uz ekrāniem jau bija iznākušas pirmās latviešu skaņu filmas, bet tās bija dokumentālās lentes – par Daugavu un Gauju.
Pirmās latviešu skaņu filmas “Tautas dēls” pirmsākumi: 1934. gada 21. jūlijs
Tieši pirms 85 gadiem - 1934. gada 21. jūlijā Rīgā, Esplanādē, pirmizrādi piedzīvoja teatralizētais lieluzvedums “Atdzimšanas dziesma”, kas tapa par ...
Pirms 85 gadiem – 21., 22. un 24. jūlijā – Esplanādē uz milzīgas skatuves tika uzvests un izrādīts grandiozs patriotisks lieluzvedums “Atdzimšanas dziesma”, kuram vajadzēja paust tautas sajūsmu ne tikai par savu valsti, bet arī pastarpināti par uzplaukumu un laimību, ko tai pirms diviem mēnešiem apvērsuma rezultāta bija nesis Kārlis Ulmanis. Pēc tam dažu mēnešu laikā pēc lieluzveduma sižeta tika uzņemta pirmā latviešu skaņas mākslas lielfilma “Tautas dēls”.
Pirmizrāde modernākajā galvaspilsētas kinoteātrī
Atšķirībā no vēlāko gadu tradīcijas, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām, šīs Latvijas kinofilmas pirmizrāde nenotika vis kinoteātrī “Splendid palace”, bet gan pirms dažiem gadiem atklātajā kinoteātrī “Palladium” (tagad tur darbojas koncertzāle “Palladium”).
Pagājušā gadsimta divdesmito gadu otrajā pusē Rīgas prese jaunā kinoteātra interjeru, iekārtojumu un tehniskās iespējas aizgūtnēm slavēja un uzteica. “Palladium” bija moderns kinoteātris, kas neizcēlās ar vecišķu un historisku interjeru kā “Splendid palace”, 1926. gadā rakstīja toreizējais dzeltenās preses flagmanis “Aizkulises”. Tādēļ arī “Palladiumā” dažus mēnešus pēc apvērsuma – 1934. gada novembrī - nebija kauns ierasties toreizējam tautas vadonim Kārlim Ulmanim ar svītu, lai noskatītos “Tautas dēlu”, kas bija uzņemts kopdarbībā ar zviedriem.
Zigmāra Jaujas, Jurija Perevoščikova un Anitas Uzulnieces grāmatā “Zudušos kinoteātrus meklējot” (Rīga, “Jumava”, 2018) par to rakstīts:
“Kinoteātra darbība bija ļoti veiksmīga, un, ņemot vērā to, ka tas bija lielākais kinoteātris Rīgā, tur notika arī svarīgu latviešu filmu pirmizrādes. Viens no lielākajiem pasākumiem bija Iekšlietu ministrijas Informācijas un propagandas daļas sadarbībā ar “Universal studio” uzņemtā patriotiskā drāma par Pirmā pasaules kara laiku un Brīvības cīņām “Tautas dēls”. Tā bija pirmā latviešu skaņfilma, kuras autori centās salikt visu to labāko, kas tajā brīdī Latvijas kultūrā bija atrodams. Rezultātā ne visi bija apmierināti ar rezultātu. Mūzikas apskatnieks Knuts Lesiņš it īpaši bija izbrīnīts par domu pārstrādāt Emīla Dārziņa “Melanholisko valsi” dziesmā un iepīt to šajā filmā”.
Latvietība kaujas laukā un mīlas frontē
Tāpat šajā kinodarbā savijās visas iespējamās spriedzes, dēku, drāmas un romantiskās filmas mistrojums. Bija gan vareni masu skati un kaujas ainas, gan dzimtenes slavinājums patriotiskā noskaņā un kaislīgs mīlas stāsts…
Filmas, kura līdz mūsdienām diemžēl nav saglabājusies, darbība norisinās Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu laikā. “Tautas dēla” scenārija autors, latviešu teātra kritiķis un tulkotājs, vēlāk pazīstamā latviešu režisora un aktiera Oļģerta Krodera tēvs Roberts Kroders (1892—1956) “Atdzimšanas dziesmu” raksturoja šādi: "Darbību es ietvēru vadonības idejā un šīs idejas pretdarbībā. Vadonim, kā Dieva un Laimes vēlējuma nesējam, bija jāuzvar”.
Esplanādes “Atdzimšanas dziesmas” uzvedumā piedalījās 600 kareivji, 100 jātnieki, 400 aizsargi, 100 kara veterāni, 100 policisti,1800 kora dziedātāji, 60 operas baleta dejotāji, 100 orķestra mūziķi un aktieri, kā arī Stokholmas Karaliskās operas orķestris un koris no Zviedrijas. Pasākumu kopumā apmeklēja 160 000 cilvēku.
“Reta acs paliek sausa”
Ne mazāk iespaidīga bija arī 36 minūšu garā lielfilma “Tautas dēls”. Laikraksts “Rīts” nākamajā dienā pēc tās pirmizrādes rakstīja: “Tad sākas filmas „Tautas dēls” izrāde. Aina pēc ainas uz ekrāna rāda mūsu tautas likteņus - cauri kara un lielinieku šausmām pie 15. maija gaišās atdzimšanas. Uz šā fona risinās Maijas (Zīlavas) mīlas romāns starp latvju virsnieku (Vasiļevs) un lielinieku komisāru (Kadiķi); pēdējo Maija atgriež savai tautai.
Skan smeldzošas latvju melodijas, brašie karavīri steidz cīņās, - ziedot sevi tēvu zemei. Kaujas skatus vērojot, reta acs paliek sausa, tā sabangotās patriotiskās jūtas, un mūsu tēvijas sargu cīņu ainas pavada skaļi aplausi”.
Spriežot pēc aprakstiem, mūzika un dziesmas filmā „Tautas dēls” bija galvenais idejas un emociju izpausmes veids. Filmā piedalījās un dziesmas izpildīja latviešu operdziedoņi Ādolfs Kaktiņš, Nikolajs Vasiļjevs un Voldemārs Ančarovs-Kadiķis, mūziku ieskaņoja Stokholmas Karaliskās operas orķestris un koris, filmas dziesmas tika ierakstītas skaņu platēs.
Ne pirmā latviešu skaņfilma
Bet “Tautas dēls” nebija pirmā latviešu skaņfilma. Teju septiņus mēnešus pirms tās – 1934. gada 29. aprīlī - uz kinoekrāniem parādījās pirmā latviešu skaņu kultūrfima (mūsdienu izpratnē – populārzinātniska dokumentālā filma) “Daugava”, bet vēlāk arī kultūrfilma “Gauja”, kas jau bija cienījamas filmas garumā – stunda un 20 minūtes. Pirmo latviešu skaņu kultūrfilmu uzņēma jaunizveidota filmu kompānija „Latvijas skaņu filma. J. Sīlis un b-ri”.
