Masu kaps Polijā atklāj akmens laikmeta traģēdiju

Brāļu kapi ar 15 cilvēku mirstīgajām atliekām – vīriešiem, sievietēm un bērniem – bija atrasti 2011. gadā pie Kosices Polijas dienvidos, bet tikai tagad ar DNS analīzēm noskaidrots, ka viņi visi, izņemot vienu, bija tuvi radinieki no kopumā četrām ģimenēm.

Visi mirušie nogalināti, ar smagu priekšmetu, iespējams, vāli, sašķaidot galvu. Līķi kapā bija akurāti salikti noteiktā kārtībā, atrastas arī vērtslietas, kas liek domāt, ka viņus apbedīja savējie, nevis slepkavas.

Tas noticis laikā starp 2880. un 2776. gadu pirms mūsu ēras. Pēc kapā atrastajām lietām arheologi secina, ka bojāgājušie piederēja tolaik Centrāleiropā izplatītajai lodveida amforu kultūrai ar raksturīgu keramiku – apaļiem traukiem ar divām vai četrām osām.

Četras sievietes apbedītas līdzās saviem bērniem. Četri zēni bijuši brāļi pa tēva līniju ar divām dažādām mātēm. Tēvu mirstīgās atliekas nav atrastas, kapā bija tikai divi pieauguši vīrieši, vienam bijis ap 60 gadu, otram ap divdesmit, pēdējais guldīts kopā ar sievu un bērnu.

Pētnieki uzskata, ka slaktiņa laikā lielākā daļa vīriešu neatradās mājās, bet, iespējams, strādāja tīrumā vai bija devušies kara gājienā. DNS analīzes liecina, ka mirušie bija neolīta jeb jaunā akmens laikmeta Centrāleiropas zemkopju pēcteči ar nenozīmīgu Rietumeiropas mednieku vācēju gēnu piejaukumu.

Ģenētiski viņiem nebija nekādas saiknes ar Melnās jūras stepju tautām. Tas apgāž teoriju, ka lodveida amforu kultūru Eiropā radīja Indijas un Irānas migrantu pēcteči.

Analīzes arī norāda uz iespējamiem slepkavām – kaujas cirvju kultūras pārstāvjiem, kas vīriešiem kapā līdzi deva akmens kara cirvi. Miermīlīgāk viņus dēvē par auklas keramikas kultūru, pirms 3500 līdz 4300 gadu tā izplatījās arī tagadējā Latvijas teritorijā.