Jaunais BMW X5 ar dusmīgo seju

Patiesībā vārds “pārsteigt” laikam nebūs pareizais. Jo tā pa īstam X5 ne ar ko nepārsteidz – nav tam ne kantainas stūres, ne krokodilādas sēdekļu, ne arī no videi īpaši draudzīga kartona izgatavota priekšējā paneļa. Galvenajos vilcienos viss ir prognozējami un loģiski, jo šis tomēr ir luksusa automobilis, kas īpašas atkāpes no žanra kanoniem atļauties nevar. Tomēr šādi tādi jauninājumi ir, un par tiem tad arī parunāsim.

Jau pa gabalu acīs duras auto fasāde. Mašīnas “seja” ir kļuvusi mazliet agresīvāka, par ko jāpateicas jaunai radiatora restei, kas tagad ir lielāka un vizuāli “zobaināka”. Pirmajā brīdī man tas īsti nepatika, taču šis iespaids, kā vēlāk izrādījās, bija pārejošs. Pāris reižu iekāpjot un izkāpjot, jau biju pie mašīnas izskata pieradis, bet pēcpusdienā man tas pat sāka iepatikties. Ar radiatora resti labi sapas arī jaunie priekšējie lukturi, kas mašīnai no priekšas piešķir mazliet dusmīgu skatu. BMW tāds piestāv. 1:0 dizaineru labā.

Skatoties no sāniem, jaunais X5 īpaši neatšķiras no priekšteča, varbūt vienīgi formas ir kļuvušas mazliet apaļīgākas. Bet varbūt tas ir tikai optisks māns. Arī skats no aizmugures nav slikts, turklāt, atverot bagāžnieku, izrādās, ka tas sevī slēpj pārsteigumu. Proti, bagāžnieka durvis ir divdaļīgas. Vispirms atveram augšdaļu, bet pēc tam, ja ir vajadzība, uz leju nolaižam apakšdaļu. Runā, ka sensenos laikos tāda pati sistēma esot bijusi pirmās paaudzes X5, taču kas to vairs atceras... Divdaļīgajām bagāžnieka durvīm ir gan plusi, gan mīnusi. Pie plusiem varam pieskaitīt iespēju uz atlocītās apakšdaļas apsēsties vai uzklāt piknika galdu. Pie mīnusiem – lieku čakarēšanos, ja tev vajag vienā rāvienā atvērt visu bagāžnieku, jo nu ir jāveic viena lieka kustība.

Staro Rīga nobāl

Kāpjam iekšā. Apsēžoties pie stūres, saproti, ka te pārmaiņu ir visvairāk. Un, ja pavisam godīgi, nevaru apgalvot, ka visas tās man patiktu. Sāksim ar spidometru. Jau izsenis pierasts pie BMW klasiskā analogā spidometra, taču jaunajā X5 mūsu acīm paveras kaut kāds ūberdigitāls monstrs. Ierastās apaļās ciparnīcas ir pazudušas, vietā ir neregulāras formas stūraini ovāls displejs, kurā sakrauts lērums informācijas: ātrums, dzinēja apgriezieni, konkrētajā ceļa posmā atļautais ātrums, braukšanas režīms, degvielas daudzums un patēriņš, navigatora kartes fragments un varbūt pat dziedātājas Sandras albuma vāciņš, ja esi sadomājis paklausīties kaut ko tik aizvēsturisku. Kaut kā pārāk daudz visa, un šis viss ir ne pārāk gaumīgi nokomplektēts – piedodiet, bavāriešu konstruktori. Kaut gan var jau būt, ka millenniāļu un influenceru paaudzei tas viss patīk.

Pārejam pie mediju sistēmas displeja. Tas ir liels, un tas ir labi. Te varam redzēt navigatora karti, regulēt dažādus automobiļa iestatījumus, uzstellēt mūziku un tā tālāk. Ir arī kāda lieta, bez kā gluži labi varētu iztikt, – žestu vadības sistēma. Pavicinot ekrāna priekšā roku, vari, piemēram, regulēt mūzikas skaļumu. Minūtes piecas tā paeksperimentēt, plātoties ar rokām, ir interesanti, taču grūti iedomāties cilvēku, kurš to darīs, traucoties pa autobāni ar ātrumu 140 kilometri stundā. Diezgan savdabīgs veids, kā nolauzt kaklu. Jo vairāk tāpēc, ka krietni vienkāršāk skaļumu regulēt ir ar pogām uz stūres vai ar veco labo skaļuma regulētāja pogu mediju sistēmas sānos.

Zem displeja atrodas klimatkontroles vadības pogas, pret kurām līdz pat pulksten 17.15 man nebija nekādu iebildumu. Pēc tam tie radās, taču par to mazliet vēlāk. Vēl zemāk ir nodalījums telefonam un dažādām derīgām lietiņām, bet pie šofera labās rokas atrodas ātruma pārslēgs, slēdži braukšanas režīma izvēlei un liela mediju sistēmas džoistika poga. Tā nudien ir pelnījusi uzslavas, jo gan izskatās stilīgi, gan darbojas perfekti. Pogas virsma ir skārienjutīga, un uz tās var, piemēram, ar pirkstu uzķeksēt telefongrāmatā meklētā cilvēka vārda pirmo burtu, lai ātri nonāktu attiecīgajā telefonu listes sadaļā. Šāda iespēja BMW un arī citu ražotāju mašīnās redzēta arī agrāk, taču līdz šim šī sistēma darbojās ne pārāk labi un ar pirkstu vilktos ķeburus bieži vien saprata pēc sava prāta. Jaunajā X5 tā darbojas nevainojami.

Atšķirīgas jūtas rodas, palūkojoties uz stiklā kalto ātruma pārslēgu. Dienasgaismā tas liekas tik ļoti samudrīts, ka varētu patikt tikai Parisai Hiltonei. Taču, pienākot vakara krēslai, pēkšņi izrādījās, ka pārslēga kloķis oranži izgaismojas un tā iekšienē koši spīd burts X. Jā, arī tas Parisai noteikti patiktu! Taču es neesmu Parisa un tāpēc lielā sajūsmā par šo ilumināciju neesmu.

Vēl mazāk man patīk tā iluminācija, ko redzu tumsā sev visapkārt. Durvis un priekšējā paneļa apdares maliņas zaigo zilganos toņos, spidometrs acu priekšā ir viegli sarkanīgs, koši spīd arī multimediju displejs. Un tikai klimatkontroles podziņas kautri spīdinās klasiskajā BMW oranžīgajā tonī, apzinoties, ka viņas šajā glamūrīgajā diskotēkā izskatās pēc konservatīvām vecmeitām, kuras ož pēc kaķa... Vārdu sakot, pilnīga gaismu eklektika, kuras dēļ man nākas atzīt, ka gaismā X5 salonā es jutos labāk nekā tumsā. Ļoti gribas cerēt, ka kaut kur starp daudzajām vadības pogām ir arī viena, ar kuras palīdzību ilumināciju var izslēgt. Diemžēl tumsā es to nepratu atrast.

Komforta karalis

Kaut gan vispār par sajūtām BMW sēdekļa apkampienos būtu grēks sūdzēties. Sēdeklis ir tas, kurš kompensē pārlieku uzbāzīgo gaismas rotaļu radīto morālo traumu. Tā apkampienos ir tik ērti, ka vakarā gribas šo sēdekli paņemt līdzi uz mājām un nolikt pie televizora. Un, ja arī kādreiz sadomātu pārdot automašīnu, tad bez sēdekļa – lai pircējs nāk ar savējo. Deviņvīru videoperators apgalvoja, ka ērti esot arī aizmugurējā sēdeklī, un man nav pamata viņam neticēt.

Sūdzēties nevar arī par to, ka auto uzvedas uz ceļa. Gaita ir kļuvusi mīkstāka, par ko jāpateicas pneimopiekarei. Skeptiķiem gan patīk čīkstēt, ka tā varot salūzt un tad būs lieki tēriņi, taču braukšanas komforta ziņā ieguvums ir neatsverams. Vēl viens pluss ir tas, ka parādījusies iespēja regulēt mašīnas klīrensu – auto var pacelt par pāris centimetriem augstāk. It kā nav daudz, taču lauku apstākļos, īpaši ziemā, tas var lieti noderēt. Pieņemu, ka vidējam statistiskajam BMW braucējam dzīvē nebūs daudz brīžu, kad prasīsies pacelt auto augstāk, taču dažās retajās reizēs šie liekie centimetri var ļoti nākt par labu.

Pāri kalniem un lejām

Varētu likties, ka pneimopiekares dēļ mašīna uz ceļa varētu būt kļuvusi nestabilāka. Taču tā tas nepavisam nav, īpaši braucot sporta režīmā. Tiesa, tad braukšana būs cietāka, taču stabilāka.

Deviņvīri jauno BMW X5 izmēģināja reti draņķīgā dienā, kad no debesīm nāca pamīšus slapjš sniegs un lietus un lauku ceļi bija viegli apledojuši. Vārdu sakot, ideāls laiks, lai izmēģinātu auto ar pretenzijām uz visurgājēja statusu. Un, jāteic, X5 nekrita ar seju dubļu un sniega žampā. Uz šosejas, kā jau teikts, mašīna turējās stabili, un, pateicoties 265 zirgspēku jaudai, ar apdzīšanu nebija nekādu problēmu. Šis, 3 litru dīzelis, gan ir pats knapākais (ja šajā gadījumā tādu apzīmējumu vispār var lietot) dzinējs X5 klāstā, jo versijā M50d no motora varēs izdabūt pat 400 zirgspēkus. Vēl X5 klāstā ir arī trīs benzīna dzinēji, no kuriem jaudīgākais piedāvā 462 zirgspēkus...

Ja jau mums ir apvidus auto, tad noteikti vismaz uz brīdi jānobrauc nost no šosejas. Un arī uz lauku ceļa viss ir perfekti – nekādas slīdēšanas un nestabilitātes. Pat mazliet padauzoties pa piesnigušu laukumu, ne mirkli neradās doma, ka te kaut kur mēs varētu iesēsties uz ilgāku laiku. Šis nu beidzot ir BMW, ko droši var rekomendēt medniekiem un copmaņiem, kuri mēdz ielīst tādās stigās un brikšņos, kādos normāls cilvēks sava auto priekšējo bamperu nerādītu un kāju nespertu. Lauka un meža apstākļos X5 par sevi rada negaidīti pārliecinošu iespaidu.

Nu, un cik tas viss maksā? Sasodīti daudz. Mūsu testa auto, kas, kā jau teicām, bija aprīkots ar nosacīti vājāko motoru, cena ir – apsēdieties! – 93 520 eiro. Bāzes versijā skaitlis ir krietni zemāks – ap 70 000 eiro –, taču tad nāksies no šādiem tādiem labumiem atteikties.

Konkurenti

Mercedes Benz GLE

GLE jaunais modelis Latviju vēl nav sasniedzis, taču nav šaubu, ka tieši tas kļūs par vienu no lielākajiem BMW X5 konkurentiem, jo arī ir piedzīvojis daudz iespaidīgu uzlabojumu.

Volvo XC 90

Latvietim praktiskajam, kam BMW liekas pārāk ambiciozs un izlecošs auto (īpaši jau X5), teju vai vienīgā pieņemamā alternatīva ir nosvērtais un uzticamais zviedru Volvo XC 90. Teiksiet, garlaicīgs un pārāk solīds? Nu, un kas par to?

Porsche Cayenne

Auto tiem, kuriem X5 liekas pārāk izplatīts auto un gribas kaut kādu asumiņu. Protams, ja maciņš to ļauj – gan no auto cenas, gan radaru sarūpēto soda naudu viedokļa. Toties emociju būs pārpārēm.