100 lietas Latvijas simtgadei. 2001. gads: LATVIJAS KOORDINĀTU SĀKUMPUNKTS
Iezīmē Latvijas koordinātu sākumpunktu. Katru dienu stāstām par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 2001. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 2002. gads.
Dienu pirms Latvijas 83. dzimšanas dienas Rīgas Pēterbaznīcā atkal ar īpašu plāksni iezīmēja 2001. gada lietu - LATVIJAS KOORDINĀTU SĀKUMPUNKTU. Aģentūra LETA tolaik vēstīja: „Svētā Pētera baznīcā uz 57. paralēles ar mācītāja svētību tika atklāts vēsturiskais Latvijas Republikas koordinātu sākumpunkts. Projekts realizēts, sadarbojoties Latvijas Zinātņu akadēmijai un akciju sabiedrībai "Aldaris" kopā ar Rīgas domi, Valsts zemes dienestu un ar Ģeodēzijas un kartogrāfijas koordinācijas padomi.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš, atklājot vēsturisko koordinātu sākumpunktu, norādīja, ka Pēterbaznīcas augstais tornis jau Latvijas valsts pastāvēšanas pirmajos gados tika izraudzīts par nacionālā ģeodēziskā tīkla sākumpunktu. No baznīcas smailes Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tika rēķinātas ģeogrāfiskās koordinātas visai Latvijai - Kurzemei, Vidzemei, Zemgalei un Latgalei.
Savukārt viens no sākumpunkta iezīmēšanas baznīcā autoriem - Ģeodēzijas un kartogrāfijas koordinācijas padomes priekšsēdētājs Normunds Pēterkops uzsvēra, ka vēsturiskā koordinātu sākumpunkta atklāšana ir veltījums ne tikai Rīgas pilsētas astoņsimtgadei, bet visai Latvijai. Šī punkta atklāšana esot apliecinājums tam, ka ģeodēzisti un kartogrāfi var eksistēt tikai brīvā valstī.
Vēsturiskā Latvijas ģeodēziskā sākumpunkta dekoratīvās plāksnes autori ir mākslinieki Ina Inta Liniņa Ozoliņa, Imants Ozoliņš un Arvīds Endziņš”.
Noteikts, ka vieta, kur meklējams Latvijas valsts vēstures sākums, atrodas uz 57. paralēles – Svētā Pētera baznīcā. Baznīcas 123,25 metrus augstais tornis ar zeltīto gaili raksturīgi iezīmējas kopējā Rīgas ainavā, ar baznīcas torni saistās daudzas vēsturiskas liecības un arī pilsētas dzīves svarīgākie notikumi.
Jau viduslaikos baznīca kļuva rīdziniekiem par vienu no galvenajiem pilsētas simboliem. Svētais Pēteris, kura vārds tika dots baznīcai, bija ne vien debesu, bet arī pilsētas vārtu un atslēgu sargātājs. Atšķirībā no Doma un Svētā Jēkaba baznīcas, kuras vairāk reprezentēja Rīgas virsbīskapa un Livonijas ordeņa varu, Svētā Pētera baznīca bija celta par rātes un pilsētnieku ziedotajiem līdzekļiem.
Jau pirmajos Vidzemes astronomiski ģeodēziskajos uzmērīšanas darbos (1816—1820), kurus veica Tērbatas universitātes observatorijas astronoma Vilhelma Strūves vadībā, Rīgas Pētera baznīcas torni kā no tālienes labi saskatāmu orientieri iekļāva trigonometriski uzmērāmo punktu skaitā un aprēķināja tam ģeogrāfiskās koordinātas. Rīgas teritorijas pirmajos sistemātiskās uzmērīšanas darbos (1880—1882) Pētera baznīcas tornim jau bija dominējoša orientiera loma. Krievijas kara topogrāfu darbības rezultātā Pētera baznīcas torni un aprēķinātās ģeogrāfiskās koordinātas iekļāva kopējā valsts triangulācijas tīkla sistēmā.
Latvijas valsts pirmajos neatkarības gados (1921—1923) no jauna tika izvērtēta Pētera baznīcas torņa nozīme nacionālā ģeodēziskā tīkla veidošanas mērķiem. Ievērojot vēsturiski izveidojušos apstākļus, torņa smaili pieņēma par valsts ģeodēziskā tīkla koordinātu sistēmas sākumpunktu. Kara laikā nopostīto Pētera baznīcas torni uz veciem pamatiem atjaunoja tikai pēc 32 gadiem — 1973. gada 29. jūnijā.
