100 lietas Latvijas simtgadei. 1968. gads: CESVAINES SVIESTS
Latvijas sviests vērtība bija ne tikai Ulmaņlaikos, bet arī krievu laikos – par to liecina Cesvaines krejotavas godināšana Vissavienības skatē. Katru dienu stāstam par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1968. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1969. gads.
1968. gadā Latvijas iedzīvotāji uz svētku galda varēja likt 1968. gadā starptautiski – no Prūsijas līdz pat japāņu salām (jo PSRS formāli taču bija 15 „neatkarīgu” valstu savienība) atzītu gardumu – CESVAINES SVIESTU, kurš joprojām nopērkams mūsu bodēs. 1968. gada novembra nogalē Vakareiropas letiņu centrālais laikraksts “Latvija”, kas iznāca Fāterlandē, atrefē, kas lasāms okupētās Latvijas centrālajā orgānā:
„„Cīņa” ziņo, ka Žitomiras pilsētā (kas, starp citu, atrodas tagad Krievijas agresijas upura – Ukrainas teritorijā, tātad: tolaik ukraiņi uzteica Latvijas sviestu!) sarīkota Padomju Savienības sviesta skate. Skatē esot pielaistas tikai sešas okupētās Latvijas pienotavas, to vidū arī Madonas rajona Cesvaines pienotava. Tās ražotais sviests esot atzīts par labāko. Nav noslēpums, ka okupētās Baltijas valstis sviesta ražošanā atrodas visas krievu koloniālās impērijas priekšgalā”.
Tā kā ar Latvijas sviestu un bekonu lepojāmies ne tikai mierlaika Latvē, bet arī pēckara Latvijas PSR.
