100 lietas Latvijas simtgadei. 1993. gads: BASTEJA BULVĀRIS

Tiem, kuri 1993. gada novembrī ar auto brauca atzīmēt valsts svētkus pie Brīvības pieminekļa, pavārās neierasts skats, kas nu jau kļuvis par ierastu lietu daudzās jo daudzās Latvijas pilsētās. BASTEJA BULVĀRĪ tā gada novembrī pie mums pirmo reizi parādījās vēl neredzēta uzparikte – mehāniskie maksas skaitītāji, kas iekasēja naudiņu par auto novietošanu pirmajās pašvaldības maksas autostāvvietās Rīgā – pagaidām tikai pašā pilsētas centrā. Sākotnēji tika izmantoti mehāniskie maksas skaitītāji, kurus kā dāvinājumu Rīga saņēma no Somijas galvaspilsētas Helsinkiem. Pēc gada jau Rīgas vietvara no franču uzņēmuma "Schlumberger" iegādājās pirmos elektroniskos laika skaitītājus. Iesākumā tarifs bija – 20 santīmi stundā.

Jāteic, ka Basteja bulvāris, kura nosaukums nu jau ierakstīts vēstules annālēs, ir arī savdabīgs Latvijas vēstures atlants – ar “vēsturisku piešprici” izšpacierējot bulvāri promenādi atvērsies dižs hronikas foliants:

Bulvāris tika izveidots 19. gadsimta piecdesmito gadu beigās pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas. Sākotnējā iecere bija ielu nodēvēt par Pilsētas kanāla bulvāri, tomēr 1860. gadā ielu nosauca par Basteja bulvāri ( to oficiālajās un ne tik oficiālajās kartēs un  skatu bildēs dēvējot smalkajā franču valodā - Bastei-Boulevard vai oficiālajā cara tētiņa mēlē - Бастіонный булЬваръ) un 1861. gadā to atklāja satiksmei. 1929. gadā bulvāris pārdēvēts tā tagadējā nosaukumā, par godu traģiski bojā gājušajam Latvijas pirmajam ārlietu ministram Zigfrīdam Annam Meierovicam. 1941. gadā tas pārdēvēts par Padomju bulvāri, bet 1950. gadā tam pievienots arī Aspazijas bulvāris. Otrā pasaules kara - vācu okupācijas laikā bulvāris saucās Vācu ordeņa gatve (vācu: Deutschordens Ring). 1990. gadā bulvārim atjaunots Basteja bulvāra nosaukums. 2008. gadā bulvāris atkal tika pārsaukts Latvijas valsts kādreizējā mazskaitlīgā, bet garā stiprā neatkarības atzīšanas diplomātijas karapulka vadītāja vārdā.

Starp citu, tagad ar Latvijas mazākajā pilsētā, Meierovica dzimtenē - Durbē pilsētnieki vicināja ja ne dūres, tad prātus un pildspalvas gan, lai panāktu tās ielas, kas Durbē nosaukta Aspazijas lauleņa – Raiņa vārdā atkal pārdēvēšanu pirmās brīvvalsts mierlaika nosaukumā – Meierovica vārdā (šovasar gan Durbes vietvara šo priekšlikumu noraidīja, bet kas zina – nāks jauna vara un durbenieki kļūs niknāki, un viss var mainīties).

Interesanti, ka Rīgā esošais Aspazijas bulvāris padomju laikā bija pievienots Padomju bulvārim, kurā okupācijas laikā ietilpa arī savu vārdu zaudējušais Basteja-Meierovica bulvāris. Tā nu starp Latvijas dižāko dzejnieku pāri un Latvijas diplomātijas tēvu vēl daudzus gadu desmitus pēc viņu nāves Latvijas ielās notika un nerimst niknas ielu kaujas, par ko ir ko teikt katram īstenam valsts patriotam un latviešu literatūras cienītājam.