100 lietas Latvijas simtgadei. 1926. gads: BALTKRIEVIJAS NACIONĀLAIS KAROGS

Latviešu diždzejnieks Rainis ir pelnījis ne tikai literatūras spīdekļa slavu, bet arī diža pasaules pārkārtotāja grādu. Tāpēc 1926. gada lieta ir BALTKRIEVIJAS NACIONĀLAIS KAROGS. Tieši 1926. gada 18. novembrī īstenie letiņi lasot „aktīvā nacionālisma laikraksta par stingru nacionālu varu” „Izšķiries!” jaunāko numuru uzzināja, ka Rainis stāvējis teju pie šūpuļa pasaules 86. lielākajai valstij jeb Eiropā lielākajai valstij, kurai nav izejas pie jūras – Baltkrievijai (ja kas nezina – Latvija ir 124. pasaules lielākā valsts: lielākā, protams, ir Krievija, bet mazākā Vatikāns). Pēc latviešu nacionālistu centrālā preses orgāna domām mūsu Tautas dzejnieks šo valsti vienkārši “paplašinājis” izdomājis, ka Latvijā dzīvo baltkrievi:

„Rainis, dzejnieks-sociālists aizbraucis uz Minsku, lai piedalītos baltkrievu kultūras institūta sasauktā filologu konferencē, kuras uzdevums reformēt baltkrievu ortogrāfiju un ābeci, tuvinājot to sarunu valodai un padarot pieietamāku vienkāršai tautai. Priekš baltkrieviem J. Rainis tiešām ir „liels speciālists”, jo, kā zināms, viņš izgudroja Latvijā baltkrievu tautu, kurā ietilpst pārkrievotie latgalieši”.

Tādēļ laikam arī Baltkrievijas nacionālais karogs ir tik līdzīgs mūsējam – tikai sarkanais ar balto vietām apmainīts. Baltkrievi šo karogu izveidoja 1918. gadā, kad nodibināja neatkarīgo Baltkrievijas Tautas Republiku, atminoties Lietuvas dižkunigaitijas ģerbonī dominējošās baltās un sarkanās krāsas, jo savulaik baltkrievu teritorijas ietilpa Lietuvas dižvalsts sastāvā. Ilgi baltkrieviem savu baltsarkanbalto karogu gan neiznāca plivināt, jo valsts nonāca boļševiku okupācijā, bet pašreizējais Baltkrievijas batjuška Lukašenko šo karogu aizliedzis.

Bet mēs taču zinām, ka šis karogs nav no Lietuvas dižkunigaitijas, bet gan Latvijas latgaļiem radies, kuri, vēl būdami Vitebskas guberņā, tā īsti nezināja, ka Cēsu pusē izlolotajam karogam jābūt sarkanbaltsarkanam un viņi tās krāsas samainīja vietām!