Basketbola īpaši skaistā puse: saruna ar karsējmeiteņu vadītāju Patrīciju Rubeni
Basketbolam ir arī viena īpaši skaista puse – tās ir karsējmeitenes, kuras laukumā iznāk spēļu pārtraukumos. Par karsējmeiteņu darba neredzamo pusi stāsta "VEF Rīga" karsējmeiteņu vadītāja Patrīcija Rubene.
Kā kļūst par karsējmeiteni? Jāiet īpašos kursos?
Nē, kursu gan nav. Man šķiet, ka par karsējmeiteni jau piedzimst. Ir jābūt harismai, jābūt atraktīvai, enerģiskai, jāspēj uzrunāt cilvēkus. Un ir jāmīl sports – manā gadījumā basketbolu.
Pati esmu no Gulbenes puses, un 14 gadu vecumā man piedāvāja aiziet uz karsējmeiteņu atlasi. Pirms tam tas man bija pavisam svešs. Atlasi izturēju un tā nu jau 11 gadus darbojos šajā lauciņā. Jau pirmajā gadā pie sevis iedomājos, ka gribētu kļūt par "ASK Rīga" karsējmeiteni, – tolaik VEF vēl nebija –, un tagad jau esmu "VEF Rīga" karsējmeiteņu vadītāja. Pirmās divas sezonas pati biju karsējmeitene, bet šī ir mana pirmā sezona kā vadītājai un horeogrāfei.
Cik karsējmeiteņu pavisam kopā komandai ir?
Šogad pamatsastāvā ir tikai sešas meitenes – tas nav daudz. Nākamajā sezonā, ceru, būs vairāk. Nezinu, kādēļ, taču Rīgā cilvēkiem ir grūti atrast pietiekami daudz laika, ko varētu veltīt dejām. Bez tām sešām meitenēm ir vēl piecas, kuras trenējas un nākotnē varētu mums pievienoties arī laukumā. Viena no viņām jau šosezon treniņos parādīja lielu degsmi, un devām viņai iespēju parādīt sevi arī laukumā. Ja šo rakstu lasa kāda meitene, kura vēlas mums pievienoties un kļūt par karsējmeiteni, tad droši var ar mani sazināties.
Kandidātēm jāsagatavo arī kāds mājasdarbs?
Vajadzētu uzrakstīt motivācijas vēstuli, kādēļ viņa vispār vēlas kļūt par karsējmeiteni. Vajadzētu arī savu deju CV un sagatavot minūti garu deju priekšnesumu. Parasti atlase notiek vasarā.
Cik bieži karsējmeitenes trenējas?
Treniņi mums ir divas reizes nedēļā pa divām trim stundām. Viss ir kā īstos treniņos – arī iesildīšanās un atsildīšanās.
Cik reižu vienas spēles laikā meitenēm jāiet laukumā?
Agrāk bija spēles, kurās laukumā izgājām tikai četras reizes. Tas bija maz. Šosezon visās spēlēs ir bijušas vismaz septiņas reizes.
"VEF Rīga" karsējmeiteņu vadītāja Patrīcija Rubene
Basketbolam ir arī viena īpaši skaista puse – tās ir karsējmeitenes, kuras laukumā iznāk spēļu pārtraukumos. Par karsējmeiteņu darba neredzamo ...
Katrā spēles pauzē jābūt citam priekšnesumam?
Jā. Minūtes pārtraukumā priekšnesums ir 50 sekundes garš, divu minūšu pārtraukumā – apmēram pusotru minūti. Reizēm mēs priekšnesumā iesaistām arī Pandu.
Karsējmeiteņu komandēšana taču nav tava vienīgā nodarbošanās?
Vēl es studēju Kultūras koledžā horeogrāfiju. Šogad būs jāpabeidz! Vēl Alūksnes jauniešu centrā divreiz nedēļā pasniedzu nodarbības dejošanā. Man tas liekas ļoti svarīgi, jo pati esmu no tās puses uu zinu, ka parasti trūkst cilvēku, kuri brauktu no Rīgas nodarboties ar jauniešiem. Vēl biju horeogrāfe konkursā Mis un Misters Balvi. Darbojos arī vairākos deju kolektīvos.
Latvijā man patīk tas, ka karsējmeitenes ļoti labi sadzīvo un sadarbojas. Šogad, piemēram, mums ir izveidojusies laba sadarbība ar BK "Ventspils" meitenēm.
Jūs taču esat konkurentes!
Tas netraucē draudzēties. Pie mums nodarbības akrobātikā vadīt brauc viņu trenere, es viņām palīdzu iestudēt priekšnesumu horeogrāfiju.
Un ko ikdienā dara pārējās meitenes?
Dažas ir studentes, dažas paralēli dejo vai trenējas kaut kur citur. Viena meitene ir trenējusies mākslas vingrošanā, tāpēc priekšnesumos varam ieviest mākslas vingrošanas elementus ar lenti vai bumbu.
No malas var likties, ka meitenes tikai iziet laukumā un palēkā, taču patiesībā tā laikam ir pamatīga fiziskā slodze?
Tā ir gan. Diezgan bieži meitenes gūs traumas. Es pati šosezon jau divreiz esmu guvusi traumas. Taisot pārmetienu – tas ir tāds kā kūlenis uz priekšu, atspiežoties uz rokām –, sajutu sāpes pēdā. Izrādījās, ka biju traumējusi kājas īkšķi. Bet nākamajā dienā bija cita uzstāšanās – nācās dejot, neraugoties uz sāpēm. Mūsu karsējmeitenēm ir labi sadarbība ar komandas fizioterapeitu, kurš mums palīdz un māca, kā pareizi iesildīties un atsildīties. No malas jau droši vien daudziem liekas – kas tad tur liels, iziet un pagorīties! Taču viņi pat neapjauš, cik liels darbs tur ir ieguldīts. Tas nav tik vienkārši – atnāc uz spēli un padejo savai komandai. Lai sajustu īsto garšu, vajag ienirt tajā visā iekšā, lai varētu spēli izbaudīt un just līdzi savai komandai.
Ar komandas basketbolistiem labi sadzīvojat?
Jā, šogad mums ir ļoti laba savstarpējā komunikācija. Cits citu apsveicam svētkos un vārda dienās. Sadzīvojam draudzīgi. Nav tā, ka viņi tēlotu lielas zvaigznes.
