Šis ir viens no deviņiem rīcības grupas priekšlikumiem birokrātijas mazināšanai, kura tālāku virzību šonedēļ atbalstīja koalīcijas partneri.

Šobrīd, lai cilvēks ar invaliditāti saņemtu invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, ir jāvēršas Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (VDEAK), bet pēc tam jādodas uz CSDD pēc pašas kartes, kur pārbauda tikai to, vai ir VDEAK lēmums.

Rīcības grupas priekšlikums paredz ieviest Valsts kontroles revīzijas ietvaros formulēto ieteikumu: tāpat kā Lietuvā un Igaunijā - karti izsniegt VDEAK.

Tāpat Birokrātijas mazināšanas rīcības grupa rosinājusi atcelt būvkomersantu klasifikāciju. Rīcības grupa norāda, ka jau vairāk kā 10 gadus tiek vests būvkomersantu klasifikācijas reģistrs, kas paņem laika resursus gan Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB), gan būvkomersantiem, tajā pat laikā reģistram nav praktiskā pielietojuma, tāpēc priekšlikums paredz to pārtraukt.

Koalīcijas atbalstu guvis arī priekšlikums vienkāršot labvēlīga administratīva akta formu. Šobrīd, kā norāda rīcības grupa, daudzas iestādes, arī pieņemot adresātam labvēlīgus administratīvos aktus, patērē savu resursu rakstveida administratīvā akta sagatavošanai, turklāt rūpīgi ietverot visas akta sastāvdaļas. Priekšlikums paredz Tieslietu ministrijai virzīt uz Ministru kabinetu informatīvo ziņojumu, lai optimizētu iestāžu praksi administratīvo aktu pieņemšanā.

Rīcības grupa arī rosina sociālajiem pakalpojumiem vienkāršot dokumentāciju. Priekšlikums paredz sociālajiem dienestiem samazināt laika patēriņu dokumentācijas sagatavošanai un paziņošanai, piešķirot sociālos pabalstus trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām.

Tāpat nākotnē paredzēts atteikties no pašvaldības atļaujas ielu tirdzniecībai privātīpašumos. Šobrīd ielu tirdzniecības organizatoram jānodrošina atbilstība vispārējām drošības, sabiedriskās kārtības un komercdarbības prasībām, kā arī jāsaņem atļauja no pašvaldības, organizējot to arī privātīpašumos. Priekšlikums paredz atteikties no pašvaldības atļaujas ielu tirdzniecībai, ja tas notiek privātīpašumā, tādējādi ietaupot laiku gan pašvaldībām, gan ielu tirdzniecības organizatoriem.

Rīcības grupa arī rosinājusi atļaut līzinga auto izmantošanu pasažieru komercpārvadājumos. Pašreizējais regulējums neļauj privātpersonām, kas iegādājušās transportlīdzekli līzingā, izmantot to pasažieru komercpārvadājumiem.

Kā norāda birokrātijas apkarotāji, šāda prasība iedzīvotājiem nedod iespēju iesaistīties saimnieciskajā darbībā šajā jomā un šāds ierobežojums nav citās Eiropas Savienības valstīs. Priekšlikums paredz atcelt minēto ierobežojumu.

Tāpat nākotnē paredzēt obligāto tiesību aktu projektu saskaņošanu ar Valsts kanceleju, ja projekts skar administratīvo slogu, kā arī vienkāršot anotāciju formu. Šī priekšlikuma īstenošana tiešā veidā nemazinās slogu privātpersonām, bet apgrūtinās un padarīs caurspīdīgāku jauna sloga radīšanu, sola Birokrātijas mazināšanas rīcības grupa.

Koalīcijas atbalstu guvis arī priekšlikums būvniecības procesu atvieglošanai, kas paredz, ka tad, ja saskaņots kāds posms no visa projekta, varēs sākt tā būvniecību, kā arī paralēli varēs projektēt nākamo posmu.

Līdztekus panākta vienošanās jautājumā par rakstisko saskaņošanu par obligātajām veselības pārbaudēm, uz kurām sūta darba devējs. Koalīcija vienojusies, ka tas turpmāk notiks elektroniski, kā arī, iespējams, varētu būt grupas, kurām varētu neprasīt obligāto veselības pārbaudi.

Atbildīgajām nozaru ministrijām būs jāuzsāk darbs pie priekšlikumu īstenošanas dzīvē.

Kā ziņots, Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājs Jānis Endziņš darbu šajā amatā sāka pagājušā gada 1. decembrī.

Rīcības grupa birokrātijas mazināšanai tika izveidota 2025. gada 27. martā. Tajā darbojas valsts pārvaldes, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Iepriekš to vadīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš tagad ir grupas vadītāja vietnieks.

Šajā grupā ir arī Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas Universitātes profesors, domnīcas "LaSER" valdes priekšsēdētājs Daunis Auers, apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore Tatjana Guzjaņeva, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, kā arī domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa.

Tāpat rīcības grupas sastāvā ir Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Karina Ploka, Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Eksportētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks un biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" direktore Kristīne Zonberga.

Pilnīga necieņa! Atverot pusaudža muti, zobārstei nākas meklēt zobus starp bulciņu un kotlešu atlikumiem