Kanādas Britu Kolumbijas provinces Mišenas pilsētas iedzīvotāji, 26 gadus precējušies Stīvs un Džanīna pēc kino apmeklējuma bija atnesuši meitai mājās lielu popkorna maisu, bet tas izbira, kad Džanīna izkāpa no automašīnas. Pēc izbirušā popkorna savākšanas viņa nepamanīja, ka gredzeni bija ieslīdējuši maisiņā, kuru izmeta atkritumu tvertnē. Pazušanu viņa atklāja tikai nākamajā dienā, mazgājot rokas restorāna labierīcībās.

Pēc mājas videonovērošanas kameras ierakstu pārlūkošanas Stīvs konstatēja brīdi, kad gredzeni — viens bija saderināšanās gredzens, bet otrs bija dāvāts 10 gadu kāzu jubilejā — pēdējo reizi bija sievas pirkstā, un secināja, ka tie noteikti nokļuvuši pilsētas komposta kaudzē.

Nekavējoties ierodoties pie bioatkritumu apsaimniekotāja, Stīvs ķērās pie meklēšanas, ko atviegloja ekskavators.

Vebsters sākotnēji bija skeptisks, ka Stīvs atradīs gredzenus izgāztuvē. Viņam katru dienu jāiziet cauri desmitiem kravas ar atkritumiem. “Viņš četrrāpus lietū rāpo pa zemi, un tur ļoti smird. Normāls cilvēks tā nedarītu,” pasmējās apsaimniekotājs Denijs Vebsters.

Par laimi, nepatīkamā meklēšana nebija ilga. “Viņš gredzenu atrada diezgan ātri. Piecpadsmit minūtes pēc tam, kad atrada popkorna maiss,” sacīja Vebsters.

Kad Stīvs atrada pirmo gredzenu, viņš piezvanīja sievai, kura tobrīd jau pirka metāla detektoru. Otro gredzenu izdevās atrast jau pēc detektora iegādes, taču to izmantot šoreiz nevajadzēja.

Kaut arī van Aiseldaiku pārim gredzenu pazušana radīja pamatīgas galvassāpes, tās nevar salīdzināt ar vājprātu, ko nākas piedzīvot 39 gadus vecajam datorspeciālistam Džeimsam Hauelsam, kurš kurš jau 12 gadus cīnās par piekļuvi Ņūportas pilsētas atkritumu poligonam, lai atrastu netīšām izmesto datora cieto disku ar bitkoiniem, kas viņu varbūt būtu padarījuši par multimiljonāru.

Hauelss šā gada janvārī Lielbritānijas Augstajā tiesā zaudēja prāvā pret Ņūportas pilsētas padomi, kad centās panākt, lai viņam atļauj pārmeklēt atkritumu poligonu un atgūt disku. Pēc tam padome ir paziņojusi par plāniem slēgt šo poligonu un to “iekonservēt”, kas gandrīz noteikti dotu nāvējošu triecienu Hauelsa cerībām. Atkritumu poligonu paredzēts slēgt 2025.-2026. finanšu gadā.

Pirms tam Velsas tiesnesis noraidīja Hauelsa mēģinājumu iesūdzēt tiesā pilsētas padomi, lai atgūtu pirms 12 gadiem izmestu datora cieto disku ar bitkoiniem, kuri tobrīd maksāja grašus, bet tagad to vērtība būtu viņu padarījusi gandrīz par miljardieri. Taču ir maza nianse — viņš joprojām netiek izgāztuvē, kur cer atrast sen izmesto disku.

29. augustā bitkoina cena bija 92 858,84 eiro, tātad apraktie 8000 bitkoini būtu 742 870, 72 eiro vērti.

Hauelss apgalvoja, ka viņa bijusī dzīvesbiedre 2013. gadā kļūdas dēļ izmeta cieto disku, kurā atradās viņa 8000 bitkoinu maciņš, un viņš vēlas saņemt atļauju pārmeklēt izgāztuvi un atgūt savu bagātību, vai arī atteikuma gadījumā vēlas saņemt 495 miljonu mārciņu (591,45 miljoni eiro) kompensāciju. Savukārt Ņūportas pilsētas padome lūdza Augstās tiesas tiesnesi noraidīt Hauelsa prasību. Augstās tiesas tiesnesis Endrū Džons Keizers piekrita Ņūportas padomes pretprasībai un paziņoja, ka Hauelsa prasībai nav “pamatotu iemeslu”, kā arī “nav reālu izredžu” gūt panākumus pilnā tiesas procesā.

Tiesā pilsētas pārstāvis apgalvoja, ka pašreizējie likumi nozīmē, ka cietais disks kļuva par padomes īpašumu brīdī, kad tas nonāca izgāztuvē, turklāt vides aizsardzības prasības neļauj tur veikt nekādus izrakumus, meklējot cieto disku. Turklāt Hauelsa priekšlikums dāvāt vietējai kopienai 10 procentus no atrasto bitkoinu vērtības vērtējams kā aicinājums pārkāpt noteikumus.

Ņūportas pilsētas izgāztuvē ir vairāk nekā 1,4 miljoni tonnu atkritumu, tomēr Hauelss apgalvoja, ka ar speciālistu un tehnoloģiju palīdzību ir sašaurinājis cietā diska atrašanās vietu līdz teritorijai, kurā ir 100 000 tonnu atkritumu.

Hauelss iegādājās bitkoinus pašos agrīnajos kriptovalūtas attīstības gados. Viņa privātā digitālā atslēga, ar ko piekļūt bitkoiniem, tika uzglabāta datora cietajā diskā. Tajā laikā bitkoinu vērtība nebija liela, un viņam nācās pārtraukt kriptovalūtas ieguves procesu, jo klēpjdatoru uzglabāja guļamistabā, un viņa toreizējā draudzene sūdzējās, ka tā radītais troksnis naktī traucē gulēt. Drīz pēc tam viņš klēpjdatoram nejauši uzlēja limonādi un, par spīti visiem tīrīšanas mēģinājumiem, tas vairs normāli nestrādāja. Viņš pārdeva tā detaļas, paturot tikai cieto disku, kura saturu pārsūtīja uz “Apple” datoru. Vienīgais, ko neizdevās pārkopēt, bija mazais fails, kas saturēja bitkoinu piekļuves paroli, jo tas nebija savietojams ar “Apple” operētājsistēmu, savulaik vēstīja “Daily Mail”. Cieto disku viņš ielika sava galda atvilktnē un par to aizmirsa uz trim gadiem, koncentrējot uzmanību uz darbu un ģimeni, kurā auga divi mazi bērni. 2013. gadā Hauelsa draudzene šo cieto disku izmeta bez viņa ziņas.

Kā liecina vietnē “investopedia.com” pieejamie dati, 2013. gada sākumā viena bitkoina cena bija 13 dolāri, līdz aprīlim pārsniedza 100 dolārus, oktobrī pārsniedza 200 dolārus, padarot Hauelsu par potenciālu miljonāru.

Viss nebūtu tik sāpīgi, ja bitkoinu vērtība kristos. Taču Hauelss bija spiests noskatīties, kā viņa izmesto kriptomonētu vērtība turpina palielināties — 2016. gada beigās līdz 900 dolāriem, 2017. gada decembrī līdz 19 000 dolāriem, pēc dažu gadu krituma 2020. gada 31. decembrī cena sasniedza jau nepilnus 29 000 dolāru. Tālāk vēl trakāk, jau 2021. gada 7. janvārī 40 000 dolāri, bet 14. aprīlī pat 64 895 dolāri, kas Hauelsam būtu devuši 519 miljonus dolāru! Turpmākos divus gadus kriptovalūtas cena krietni svārstījās un arī būtiski samazinājās, bet 2024. gada novembrī pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās tika sasniegti jauni rekordi: 10. novembrī sasniegti 80 152 dolāri, 13. novembrī — 91 203 dolāri, bet 21. novembrī — 98 370 dolāri, kas Hauelsam ienestu gandrīz 787 miljonus dolāru!

Kas notiek, ja katru dienu apēd pa trīs olām