Vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļais punkts” norāda, ka iedzīvotāju izpratne par pareizu atkritumu šķirošanu uzlabojas, tomēr joprojām dalīto atkritumu vākšanas sistēmā nonāk nepareizi, netīri vai sajaukti iepakojuma materiāli. Lai veicinātu kvalitatīvāku iepakojuma šķirošanu, “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļais punkts” apkopojuši biežākās kļūdas, kas tiek pieļautas šķirojot vieglo iepakojumu.

Konteinerā ievietojams iepakojums bez ēdiena pārpalikumiem

Viena no biežākajām kļūdām ir pārtikas iepakojuma izmešana šķirošanas konteinerā ar ēdiena paliekām, taukiem vai šķidrumiem. Šāds iepakojums var sabojāt arī citus konteinerā ievietotos materiālus un apgrūtināt to tālāku pārstrādi. Lai sašķirotais iepakojums nezaudētu savu kvalitāti tālākā pārstrādes procesā, to pirms šķirošanas ir jāatbrīvo no ēdiena paliekām un viegli jāizskalo. Iepakojumam nav jābūt nevainojami tīram, tomēr der atcerēties, ka uz iepakojuma palikušie ēdiena atlikumi sadaloties bojā kopējo konteinerā ievietoto materiālu.

Dažādu materiālu neatdalīšana

“Eco Baltia vide” pieredze rāda, ka konteineros nonāk iepakojums, kas sastāv no vairākiem materiāliem tos neatdalot, piemēram, plastmasas trauks ar kartona apvalku vai plastmasas kastītē atstāts putuplasts. Tas apgrūtina šķirošanu un samazina iespēju materiālus kvalitatīvi novirzīt pārstrādei. Tādēļ iedzīvotāji aicināti pēc iespējas atdalīt iepakojuma daļas pa materiālu veidiem, ja to var izdarīt vienkārši.

Katram atkritumu veidam savs konteiners

Vēl arvien šķiroto atkritumu konteineros iedzīvotāji pamanās ievietot arī sadzīves atkritumus. Daļa kļūdu rodas nevis nezināšanas, bet steigas dēļ, kad cilvēks neizlasa norādes uz konteinera un atkritumus izmet pēc pieņēmuma. Tādēļ šķirošana kļūst neprecīza un pārstrādei izmantojamie resursi var tikt zaudēti. Iedzīvotāji nereti dalīto atkritumu vākšanas konteinerus atšķir pēc tiem raksturīgā krāsojuma, tomēr dažādiem atkritumu apsaimniekotājiem konteineru krāsas var atšķirties. Lai sistēma būtu iedzīvotājiem draudzīgāka un saprotamāka, Eiropas Savienība (ES) ir ieviesusi normatīvo regulējumu, kas nosaka, ka visiem konteineriem ir jābūt apzīmētiem pēc vienotas piktogrammu sistēmas.

“Noteikumos paredzētās 23 dažādās marķējuma zīmes apliecina, cik daudzveidīgi ir materiāli un izstrādājumi, kas pēc lietošanas kļūst par atkritumiem. Vienotais marķējums ir nepieciešams, lai radītu lielāku skaidrību un mazinātu risku pārstrādājamiem materiāliem nonākt neatbilstošā tvertnē. Pareiza šķirošana sākas jau brīdī, kad patērētājs izvēlas preci, un turpinās pie atkritumu konteinera. Savukārt mūsu Resursu pārvaldības centrā jau šobrīd spējam atdalīt 18 dažādus atkritumu veidus, tāpēc precīzs marķējums un pareiza šķirošana ļauj arvien vairāk materiālu sagatavot atkārtotai izmantošanai un pārstrādei,” stāsta Jānis Aizbalts, “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.

Pārstrādājami materiāli joprojām nonāk sadzīves atkritumos

Ne mazāk būtiska problēma ir arī pretēja tendence – daudzi pārstrādājami iepakojuma materiāli joprojām tiek izmesti sadzīves atkritumu konteineros. Visbiežāk tas notiek steigas, neuzmanības vai ieraduma dēļ, neiedziļinoties, vai konkrētais iepakojums patiesībā būtu nododams šķirošanai. Nonākot sadzīves atkritumos, pārstrādājamie materiāli sajaucas ar bioloģiskajiem atkritumiem, tādēļ būtiski pasliktinās to kvalitāte un iespējas tos vēlāk atgūt pārstrādei. Tāpēc svarīgi ir ne vien zināt, ko nedrīkst mest šķirošanas konteinerā, bet arī atcerēties sašķirot to, kas patiešām ir pārstrādājams.

Kas nav ievietojams iepakojuma konteinerā?

Plastmasas, papīra vai stikla konteineros nereti tiek izmesti priekšmeti, kas pēc materiāla šķiet līdzīgi iepakojumam, bet patiesībā tādi nav, piemēram, putuplasts un tā izstrādājumi, netīri vienreizlietojamie trauki, folija izstrādājumi, rotaļlietas, papīra dvieļi un salvetes, laminēts papīrs un dāvanu maisiņi. Tas ir būtisks šķirošanas kvalitātes traucēklis, jo iepakojuma konteineri ir paredzēti konkrētai atkritumu plūsmai. Ja tajos tiek ievietotas neatbilstošas preces, var gadīties, ka derīgajam materiālam tajā nepietiek vietas un pārstrādājams materiāls tiek novietots blakus konteineram, kur tas tiek pakļauts ārējiem apstākļiem un zaudē savu kvalitāti.

Pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma 2024. gadā veiktā SKDS pētījuma dati* liecina, ka patlaban atkritumus Latvijā šķiro 79% iedzīvotāju, un kopš 2022. gada iedzīvotāju iesaiste atkritumu šķirošanā ir bijusi nemainīga. 2025. gada izskaņā “Getliņi Eko” veiktā pētījuma dati** rāda, ka tieši iepakojumu iedzīvotāji šķiro visaktīvāk – 89% respondentu norādījuši, ka ikdienā šķiro plastmasas, papīra, metāla un citus iepakojumus. Lai gan teju visi (96%) šī pētījuma respondenti norādījuši, ka zina kā šķirojams iepakojums, joprojām konteineros nonāk neatbilstošs materiāls.

*Aptauju "Atkritumu šķirošanas paradumi" pēc "Latvijas Zaļā punkta" pasūtījuma veicis pētījumu centrs SKDS, 2024.gada novembrī un decembrī aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus 18-75 gadu vecumā.

**Pētījums, ko pēc "Getliņi eko" pasūtījuma veica "Havas Media" ar datu apkopotāju "White Label", tika īstenots 15.-23. decembrī 2025. gadā, aptaujājot 706 respondentus vecumā no 18 līdz 78 gadiem.

Par SIA “Eco Baltia vide”

“Eco Baltia vide” ir vides apsaimniekošanas uzņēmums, kas nodrošina plašāko vides apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu – sadzīves un šķiroto atkritumu izvešanu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, būvgružu un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanu, teritoriju uzkopšanu un ceļu apsaimniekošana, kā arī dažādus sezonālos pakalpojumus.

Kontroles pasākumus nevar izbeigt, kamēr nav izstrādāta Covid-19 vakcīna, teikts jaunākajā pētījumā