Pašvaldība skaidro, ka paaugstināto koeficientu piemērošana nozīmē, ka daļai iedzīvotāju pabalsta apmērs kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kuras iepriekš neatbilda kritērijiem, tagad varēs pretendēt uz atbalstu.

Ja mājsaimniecība jau saņem mājokļa pabalstu, pārrēķins atbilstoši jaunajiem koeficientiem tiks veikts automātiski un atkārtoti vērsties Rīgas Sociālajā dienestā nav nepieciešams. Ja iedzīvotājiem jau iepriekš bija izvērtēti ienākumi un pabalsts bija aprēķināts par janvāri un februāri, pašvaldība automātiski pārrēķinās pabalsta apmēru, un starpība tiks ieskaitīta klienta bankas kontā. Jaunas pārbaudes šiem cilvēkiem netiks veiktas.

Savukārt iedzīvotājiem, kuri līdz šim pabalstu nesaņēma un kuru ienākumi iepriekš nebija izvērtēti, lai pretendētu uz mājokļa pabalstu, jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, kas izvērtēs mājsaimniecības materiālo situāciju un pieņems lēmumu par pabalsta piešķiršanu. Ja pabalsts tiek piešķirts tikai martā, atbalsts par janvāri un februāri netiks izmaksāts. Pabalstu var piešķirt tikai no tā brīža, kad vēršas sociālajā dienestā un notikusi izvērtēšana.

Pašvaldība uzsver, ka atbalsts ar mājokļa uzturēšanu saistīto izdevumu segšanai netiek piešķirts automātiski visiem rīdziniekiem. Pabalstu var saņemt tikai tās mājsaimniecības, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem.

Izvērtējot tiesības saņemt pabalstu, sociālais dienests ņem vērā vairākus faktorus, tostarp mājsaimniecības ienākumus, materiālo stāvokli, katras personas rīcībā esošos kustamos un nekustamos īpašumus, kā arī uzkrātos naudas līdzekļus. Mājsaimniecības, kurās ir tikai pensionāri vai personas ar invaliditāti, sociālais dienests izvērtē reizi sešos mēnešos, savukārt mājsaimniecības, kurās ir vismaz viena darbspējīga persona, - reizi trīs mēnešos.

Mājokļa pabalsts tiek aprēķināts pēc noteiktas formulas, ņemot vērā mājsaimniecības ienākumus, garantētā minimālā ienākumu (GMI) slieksni un normatīvos izdevumus par mājokli. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu.

Šogad GMI slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 187 eiro, bet pārējām personām - 131 eiro.

Aprēķinot pabalstu, tiek ņemta vērā arī mājokļa platība un dažādi ar mājokli saistīti izdevumi. Tie var būt īres vai apsaimniekošanas maksājumi, izdevumi par gāzi, elektroenerģiju, karsto un auksto ūdeni, apkuri, tostarp cieto kurināmo, atkritumu izvešanu, asenizāciju un nekustamā īpašuma nodokli. Tāpat var tikt ņemti vērā izdevumi par telekomunikāciju un interneta lietošanu, ūdensskaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju, kā arī dūmvadu un ventilācijas apkopi.

Lai saņemtu sociālo palīdzību Rīgā, personai jāiesniedz iesniegums Rīgas Sociālajā dienestā un jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija.

Materiālās situācijas izvērtēšanai jāiesniedz arī vairāki dokumenti, tostarp bankas kontu izdrukas par trim pēdējiem pilniem mēnešiem visiem mājsaimniecības locekļiem, izziņa par ienākumiem no saimnieciskās darbības, informācija par citiem regulāriem vai neregulāriem ienākumiem, piemēram, uzturlīdzekļiem, stipendijām vai ārvalstīs saņemtām pensijām, kā arī aktuālos mājokļa izdevumus apliecinoši dokumenti.

Pabalstu nepiešķir gadījumos, ja personai ir būtiski uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašumi, kā arī ja persona saņem ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas pakalpojumus vai atrodas ieslodzījumā. Ar informāciju par īpašumiem, kas tiek ņemti vērā materiālās situācijas izvērtēšanā, var iepazīties Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. pantā.

Detalizētāka informācija par pabalsta piešķiršanas nosacījumiem pieejama Rīgas pašvaldības Labklājības departamenta mājaslapā.

Jau ziņots, ka Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai palīdzētu iedzīvotājiem samaksāt augstos mājokļa rēķinus un nepieļautu parādu veidošanos, jo patlaban mājokļa pabalsts daudziem iedzīvotājiem vairs nav pietiekams.

Izmaiņas paredz no 1. janvāra līdz 30. aprīlim palielināt koeficientus, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu.

Piemēram, ja pensionāra ienākumi ir 500 eiro, bet viņa izdevumi par mājokli - 300 eiro mēnesī, esošā pabalsta apmērs būtu 192 eiro, bet pēc izmaiņu pieņemšanas viņš varēs pretendēt uz mājokļa pabalstu 267 eiro mēnesī, iepriekš pauda likumprojekta autori. Turklāt šīs izmaiņas nodrošinās, ka arī daļa to mājsaimniecību, kuras līdz šim pie esošajiem koeficientiem mājokļa pabalstam nekvalificējās, varēs pretendēt uz atbalsta saņemšanu.

Tāpat, ņemot vērā, ka varētu palielināties darbinieku noslodze, grozījumi paredz iespēju pašvaldībām no 1. marta līdz 30. jūnijam noteikt piemaksu darbiniekiem, kuri risina ar mājokļa pabalsta piešķiršanu un pārrēķinu saistītus jautājumus, līdz 30% no noteiktās mēnešalgas.

Atbalstīts arī deputātu priekšlikums, kas paplašina iespējas saņemt mājokļa pabalstu - tam varēs pieteikties arī mājsaimniecības ar bērniem līdz 18 gadu vecumam, kā arī ar jauniešiem līdz 24 gadiem, ja viņi turpina apgūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.

Vienlaikus tiks palielināts valsts mērķdotācijas pašvaldībām, lai palīdzētu segt ar pabalstu izmaksu saistītos izdevumus, tostarp nodrošinātu atbalstu pašvaldību darbiniekiem par papildu darbu.

Kā ziņots, diskusijas par mājokļa atbalstu palielināšanu tika sāktas, ņemot vērā to, ka pēc aukstā janvāra daudziem iedzīvotājiem būtiski pieauga apkures rēķini.

Jaunie nenomirs, maskas mūs nepasargās… kas ir mīti un kas - patiesības par Covid-19