No ZZS pārziņā esošās Ekonomikas ministrijas pat nākusi ideja pārfinansēt un norakstīt arī privātās bankās saņemtos ostas aizdevumus. “Jaunās Vienotības” un “Progresīvo” pārstāvētās finanšu un satiksmes ministrijas tam iebildušas, jo kredītu dzēšana gan atstātu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, gan varētu būt pretrunā Eiropas Savienības noteikumiem, vēsta LTV raidījums “de facto”.

Nesaskaņas par budžetu valdošās koalīcijas starpā vairs nebija noslēpums, bet Stambulas konvencija vēl nebija atgriezusies dienas kārtībā, kad Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) septembrī izcēla no atvilktnes ostu reformu. ZZS deputāti ierosināja satiksmes un finanšu ministriem dzēst Ventspils brīvostas parādus pret valsti teju 15 miljonu eiro apmērā.

Spriedze koalīcijas partneru starpā pieņēmās spēkā. Oktobra beigās satiksmes ministrs Atis Švinka no “Progresīvajiem” publiski paziņoja, ka nevirzīs ostas parādu norakstīšanu. Un piesauca “saimniekošanu” 35 gadu garumā, kas esot vecinājusi Ventspils ostas atpalicību.

“Nekad tas nav bijis saistīts ar Stambulas konvenciju,” Švinka nepiekrišanu parādu norakstīšanai nesaista ar strīdiem par konvenciju. Viņš uzskaita vairākus iemeslus, kāpēc nepiekrīt Valsts kases izsniegto aizdevumu norakstīšanai: Ventspils ostas parādi pēdējo gadu laikā palikuši mazāki; valdība jau piešķīrusi kredītbrīvdienas līdz 2029.gadam; turklāt vairāku aizdevumu norakstīšanu nepieļauj Eiropas Savienības prasības.

“Dažādi risinājumi ir pareizi un leģitīmi atbalstīt un palīdzēt infrastruktūrā, bet tie nevar būt paslepus pa atsevišķiem kabinetiem, neskaidrā procesā virzīti priviliģēti dažādi lēmumi,” par ostas parādu norakstīšanas ideju saka satiksmes ministrs.

Saņemot atteikumu, ZZS nolēma pamēģināt pa citām durvīm. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) sagatavoja ziņojumu visiem ministriem par situāciju Latvijas otrajā lielākajā ostā. Ziņojums ir noslepenots, bet “de facto” zināms, ka tajā izteikts piedāvājums ne tikai dzēst Ventspils brīvostas parādsaistības pret valsti, bet arī pārkreditēt privāto banku aizdevumus Valsts kasē un pēc tam dzēst arī tos. Kopējā summa ap 20 miljoniem eiro (14,8 miljoni eiro Valsts kasē + 5 miljoni eiro komercbankās).

Valainis ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu dokumentam pamato ar komercinformāciju. “Mūsu ieskatā šī ir ļoti nopietna problēma, kuru nevar ignorēt. Tu nevari ignorēt faktu, ka pirms gada osta ir strādājusi ar ieņēmumiem, kas nesedz izdevumus. Ja tā turpināsies, vienā brīdī šīs saistības iestāsies ne tikai pret Valsts kasi, tās iestāsies arī pret privātajiem,” teic Valainis.

Uz jautājumu, vai priekšlikums ir par visu parādu – gan Valsts kases, gan privāto komercbanku – norakstīšanu, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) atbildēja sekojošo: “Visu laiku tiek cilāts... tiek meklēti risinājumi, kādā veidā norakstīt visu to parādu pakotni. Jā, tā tas ir.”

“de facto” izdevās iepazīties ar ziņojumu, kam dots neko daudz neizsakošs nosaukums: “Par finanšu saistībām un nepieciešamajiem risinājumiem”. Dokumenta sākumā ieskicēta Latvijas lielāko ostu nozīme. To tiešā un netiešā ietekme ir ap 5% no iekšzemes kopprodukta. Ostas ir svarīgas valsts aizsardzībai. Otrajā lielākajā no tām - Ventspilī - pērn kravu apgrozījums samazinājās par piektdaļu. Tas rada finanšu nenoteiktību.

Kā pirmais iemesls problēmām pieminēta nepabeigtā ostu reforma. Izvirzīta tēze, ka valsts pārstāvju dominējošā loma Ventspils ostā mazinājusi izpratni par ostas vajadzībām. Lēmumu pieņemšana bieži notiekot atrauti no vietējās realitātes. Pieminēta Covid-19 ietekme uz piegāžu ķēdēm. Būtiska ietekme bijusi Krievijas karadarbībai Ukrainā un sankcijām: Krievijas izcelsmes ogļu importa aizliegumam; Krievijas naftas produktu importa aizliegumam; mangāna rūdas pārvadājumu uz Krieviju aizliegumam, kas 2024.gada vasarā pārtrauca arī Kazahstānas ogļu tranzītu, jo abas preču grupas tika pārvadātas vienos un tajos pašos vagonos.

Lai nodrošinātu Ventspils ostas finanšu stabilitāti un spēju turpināt darbu, ekonomikas ministrs Valainis raksta, ka aktuāls kļūst jautājums gan par valsts, gan privāto banku parādsaistību pilnīgu dzēšanu.

“Esam pieņēmuši lēmumu informēt valdību par esošo situāciju, tajā skaitā iezīmēt dažādu scenārijus, kādā veidā šo situāciju varētu risināt. Un protams, aprakstot šos scenārijus mēs redzam, ka ne visi no viņiem ir kaut teorētiski iespējami, lai neiestātos dažādi valsts atbalsta riski,” skaidro Valainis.

Lai gan ministrs intervijā ar “de facto” piesauc valsts atbalsta riskus, ko nepieļauj Eiropas Savienības noteikumi, ministrijas ziņojumā pausts novērtējums, ka parādu norakstīšana nebūtu pretrunā Eiropas Savienības prasībām, bet diviem aizņēmumiem 3,5 miljonu eiro apmērā noteikti neesot nekādu ierobežojumu.

Tiesa, aizdevumu norakstīšana atstātu ietekmi uz valsts budžeta bilanci.

“Tātad, ja politiski tiks nolemts, ka tas jautājums tiek skatīts valdībā, tad Finanšu ministrija vērtēs katru no šīm daļām, kuras tad ir piedāvātas, un tad es varēšu izteikt precīzāku komentāru,” saka finanšu ministrs Ašeradens.

Gan finanšu ministrs, gan satiksmes ministrs atzīmē, ka situācija Ventspils ostā pašlaik nav tik slikta, lai runātu par maksātnespēju.

Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš (“Latvijai un Ventspilij”), kurš daudzus gadus nostrādāja Ventspils ostas valdē, vaino valsts pārvaldību, kas esot novedusi ostu līdz zaudējumiem. Viņš gan atzīst, ka ietekme ir arī ģeopolitiskajiem apstākļiem, bet tāpat kā Ekonomikas ministrija ziņojumā nepiemin bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga un īsu brīdi arī brīvostas iekļaušanu ASV sankciju sarakstā 2019.gadā, kas ostai bija smags trieciens.

“Mēs esam gatavi atjaunot dialogu ar satiksmes ministru tādu, kāds tas bija pirms – jūs jau minējāt – Stambulas konvencijas sāgas. Man, protams, nav nekādu pierādījumu, ka tas ir ietekmējis šo absolūti saimniecisko jautājumu, bet laika ziņā tas sakrata,” pauž Vītoliņš.

Viņš atzīmē, ka ostas kredīti ir valsts jautājums. Pašvaldības vēlme esot panākt ātrāku atrisinājumu ostu reformai, vēlams – ar pašvaldības pārstāvju atgriešanos pie lemšanas galda.

“Pašlaik šis jautājums netiek virzīts uz priekšu. Zināms laiks ir pagājis kopš maija. Un, manuprāt, - man protams nav tādu tiešu pierādījumu – iemesls ir tas, ka Tautsaimniecības komisijas vadītājs, bijušais ministrs Kaspars Briškens šo jautājumu neiekļauj darba kārtībā,” secina Vītoliņš.

Pēdējos gados ostu reformas sakarā strīds pamatā bijis par valsts un pašvaldību pārstāvju skaitu un proporciju lielo ostu valdēs un atlases kārtību. Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Kaspars Briškens neslēpj, ka jautājumu nevirza tālāk, jo nav kompromisa.

“Tas, ko mēs esam secinājuši pēc vasaras, ka diemžēl nav izdevies panākt vienotu redzējumu, un tieši pretēji šobrīd, ņemot vērā, ka ir paceltas no ZZS puses šīs idejas par parādu norakstīšanu, ko satiksmes ministrs objektīvu iemeslu dēļ neatbalsta, skaidrs, ka ir vēl grūtāk šobrīd redzēt kaut kādu gaismu tuneļa galā, lai vienotos par kopīgu pārvaldes modeli. (..) Mēs nekādā gadījumā nevaram šo jautājumu vienkārši iemest Saeimas dienaskārtībā vai komisijas darbā, un riskēt ar to, ka tiek pieņemts kaut kāds 90.gadu pārvaldības modelis,” uzsver Briškens.

Noprotams, ka valdošās koalīcijas partiju starpā nopietna saruna par Ventspils ostas parādu norakstīšanu vēl nav bijusi. Sagaidāms, ka šis jautājums nonāks arī Saeimas darba kārtībā, jo no opozīcijas partijas Latvija pirmajā vietā uz budžeta otro lasījumu iesniegts priekšlikums par ostas aizdevumu dzēšanu. Ekonomikas ministrs Valainis gan paudis, ka lai kā gribētos, nebūtu prātīgi opozīcijas priekšlikumu atbalstīt, ņemot vērā riskus soda sankcijām par nepamatotu valsts atbalstu.

Produkti, kas nāk par labu sirdij