Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrdien, 10. martā, tiks skatīts jautājums par īpašo PVN režīmu un situāciju, kas radusies saistībā ar nodokļu nomaksas kārtību.

Īpašā PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmējiem, kas ir spēkā no 2025. gada 1. jūlija, paredz, ka PVN jāmaksā tikai par no Eiropas Savienības (ES) valstu platformu saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm, nevis par pārdošanu. Taču pēc šīs jaunās kārtības stāšanās spēkā, tā rezultējusies ar pārlieku lielu birokrātisko slogu uzņēmējiem un ar nodokļa aprēķināšanu par visu apgrozījumu par pēdējiem trīs gadiem, norāda asociācijā.

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas valdes locekle Tamāra Rubene uzskata, ka izveidojusies situācija apdraud tūkstošiem mazo uzņēmēju.

Rubene skaidro, ka ļoti daudzi mazie uzņēmēji strādā tiešsaistē un saņem interneta platformu pakalpojumus - pārdošanas platformas, reklāmas, e-pastu pakalpojumus. "Ar atpakaļejošu datumu aprēķinātie nodokļi nav ne taisnīgi, ne arī finansiāli paceļami. Uzņēmēji nevar nosūtūt klientiem rēķinus ar atpakaļejošu datumu," viņa uzsver.

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijā pauž uzskatu, ka ir jārod risinājums šai situācijai.

Asociācijā arī uzskata, ka būtu jālabo likums, nosakot "griestus". Asociācijas ieskatā pārlieks un nesamērīgs administratīvais slogs izmaksā valstij un iedzīvotājiem vairāk, nekā tas valstij dod ienākumos. Asociācija aicina ņemt piemēru no Igaunijas un atbrīvot mikro un mazos uzņēmējus no īpašā PVN maksāšanas, nosakot griestus.

"Nevienam nav lietderīgi, ka uzņēmējs pavada laiku, lai deklarētu 1,2 eiro mēnesī vai pat 15 eiro gadā. Tas ir laiks gan pašam mazajam uzņēmējam, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kam šīs deklarācijas ir jāpārbauda," pauž Rubene.

Asociācijā informē, ka Igaunija neapliek ar PVN nodokli no ārvalstu platformām saņemtos pakalpojumus, ja uzņēmējs nav sasniedzis PVN slieksni, kā to ļauj darīt ES regulējums. 2025. gada martā Eiropas padomes pieņemtā VIDA pakotne paredz, ka tiešsaistes platformas būs atbildīgas par PVN iekasēšanu un nomaksu. Pakotne tika apstiprināta 2025. gada martā, un tās ieviešana plānota pakāpeniski līdz 2035. gadam.

Asociācijā min, ka Latvijā kopā ir apmēram 102 000 ekonomiski aktīvu individuālo komersantu un komercsabiedrību, no kuriem 99% ir mazie un vidējie uzņēmumi. Mazie un mikro uzņēmumi ir nozīmīgs darba devējs, jo nodarbina apmēram 64% no visiem Latvijas uzņēmumos strādājošajiem jeb 455 000 darbinieku. Mazā biznesa uzņēmumi iemaksā gandrīz 40% jeb aptuveni trīs miljardus eiro no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, kā arī to apgrozījums ir apmēram 27 miljardi eiro gadā jeb 42% no visu Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējā gada apgrozījuma.

Asociācijā uzskata, ka šī situācija apdraud mazo un vidējo uzņēmumu dzīvotspēju un aicina Saeimu labot PVN likumu.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija 10. februārī vienojās sākt gatavot izmaiņas PVN likumā, lai atrisinātu jautājumu par PVN piemērošanu īstermiņa izīrētājiem pārrobežu pakalpojumiem izmitināšanas biznesā, kuri izmanto platformas "Booking" un "Airbnb".

Apakškomisijas vadītāja Linda Matisone (AS) uzsvēra, lai samazinātu ēnu ekonomiku, nepieciešamas likuma izmaiņas, lai mazie uzņēmēji nebaidītos reģistrēties jaunajā īpašā režīma PVN maksāšanas režīmā, kas ir spēkā no 2025. gada 1. jūlija.

"Strādāsim pie likuma grozījumu virzīšanas, jo tas nav jautājums par PVN, tas ir jautājums par attieksmi pret uzņēmējdarbību kā tādu. Neizbrīna, ka esam, tur kur esam. Finanšu ministrijas (FM) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) spītīgā pozīcija situāciju tikai pasliktinās un mēs iesim arvien dziļāk ēnu ekonomikā," teica Matisone.

Par pamatu likuma grozījumiem Saeimas apakškomisija varētu ņemt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ierosinājumu.

LTRK uzskata, ka būtu nepieciešams izveidot vienreizēju pārejas kārtību, kas ļautu nodokļu maksātājiem, kuri atbilst īpašā režīma nosacījumiem, sakārtot nodokļu saistības atbilstoši jaunajam regulējumam, neveidojot nepamatotu nodokļu slogu par iekšzemes darījumiem.

LTRK piedāvā, ka nodokļu maksātājs līdz 2025. gada 1. jūlijam nav bijis reģistrēts PVN maksātāju reģistrā vispārējā kārtībā un nav pārsniedzis PVN reģistrācijas slieksni (50 000 eiro), reģistrējas īpašajā PVN režīmā saskaņā ar PVN likuma pantu, kas paredz PVN nomaksu tikai par saņemtajiem pakalpojumiem no citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vai trešo valstu nodokļu maksātājiem, piemēram, komisijas maksas, reklāmas pakalpojumi un citi.

Par pēdējiem trīs gadiem pirms reģistrācijas īpašajā režīmā nodokļu maksātājs iesniegtu paziņojumu par PVN samaksu tikai par atsevišķiem saņemtajiem ārvalstu pakalpojumiem, piemēram, komisijas maksām "Airbnb", "Booking.com", "Facebook", "Google" un citiem.

Ja šie nosacījumi ir izpildīti, LTRK piedāvā noteikt, ka nodokļu maksātājam nav pienākuma maksāt PVN par saviem iekšzemē sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, izīrēšanas pakalpojumiem, jo tie nav uzskatāmi par darījumiem, uz kuriem attiecas īpašais režīms. LTRK piedāvā, ka šāda pārejas kārtība būtu piemērojama līdz 2026. gada 1. aprīlim, dodot uzņēmumiem pietiekamu laiku sakārtot saistības, bet vienlaikus saglabājot principu, ka pasākums ir vienreizējs un neatkārtojams.

FM Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka norādīja, ka FM šādu piedāvājumu nevar atbalstīt, jo tas būtu negodīgs un godīgu konkurenci ierobežojošs pret tiem nodokļu maksātājiem, kuri līdz šim ir izpildījuši FM ieskatā skaidri uzrakstītās likuma prasības.

Tāpat Āmare-Pilka vērsa uzmanību, ka LTRK priekšlikums radītu nepamatota valsts komercdarbības atbalsta risku.

Pēc iepriekšējās sēdes 13. janvārī Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija aicināja FM un VID divu nedēļu laikā rast risinājumu PVN piemērošanai īstermiņa izīrētājiem pārrobežu pakalpojumiem izmitināšanas biznesā.

Āmare-Pilka informēja deputātus, ka PVN likuma prasības par pienākumu reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, saņemot pakalpojumus no citas ES dalībvalsts komersantiem, attiecas uz visiem PVN maksātājiem vienlīdzīgi. Tādējādi arī VID kā nodokļu administrēšanas iestādei nav tiesību neievērot PVN likuma prasības attiecībā uz kādu konkrētu maksātāju grupu.

Atšķirīga attieksme pret kādu nodokļu maksātāju grupu vai nozari radītu vairākus riskus - diskriminācijas risku pret PVN maksātājiem, kas atrodas salīdzinošā situācijā, bet neietilpst mērķgrupā, kā rezultātā regulējums varētu tikt apstrīdēts Satversmes tiesā. Tāpat iespējams nepamatota valsts komercdarbības atbalsta risks un nodokļu sistēmas uzticamības un pārredzamības risks.

FM skatījumā atkāpe no vispārējās kārtības radīs sabiedrībai maldīgu priekšstatu, ka nodokļus var nemaksāt un radīts precedents normatīvā regulējuma neievērošanai un līdzīgiem izņēmumiem nākotnē.

Attiecībā uz nokavējuma naudas atcelšanu FM informēja, ka VID nav tiesību atcelt vai samazināt nokavējuma naudu, ja nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nav samaksājis nodokli, izņemot, gadījumus, kad VID un nodokļu maksātājs noslēdz vienošanās līgumu, lai vienotos par administratīvi tiesisko attiecību noregulējumu nodokļu kontrolē līdz nodokļu kontroles rēķina izdošanai vai nodokļu revīzijā (auditā) līdz lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem pieņemšanai, kā arī lai izbeigtu tiesisku strīdu par nodokļu kontroles vai nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķinātajiem papildu maksājumiem budžetā.

Izvērtējot saziņas ar klientiem piemērus, VID secinājis, ka klienti interesējās par nodokļu piemērošanu izīrēšanas pakalpojumiem un VID pareizi konsultējis klientus šajā jautājumā. Savukārt, atsaucoties uz diskusijām iepriekšējās apakškomisijas sēdēs par šo jautājumu, tika secināts, ka VID klientiem - izmitināšanas pakalpojuma sniedzējiem - nav pilnīgas pārliecības par sava sniegtā pakalpojuma ekonomisko būtību un PVN piemērošanas kārtību.

Āmare-Pilka norādīja, ka PVN normu izpratnē dzīvojamās telpas nodošana lietošanai trešajai personai var tikt kvalificēta kā trīs atšķirīgi darījumi. Tostarp izīrēšana ir dzīvojamās telpas nodošana lietošanā dzīvošanai, un šādiem darījumiem piemērojams PVN atbrīvojums.

Savukārt iznomāšana ir dzīvojamās telpas nodošana saimnieciskās darbības veikšanai, un darījumam piemērojama PVN standartlikme 21% apmērā, bet viesu izmitināšana ir dzīvojamās telpa izmantošana viesu izmitināšanai Tūrisma likuma izpratnē, un darījumam piemērojama samazinātā PVN likme 12% apmērā.

Izvērtējot VID rīcībā esošo informāciju, VID secinājis, ka klientu darījumi, kuros tiek izmantoti ārvalstu digitālo platformu pakalpojumi, var būt gan apliekami ar PVN standartlikmi (iznomāšana), gan atbrīvoti no PVN (dzīvojamo telpu izīrēšana iedzīvotājiem), gan ar 12% samazināto PVN likmi apliekamais viesu izmitināšanas pakalpojums.

Āmare-Pilka uzsvēra, ka tādējādi tikai PVN maksātājs pats var novērtēt sava sniegtā pakalpojuma būtību un uzdot VID attiecīgus jautājumus par PVN piemērošanu. Savukārt VID tikai veicot nodokļu kontroles pasākumus var iegūt pietiekamu un ticamu informāciju par klienta sniegtajiem pakalpojumiem, lai tos pareizi kvalificētu pēc darījumu ekonomiskās būtības un aprēķinātu PVN maksājumus un ar to saistītos maksājumus valsts budžetā.

Pieļaujot to, ka ārvalstu digitālo platformu izmantotāji varēja sniegt arī dzīvojamo telpu īres pakalpojumus, VID plāno atkārtoti aicināt komersantus, kuri izmanto ārvalstu digitālās platformas, reģistrēties PVN likumā noteiktajā īpašajā kārtībā, samaksāt PVN par saņemtajiem pakalpojumiem un izvērtēt pirms reģistrācijas sniegtos pakalpojumus attiecībā uz PVN atbrīvojuma piemērošanu. Ja, izmantojot ārvalstu digitālās platformas pakalpojumus, bija sniegti pakalpojumi, kas atbrīvoti no PVN, PVN aprēķināms tikai par saņemtajiem pakalpojumiem.

Apakškomisijas vadītāja Matisone 13. janvāra sēdē sacīja, ka FM un VID jāatzīst līdz šim pieļautās komunikācijas kļūdas, jāizvērtē PVN piemērošana un jāatrod pragmatisks risinājums.

Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija saņēmusi daudzas vēstules no izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kurās teikts, ka izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji bažījas par periodu līdz šī gada 1. jūlijam, kad stājās spēkā jauns regulējums. Izmitinātāji saskārušies ar VID prasībām samaksāt PVN 21% apmērā par platformu izmantošanu iepriekšējos trīs gados un 12% PVN par izmitināšanu iepriekšējos trīs gados.

Mazo izīrētāju pārstāvji norādīja, ka prasība nomaksāt PVN par visiem darījumiem pēdējo trīs gadu laikā daļai mazo uzņēmēju rada nesamaksājamas summas, kādēļ viņi atturas no reģistrēšanās. Tāpat izīrētāji pārmeta VID neskaidru komunikāciju un skaidrojumus.

Pēc FM un VID skaidrotā, nodokļu maksātājiem, kuri izmanto platformu pakalpojumus, īpašā PVN reģistrācijas kārtība neatcēla pienākumu reģistrēties PVN maksātāju reģistrā un nomaksāt PVN par katru darījumu, kā arī nomaksāt PVN par platformas sniegto pakalpojumu. PVN par veiktajiem darījumiem ir jānomaksā par pēdējiem trīs gadiem vai no darbības sākšanas brīža.

No 2010. gada līdz 2025. gada 30. jūnijam viesu izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, izmantojot ārvalstu platformu, PVN reģistrā bija jāreģistrējas obligāti. Par saņemto platformas izmantošanas pakalpojumu VID aprēķina PVN ar tiesībām uz priekšnodokli, un arī viesu izmitināšana tika aplikta ar PVN.

Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere atzina, ka cilvēkiem ir netaisnīguma sajūta, jo ir bijušas komunikācijas kļūdas starp valsts pārvaldi un cilvēkiem. Meisteres ieskatā VID būtu jāatzīst, ka skaidrojums līdz šim nav bijis pietiekams, un jācenšas uzņēmējiem nepiemērot sankcijas.

Produkti, kas nāk par labu sirdij