Statistika rāda satraucošu tendenci: saslimstības risks sieviešu vidū pieaug straujāk nekā vīriešu vidū. Onkologs ginekologs dalās ar pieciem ieradumiem, kas var mainīt dzīvi un samazināt šo risku.

Lai gan vēzis var skart ikvienu, riska faktori un slimības veidi vīriešiem un sievietēm atšķiras.

Arī Latvijā onkoloģiskās slimības joprojām ir viena no galvenajām sabiedrības veselības problēmām, kas būtiski ietekmē iedzīvotāju veselību, dzīves kvalitāti un mirstību.

Dati liecina, ka saslimstība ar vēzi un mirstības rādītāji saglabājas augsti, un skrīninga programmu atsaucība un aptvere vēl nesasniedz vēlamo līmeni.

Lai gan vērojama pakāpeniska uzlabošanās vēža skrīninga aptveres pieaugumā un mirstības rādītāju samazinājumā, joprojām ir nepieciešami papildu pasākumi arī skrīninga programmu uzlabošanai un iedzīvotāju atsaucības veicināšanai.

Satraucoša statistika

Vēsturiski vēzis biežāk tika diagnosticēts vīriešiem, tomēr Veselības attīstības institūta (TAI) un starptautisko pētījumu dati liecina, ka saslimstība sieviešu vidū pieaug straujāk.

Analizējot Latvijā 2024. gadā atklātos 624 krūts vēža gadījumus (sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem) un šo sieviešu krūts vēža skrīninga vēsturi, Slimību profilakses un kontroles centrs secinājis, ka:

No 624 pirmreizēji atklātajiem krūts vēža gadījumiem sievietēm vecumā 50–69 gadi 308 gadījumi (49,4 %) tika atklāti 180 dienu laikā pēc skrīninga mamogrāfijas**. Tātad gandrīz puse gadījumu mērķgrupā tika atklāti pateicoties valsts organizētajam vēža skrīningam (jeb ¼ no visiem gadījumiem).
No skrīningā atklātajiem gadījumiem 27 % bija pirmreizēji veikts skrīnings, bet 73 % – atkārtoti.
Sievietēm, kas skrīningu veikušas 2 vai vairāk reizes, vēzi biežāk atklāj agrīnā stadijā (1. un 2. stadija) nekā sievietēm, kuras skrīningu veica pirmo reizi.
Sievietēm, kurām vēzi atklāja skrīninga ietvaros, vairāk nekā 80 % gadījumu tas tika konstatēts agrīnā stadijā (1. un 2. stadija). Atsevišķās vecuma grupās, piemēram, 60–64 gadi, agrīni atklāto gadījumu īpatsvars skrīninga ietvaros sasniedza pat 91,8 %.
Sievietēm, kuras nekad nav piedalījušās skrīningā, krūts vēzis biežāk tiek konstatēts vēlīnās stadijās – 36,4% (3. stadijā 18,9 %, bet 4. stadijā 17,5 % gadījumu).

Intervijā ziņu kanālam "Hindustan Times" atzītā onkoloģe ginekoloģe doktore Asima Muhopadja nosauca piecus konkrētus soļus, kas sievietēm būtu jāveic, lai aizsargātu savu veselību un samazinātu vēža attīstības risku.

1. Ierobežojiet alkohola, tabakas un kofeīna lietošanu

Dr. Muhopadja skaidro, ka alkohola lietošana un smēķēšana tieši palielina vēža risku — tas ir fakts, ko apstiprina visas veselības organizācijas. Taču viņa norāda arī uz mazāk apspriestu aspektu: pārmērīgu kofeīna lietošanu.

Pēc ārstes teiktā, pārmērīgs kofeīna daudzums var izraisīt miega traucējumus un skābes atvilni (refluksu), kas savukārt vājina imūnsistēmu. Novājināta imūnsistēma nespēj tik efektīvi cīnīties ar vēža šūnām, tādējādi palielinās saslimšanas risks.

Ieteikums: aizstājiet kafiju ar zaļo tēju, kas satur vērtīgus antioksidantus un stiprina organisma aizsargspējas.

2. Uzturiet veselīgu ķermeņa svaru

Ir pierādīts, ka liekais svars ir viens no nozīmīgākajiem riska faktoriem vairāku vēža veidu attīstībai, tostarp krūts un dzemdes vēzim. Taukaudi nav tikai pasīva enerģijas rezerve — tie ir bioloģiski aktīvi audi, kas ietekmē hormonu darbību un iekaisuma procesus organismā.

Ieteikums: sievietēm ieteicams būt fiziski aktīvām vismaz 30–45 minūtes katru dienu. Tai nav obligāti jābūt intensīvai nodarbībai sporta zālē — pietiek ar jogu, ātru pastaigu, braukšanu ar velosipēdu vai peldēšanu.

3. Kontrolējiet stresu un pietiekami izgulieties

Stresa pārvaldīšana un kvalitatīvs miegs ir izšķiroši svarīgi hormonālā līdzsvara uzturēšanai. Hronisks stress un miega trūkums novājina organismu un ilgtermiņā palielina vēža attīstības risku.

Ieteikums: praktizējiet apzinātības tehnikas un meditāciju. Ieteicams arī regulāri atpūsties no viedierīcēm — uz noteiktu laiku izslēgt visas elektroniskās ierīces, lai dotu smadzenēm un ķermenim pilnvērtīgu atpūtu.

4. Ēdiet apzināti un daudzveidīgi

Uzturam ir būtiska loma vēža profilaksē. Dr. Muhopadja iesaka ēdienkarti, kas bagāta ar augļiem un dārzeņiem, augu valsts produktiem, pākšaugiem un pilngraudu produktiem. Šie produkti satur šķiedrvielas un vielas, kas palīdz organismam atbrīvoties no toksīniem.

Ieteikums: ierobežojiet produktus ar augstu tauku, kaloriju un pievienotā cukura saturu. Jāsamazina arī sarkanās gaļas, piesātināto tauku, transtauku un pārstrādātu graudaugu produktu patēriņš.

5. Regulāri veiciet skrīninga izmeklējumus

Agrīna atklāšana glābj dzīvības. Dr. Muhopadja uzsver, ka visām sievietēm, saņemot uzaicinājumu, noteikti jāpiedalās valsts apmaksātajos skrīninga izmeklējumos un regulāri jāveic krūšu pašpārbaude.

Cilvēkiem, kuru ģimenē ir bijuši vēža gadījumi, noteikti jākonsultējas ar savu ārstu par papildu izmeklējumiem, jo viņiem var būt paaugstināts risks saslimt agrākā vecumā.

Latvijā valsts apmaksāts ir:

Krūts vēža skrīnings sievietēm vecumā no 50 līdz 70 gadiem
Dzemdes kakla vēža skrīnings sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem
Zarnu vēža skrīnings sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 70 gadiem
Prostatas vēža skrīnings visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem, vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenē asinsradiniekam ir konstatēts prostatas vēzis.

Šizofrēnija, autisms, aptaukošanās - tikai daļa no "šausmām", ko var radīt D vitamīna trūkums