Siliņa: "Mums jāizbūvē visgarākais "Rail Baltica" posms". Vai tā ir taisnība?

Kādā brīdī raidījuma vadītāja, žurnāliste Māra Jansone vaicāja Siliņai – cik daudz tā ir Latvijas vaina, ka nebūs pabeigts šis projekts? Vienlaikus piebilstot arī, ka kaimiņvalstīs aizķeršanās ir, bet ne tik lielas, kā mums.

Siliņa sāka atbildi, sakot: “Es domāju, ka nevajag bērt tik daudz pelnus sev uz galvas.” Premjere arī piebilda, ka “visām [Baltijas valstīm] trūkst šobrīd finansējums”.

“Bet mums visvairāk,” precīzi atzīmēja žurnāliste, uz ko Siliņa atbildēja ar nepatiesu apgalvojumu: “Nu, mums arī ir visgarākais posms”.

Kā vakardienas “Re:Check” publikācijā norādīja pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” ietvaros tā nav patiesība. Garākais posms “Rail Baltica” ietvaros ir jāizbūvē Lietuvai (392km), Latvijai jāizbūvē 265km, savukārt Igaunijai – 213km.

Uz “Re:Check” lūgumu Siliņas birojam komentēt premjeres nepatiesos apgalvojumus, tika atbildēts, ka posms Latvijā ir nevis garāks, bet “tehniski sarežģītāks”.

Kas īsti notiek ar “Rail Baltica”?

Iepriekš jau vēstīts, ka Eiropas Revīzijas palāta ziņojumā par ES transporta infrastruktūru secinājusi, ka "Rail Baltica" projekta izmaksas pēc otrā posma pabeigšanas, visticamāk, pārsniegs 23,8 miljardus eiro.

Ziņojumā ir atjaunināti Eiropas Revīzijas palātas apsvērumi un konstatējumi, kuri gūti līdzīgā revīzijā, kas veikta 2020. gadā. Tajā īpaša uzmanība pievērsta astoņu TEN-T megaprojektu izmaksām un termiņiem, tostarp dzelzceļa "Rail Baltica" projektam.

Palāta secinājusi, ka ES pamattīkla pabeigšanas termiņš - 2030. gads - netiks ievērots un divu projektu izmaksas ir būtiski pieaugušas, tostarp "Rail Baltica" projekta izmaksas kopš 2020. gada ir vairāk nekā divkāršojušās.

Tāpat vēstīts, ka atbilstoši "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Līdzekļus turpmākai dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Latvijas posma realizācijai paredzēts piesaistīt no jaunā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta, kura projektā patlaban ir paredzēts ievērojams pieauguma finansējums transporta jomā, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa atgādināja, ka 2026. gada valsts budžetā "Rail Baltica" projekta īstenošanai paredzēti 260 miljoni eiro, un ir svarīgi kāpināt būvdarbu tempu. Siliņa pauda, ka vidējā termiņā uzsvars ir uz ES atbalsta palielināšanu un stingru disciplīnu izmaksās.

Patlaban Satiksmes ministrijai ir uzdevums kopā ar projekta realizētājiem strādāt pie "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksu samazināšanas. Savukārt valdības mērķis, pēc premjeres skaidrotā, ir panākt maksimālu atbalstu šim projektam nākamajā ES budžetā.

"Kā līdz šim, projektu tiek plānots finansēt pamatā no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta, papildus izmantojot Kohēzijas politikas un militārai mobilitātei pieejamajos līdzekļus," teica Siliņa.