Par mēģinājumu izmānīt 25 000 eiro kukuli apcietināts bēdīgi slavenais krāpnieks Ronalds Alpe
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā lietā par mēģinājumu izmānīt 25 000 eiro kukuli tiesa apcietinājusi tiesībsargu redzeslokā bieži nonākušo krāpnieku Ronaldu Alpi, liecina rīcībā esošā informācija.
KNAB šonedēļ medijiem paziņoja, ka ir aizturējis un tiesa apcietinājusi tiesībsargu redzeslokā bieži nonākušu personu, kas no kādas fiziskas personas mēģināja izmānīt 25 000 eiro kukuli, radot iespaidu, ka šī nauda tikšot nodota valsts amatpersonām, šādi panākot kukuļdevējam citā lietā piespriestā cietumsoda samazināšanu.
Šī persona ir Alpe, kurš jau notiesāts un vēl apsūdzēts daudzās krimināllietās par krāpšanu. Starp tām ir lieta par mēģinājumu pārdot viltus informāciju "ABLV Bank" akcionāram Ernestam Bernim, uzņēmēja Daumanta Vītola apkrāpšana, uzdodoties par bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, u.c.
Alpes vārds iepriekš vairākkārt pieminēts arī dzeltenās preses slejās, jo viņš esot savaldzinājis, bet vēlāk apkrāpis vairākas sievietes, kas krāpniekam veltīja dusmīgus ierakstus sociālajos tīklos.
Šogad tiesai nodota arī lieta, kurā Alpe apsūdzēts par cilvēku tirdzniecības mēģinājumu. Šīs lietas izskatīšana paredzēta 2026. gada 8. jūlijā.
KNAB šonedēļ izplatītajā paziņojumā medijiem rakstīja, ka apcietinātā persona jau vairākkārt bija nonākusi KNAB un citu tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā. Jaunākajā lietā šis cilvēks, iespējams, ar starpnieka palīdzību pieprasījis 25 000 eiro kukuli no kādas fiziskas personas, solot panākt kukuļdevējam iepriekš tiesas noteiktā brīvības atņemšanas soda termiņa samazinājumu. Pēc pieprasītā kukuļa daļas saņemšanas kukuļošanas iniciators un starpnieks naudu nevienai valsts amatpersonai nemaz nav mēģinājis dot, bet paši to piesavinājās.
Aizturētais kukuļa izspiedējs vairākkārt bijis iesaistīts kriminālprocesos par krāpšanu, cilvēku tirdzniecības mēģinājumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, vēsta KNAB.
KNAB aicina iedzīvotājus kritiski izvērtēt šaubīgus aicinājumus un neiekrist dažādu negodprātīgu personu lamatās. Ja saņemts līdzīgs piedāvājums dot kukuli vai citu labumu apmaiņā pret solījumu panākt kādas situācijas risinājumu, tam nedrīkst piekrist un nekavējoties jāsazinās ar KNAB, uzsver birojs.
KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule norāda, ka praksē negodprātīgas personas aizvien biežāk savās afērās nevairās izmantot stāstus par kukuļiem, lai gūtu nepelnītu labumu no cilvēku uzticības un neuzmanības. Visbiežāk noziedznieki iedzīvotājiem rada maldīgu iespaidu, ka apmaiņā pret naudu un it kā pastāvošu pazīšanos ar valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonām varot palīdzēt atrisināt dažādus juridiskus jautājumus, tostarp panākt atbrīvošanu no atbildības vai samazināt piemērotā soda apmēru.
Paļaujoties uz šādu personu solījumiem, ka viņi it kā "sakārtos situāciju" apmaiņā pret kukuli, personas nereti zaudē ne tikai ievērojamus finanšu līdzekļus, bet arī pakļauj sevi nopietnam kriminālatbildības riskam, jo kukuļdošanas gadījumā sods var sasniegt pat desmit gadus cietumā, uzsver Cīrule.
KNAB kriminālprocesu sāka 12. novembrī un to sākotnēji izmeklēja par iespējamu kukuļa pieprasīšanu it kā tālākai nodošanai valsts amatpersonai. 12. decembrī kriminālprocess pārkvalificēts par uzkūdīšanu dot kukuli un kukuļa piesavināšanos.
