Latvijas demogrāfiskā bedre: risinājums, par kuru runā speciālists, daudziem nepatiks

Pēc Zanes Vārpiņas teiktā, pašreizējais demogrāfijas stāvoklis Latvijā jau sen vairs nav ne pārsteigums, ne noslēpums. Valsts jau atrodas tā dēvētajā demogrāfiskajā bedrē, un tam ir divi galvenie iemesli.

Pirmais faktors ir ārkārtīgi zemā dzimstība 1990. gados. Tūlīt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dzimušo skaits strauji samazinājās, un kopš tā laika, kā uzsver demogrāfe, dzimstība tā arī nav spējusi pilnvērtīgi atjaunoties. Tas nozīmē, ka šobrīd aktīvajā vecumā ienāk mazskaitlīgas paaudzes, kas automātiski samazina gan darba tirgus potenciālu, gan nākamo vecāku skaitu.

Otrs nopietns trieciens demogrāfijai ir plašie emigrācijas viļņi. Pēdējo desmitgažu laikā no Latvijas ir aizbraukuši simtiem tūkstošu cilvēku, galvenokārt darbspējīgā vecumā. Tā rezultātā valsts iedzīvotāju skaits samazinās paātrinātā tempā, bet sabiedrības struktūra kļūst arvien nesabalansētāka.

Īpašas bažas rada darbspējīgā vecuma cilvēku un bērnu skaita samazināšanās. Pēc Vārpiņas aplēsēm, "ja šobrīd Latvijā ir 1,2 miljoni darbspējīgā vecuma iedzīvotāju, tad pēc prognozēm pēc 15 gadiem to būs par 20 procentiem mazāk". Tas rada tiešus draudus ekonomikai, sociālās nodrošināšanas sistēmai un valsts pensiju modelim.

Vienlaikus iespējas ietekmēt demogrāfiskos procesus, pēc ekspertes domām, ir visai ierobežotas. Finansiālie pabalsti un atbalsts ģimenēm ir svarīgi, taču tie nav izšķirošais faktors lēmumā par bērnu radīšanu. Demogrāfe uzsver, ka zemā dzimstība ir kopēja tendence visā Rietumu pasaulē.

"Dzimstības līmenis Rietumu pasaulē ir ļoti zems, un Eiropas Savienības iedzīvotāju skaits pieaug tikai uz imigrācijas no citām valstīm rēķina," viņa norāda. Bez cilvēku pieplūduma no citām valstīm arī ES iedzīvotāju skaits samazinātos. Šiem procesiem ir globāls raksturs, un lokāli pasākumi — piemēram, mājokļu programmas vai papildu pabalsti — var tikai daļēji mazināt sekas.