Zemniekus aicina pieteikties atbalstam bioloģiski vērtīgu zālāju atjaunošanai

Kā uzsver Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, iesaistīšanās šādā saimniekošanā nav tikai tehniska darbība vai vienkārša Eiropas naudas apgūšana. Tas ir solis, kas prasa ne tikai smagu darbu, bet arī fundamentālu domāšanas maiņu, vienlaikus piedāvājot iespēju dažādot saimniecības riskus mainīgos klimatiskajos apstākļos.

Vairāk nekā tikai skaista ainava

Bieži vien sabiedrība bioloģiskās pļavas uztver kā pašsaprotamu Latvijas ainavas sastāvdaļu – vietu, kur tūristiem piestāt laivu brauciena laikā vai priecāties par ziedošiem laukiem. Taču Guntis Gūtmanis atgādina, ka aiz šī skaistuma slēpjas mērķtiecīgs un grūts zemnieka darbs. “Lai pļava saglabātu savu bioloģisko vērtību, tā nevar vienkārši aizaugt. Tajā ir jāgana lopi un jāiegulda regulārs darbs, ko bieži vien bez atbalsta maksājumiem nebūtu iespējams finansiāli paveikt. Tā ir sava veida vienošanās starp sabiedrību un lauksaimnieku – mēs visi kopīgi maksājam par to, lai šī vide tiktu saglabāta. Jo lauksaimnieks, kurš izvēlas šo ceļu, nereti ir pozitīvā nozīmē traks sava darba entuziasts, kuram tā ir sirdslieta un dzīvesveids, nevis ceļš uz ātru peļņu.”

Tomēr šim dzīvesveidam ir arī praktiska un ekonomiska nozīme. Gūtmanis norāda, ka bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošana kalpo kā lielisks risku dažādošanas instruments. Gados, kad intensīvajā lauksaimniecībā laikapstākļu dēļ tiek piedzīvoti smagi zaudējumi, kā tas ir bijis pēdējā laikā, ieņēmumi no zālāju platību maksājumiem palīdz saimniecībām izdzīvot un saglabāt stabilitāti. Tā ir iespēja balansēt biznesu, apvienojot intensīvo ražošanu ar dabu saudzējošām metodēm, tādējādi mazinot atkarību no viena ienākumu avota.

Pirms lēmuma pieņemšanas rēķiniet

Lai gan ideja par bioloģisko saimniekošanu var šķist romantiska, LOSP vadītājs brīdina, ka lielākā kļūda ir pieņemt lēmumu bez rūpīgiem aprēķiniem un datiem. Pirms pieteikties atbalstam, ir jāsaprot visa ķēde: ar ko tiks baroti lopi, kādas būs tehnikas izmaksas, kur tiks realizēta produkcija, vai konkrētajā vietā šis modelis vispār ir dzīvotspējīgs. Nepārdomāta rīcība var radīt lielus zaudējumus, tāpēc pirms došanās jaunā virzienā ir vērts vērsties Lauku konsultāciju un izglītības centrā, kur speciālisti palīdzēs izvērtēt situāciju un sniegs padomu.

Jāņem vērā, ka mūsdienu uzraudzības metodes ir ārkārtīgi precīzas. Lauku atbalsta dienests izmanto satelītu datus, kas ļauj attālināti redzēt, vai pļava ir nopļauta un vai darbi veikti laikā. Tas ievērojami atvieglo godprātīgu saimnieku ikdienu, mazinot fizisko pārbaužu skaitu, taču vienlaikus izslēdz iespēju imitēt darbību.

Ceļa karte atbalsta saņemšanai

Ja lēmums par labu dabas daudzveidībai pieņemts, ir jāsaprot praktiskais process, kā pieteikties intervencei “Bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošana”. Šis atbalsts ir paredzēts platībām, kas atrodas lauksaimniecības zemē, bet patlaban nav iekļautas lauku bloku kartē, tātad vietām, kas ir aizaugušas un kurām nepieciešama atjaunošana, lai tās kļūtu par mājvietu augu un putnu sugām.

Process sākas nevis ar tehnikas iedarbināšanu, bet gan ar sertificēta biotopu eksperta piesaisti. Tieši eksperts ir tas, kurš novērtēs situāciju un sagatavos zālāju atjaunošanas plānu, kas pēc tam jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Tikai tad, kad plāns ir apstiprināts un reģistrēts sistēmā, lauksaimnieks var aizpildīt pieteikumu Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā sistēmā. Būtiski atcerēties, ka viena atjaunojamā poligona platībai jābūt vismaz 0,1 hektāram, bet kopējai pieteiktajai platībai – vismaz 0,3 hektāriem.

Pēc projekta apstiprināšanas sākas reālais darbs dabā, kura īstenošanai atvēlēti divi gadi. Šajā laikā ir iespēja saņemt arī avansa maksājumu, lai segtu sākotnējās izmaksas. Kad pļava ir veiksmīgi atjaunota un eksperts to ir apstiprinājis, zemnieka pienākums ir lūgt dienestu iekļaut šo platību lauku bloku kartē. Ar to stāsts nebeidzas – lai ieguldītais darbs un līdzekļi nepazustu, saimniekam ir pienākums ne vēlāk kā nākamajā gadā pēc projekta pabeigšanas pieteikties uz atbalstu zālāju biotopu apsaimniekošanai, tādējādi garantējot, ka atjaunotā dabas vērtība tiks uzturēta arī ilgtermiņā.

Dabas banka nākotnei

Zemkopības ministrijas Lauku attīstības un bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta nodaļas vadītājas vietniece Gunta Bāra atgādina, ka aizaugušu zālāju biotopu atjaunošana un apsaimniekošanas uzsākšana ir būtisks pasākums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstībai. “Šie biotopi ir Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamas teritorijas, kas kalpo kā dabas vērtību bankas nākotnei, nodrošinot retu augu un dzīvnieku sugu pastāvēšanu. Ja netiek veikta atjaunošana, teritorijas aizaug ar krūmiem, zūd ekosistēmu funkcijas un tradicionālā ainava.”

Gunta Bāra uzsver, ka pasākumam ir arī ekonomisks ieguvums – atjaunotas pļavas nodrošina kvalitatīvu lopbarību, uzlabo ganāmpulku uzturēšanu un stiprina saimniecību konkurētspēju. Ņemot vērā, ka 90 % izmaksu sedz valsts un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzekļi, šī ir efektīva investīcija, kas apvieno dabas aizsardzību ar lauksaimniecības ilgtspēju un sabiedrības kopīgo mērķi saglabāt unikālas ekosistēmas nākamajām paaudzēm.

Kāpēc aizaugušu zālāju biotopu atjaunošanu un apsaimniekošana ir svarīga?
1. Dabas ieguvumi

• Saglabā un atjauno Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos biotopus, kas ir būtiski bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai.
• Nodrošina retu augu un dzīvnieku sugu pastāvēšanu; šie biotopi kalpo kā dabas vērtību bankas nākotnei.
• Atjaunotas pļavas uzlabo ekosistēmu funkcijas, piesaista apputeksnētājus un uztur veselīgu ainavu.

2. Ekonomiskie ieguvumi

• Atjaunotas zālāju platības nodrošina kvalitatīvu lopbarību, kas samazina izmaksas un uzlabo ganāmpulku produktivitāti.
• Palielina saimniecību konkurētspēju un ilgtspēju, veicinot tradicionālās lauksaimniecības saglabāšanu.
• 90 % izmaksu sedz ELFLA līdzekļi, padarot šo pasākumu par efektīvu investīciju ar minimālu saimniecības finanšu slogu.

3. Sabiedrības un nākotnes ieguvumi

• Saglabā Latvijas kultūrvēsturisko ainavu un nodrošina ekosistēmu pakalpojumus nākamajām paaudzēm.
• Veicina klimata un vides mērķu sasniegšanu, samazinot aizaugšanu un atjaunojot dabiskos procesus.
• Kopīgs mērķis – ilgtspējīga dabas resursu pārvaldība, kas apvieno ekonomisko attīstību ar vides aizsardzību.

Kā uzsver Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, iesaistīšanās šādā saimniekošanā nav tikai tehniska darbība vai vienkārša Eiropas naudas apgūšana. Tas ir solis, kas prasa ne tikai smagu darbu, bet arī fundamentālu domāšanas maiņu