
Latvija sanāksmē Briselē iestāsies par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas finanšu atbalstam

Latvija 18. un 19. decembrī gaidāmajā sanāksmē Briselē iestāsies par paredzamu finanšu atbalstu Ukrainai, izmantojot Krievijas iesaldētos aktīvus, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma, kas pieejams Tiesību aktu portālā.
Plānots, ka sanāksmē notiks diskusijas par visaptverošu atbalstu Ukrainai, tajā skaitā par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu pakotni par Ukrainas finansiālo atbalstu, kā arī par miera sarunu attīstību. Savukārt diskusijās par Tuvajiem Austrumiem varētu pārrunāt aktuālo situāciju pēc 13. oktobrī panāktās vienošanās par kara pārtraukšanu Gazā, kā arī aktuālo situāciju Rietumkrastā un Libānā.
Latvija atzinīgi vērtē ASV ierosināto visaptverošo plānu karadarbības izbeigšanai Gazā. Tāpat Latvija paudīs nostāju, ka ASV prezidenta Donalda Trampa miera plāns ir labs pamats sarunās balstīta politiska divu valstu risinājuma panākšanai Izraēlas un palestīniešu konfliktā.
Pēc Latvijas un atsevišķu citu dalībvalstu rosinājuma Eiropadomē plānotas diskusijas par attīstību darbā ar ES drošības un aizsardzības jautājumiem kopš oktobrī Eiropadomē pieņemtajiem lēmumiem. Latvija Eiropadomē akcentēs, ka ir svarīgi īstenot ES iniciatīvas aizsardzības spēju uzlabošanai pēc iespējas īsākā laikā saskaņā ar ES aizsardzības gatavības ceļa karti 2030. gadam.
Tāpat Eiropadomē ir plānota pirmā līderu diskusija par 2025. gada 16. jūlijā un 3. septembrī EK publicēto priekšlikumu pakotni nākamajam ES daudzgadu budžetam laika posmā no 2028. līdz 2034. gadam un Dānijas prezidentūras sagatavoto sarunu priekšlikumu.
Galvenās finansējuma prioritātes jaunajā ES daudzgadu budžeta shēmā Latvijai paliek nemainīgas un ir drošība un aizsardzība, kohēzijas politika, kopējā lauksaimniecības politika un "Rail Baltica" projekts.
Ņemot vērā sociālekonomiskos un drošības izaicinājumus ES austrumu pierobežas valstīs, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, Latvija uzstās, ka tām vajadzētu paredzēt papildu piešķīrumu pret sākotnējo EK priekšlikumu. Latvijas ieskatā ir arī jāparedz papildu finansējums, lai nodrošinātu ES vidējo kopējās lauksaimniecības politikas atbalstu.
Plānota arī diskusija par ģeoekonomiku un tās ietekmi uz ES konkurētspēju. Diskusija notiks arī kontekstā ar 3. decembrī publicēto ES Ekonomiskās drošības pakotni, kas ietver ES Ekonomiskās drošības doktrīnu, paziņojumu par stratēģisku pieeju ES ekonomiskās drošības stiprināšanai un paziņojumu par "RESourceEU" rīcības plānu. Papildus varētu tikt pārrunāts progress ES paplašināšanās procesā un iepriekš pieņemto lēmumu migrācijas jomā ieviešanā.








