Vai būs jātaisnojas, būvējot šķūnīti?

Proti, uzsākot celtniecību, visām fiziskajām personām Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) jānorāda izcelsme naudai, par kuru plānots to finansēt. Tomēr runa ir par noteikta lieluma ēkām, nevis jebkādu būvi.

Viens no četriem variantiem

Tātad – kādos gadījumos, fiziskajām personām BIS sistēmā, sākot būvēt jaunu ēku, to pārbūvējot vai atjaunojot, jānorāda finansējuma izcelsme? Sistēma piedāvā atzīmēt vienu vai vairāk no četrām piedāvātajām iespējām – vai izmantoti ienākumi no darba algas, saimnieciskās darbības vai citiem ienākumu avotiem, vai kredīts. Norādītā informācija nav pieejama publiski, paredzēts, ka tā būs tikai valsts iestāžu rīcībā.

“Tas ir saistīts ar iespējamām aplokšņu algām vai nedeklarētiem ienākumiem arī citās nozarēs. Un tas attiecas uz personām – caur būvniecību mēs iegūstam arī šādus datus,” skaidrojusi Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane. 

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe norādījusi, ka šis ir viens no ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna punktiem, kas lielā mērā radīts, reaģējot uz sabiedrības satraukumu par tiem iedzīvotājiem, kuriem nav legālu ienākumu, bet kuri vienlaikus var sev uzbūvēt privātmāju. 

Reakcija soctīklos

Soctīklos pret šo lēmumu valda dažāda attieksme. “Rail Baltica, kur pa... naudu, nevar izskaidrot, bet Pēterim Latgalē būs jāskaidro, kur viņš dēļus šķūnim dabūja,” platformā “Threads” ironizē Šagijs. Citi uzskata, ka nav problēma uzrādīt naudas izcelsmi, bet kaitinot sajūta, ka esi parādā paskaidrojumus – gluži kā veikalā, kad “apsargs vēro, kur ej”.

Laura vērtē: “Pozitīvi. Ēnu ekonomika valstī ir maksimāli jāizskauž.” Ilze spriež: “Jautri būs tiem būvniekiem, kuri brauc pie klienta ar tekstu “mani interesē tikai skaidra nauda”.” Tagad, darot visu legāli, uzbūvēt māju izmaksāšot nevis 200 000 eiro, bet pusmiljonu.

Valdis ir pārliecināts: “Pareizi dara, mēs esam kara pievārtē, aizsardzības budžets ir jāpalielina, tā ka pēdējais laiks ķerties pie ēnu ekonomikas, katrs nodokļos nesamaksātais eiro ir nozagts visai valstij.” Tāpat ir arī viedoklis, ka Latvijā cilvēki ir atjautīgi, izdomās risinājumu.

Skaidro ministrijā

Lielāku skaidrību pēc žurnāla “Likums un Taisnība” lūguma vieš Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta vecākā referente Evija Avota.

Proti, jaunā prasība attiecas uz tām būvniecības iecerēm, kurām ir paredzēts būvniecības administratīvais process (būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai paziņošanas kārtība) un neattiecas uz tām iecerēm, kurām nav nepieciešama būvniecības dokumentācija.

Ar 2025. gada 1. augustu bez būvniecības ieceres dokumentiem un būvvaldes saskaņojuma ārpus pilsētas var būvēt (nojaukt) tādas mazēkas (vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 kvadrātmetriem) kā saimniecības ēkas, šķūņus, individuālās garāžas, siltumnīcas, pagrabus, nojumes, tualetes u. tml. ēkas, bet nav piemērojams mazēkas būvniecībai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās.

Par suņa būdu nav jāatskaitās

Arī labiekārtojuma elementu (piemēram, soliņiem, celiņiem, brīvstāvošai terasei, dārza kamīnam utml.) un žoga būvdarbiem nav nepieciešama būvniecības dokumentācija.

Tādējādi mazēku būvniecībai laukos, tai skaitā šķūnim, kā arī labiekārtojuma elementiem, nav nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju un BIS norādīt finansējuma izcelsme. Savukārt, ja plānots būvēt lielāku šķūni nekā mazēka, būs ierosināms būvniecības administratīvais process un BIS jānorāda finansējuma izcelsme.

Tas nozīmē, ka ar būvvaldi nav jāsaskaņo un dati par finansējuma avotu nav jāsniedz, ja plānojat būvēt, piemēram, bērnu rotaļu mājiņu, smilšu kasti, vaļēju terasi, šķūnīti, dārza kamīnu vai suņa būdu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Vai būs jātaisnojas, būvējot šķūnīti?" saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.