Amatpersonas, kuras nemāk aizpildīt ienākumu deklarācijas: ārlietu ministre Braže, Saeimas deputāti, VID vadība un citi
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publicētā informācija par valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudēm atklāj plašu pārkāpumu ainu – pēdējā gada laikā pieņemti 345 lēmumi, kas skar 300 amatpersonas. Vairāki desmiti ir atkārtoti pārkāpēji, taču amatu hierarhijā augstākās amatpersonas dokumentā redzamas salīdzinoši reti.
VID publicējis sarakstu ar valsts amatpersonām, kuru darbībā konstatēti likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumi. Lēmumi pieņemti laikā no pagājušā gada decembra līdz šā gada novembrim. Tomēr acīs krīt kāds fakts: no visiem valdības locekļiem dokumentā atrodama tikai viena – ārlietu ministre Baiba Braže, un arī viņai piemērota visvieglākā iespējamā sankcija.
Baiba Braže tiek cauri sveikā, bez naudas soda
VID lēmumā konstatēts, ka Baiba Braže deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas par saviem uzkrājumiem. Šāds pārkāpums parasti var rezultēties gan ar brīdinājumu, gan ar administratīvo sodu. Taču ministrei piemērots tikai aizrādījums, bez administratīvā procesa uzsākšanas un bez jebkāda finansiāla soda - formāli vieglākais iespējamais sankcijas veids.
Baibai Bražei piemēroti aizrādījumi par nepatiesu finanšu instrumentu un bezskaidras naudas uzkrājumu norādīšanu, iesniedzot valsts amatpersonas deklarāciju, stājoties amatā 2023. gada 1. jūlijā un nepatiesu ziņu par bezskaidras naudas uzkrājumiem norādīšanu, iesniedzot gada deklarāciju par 2023. gadu. Viņa ir ne tikai vienīgā ministre, bet arī vienīgā Ārlietu ministrijas ierēdne, kas nonākusi šajā sarakstā. Tas nozīmē, ka pārējiem ārlietu dienesta darbiniekiem šādu problēmu nav bijis.
Sodīti arī Saeimas deputāti
VID dokumentos atrodami arī trīs Saeimas deputāti, kuri deklarācijās norādījuši neprecīzas vai nepatiesas ziņas. Arī viņiem piemērotās sankcijas ir salīdzinoši vieglas - no aizrādījuma līdz nelielam naudas sodam:
* Bijušais Saeimas deputāts Ēriks Pucens, tagad - Kuldīgas novada pašvaldības deputāts. Pārkāpums: nepatiesas ziņas par papildus amatiem, kapitāldaļām, transportlīdzekļiem un parādsaistībām. Sods: aizrādījums.
* Saeimas deputāts Oļegs Burovs. Pārkāpums: nepatiesas ziņas par parādsaistībām, iesniedzot deklarāciju par 2023. gadu. Sods: aizrādījums.
* Saeimas deputāts Gundars Daudze. Pārkāpums: nepatiesas ziņas par gūtajiem ienākumiem, darījumiem un parādsaistībām deklarācijā par 2022. gadu. Sods: 85 eiro.
Visbargākais un maigākais naudas sods
Bargākais piemērotais naudas sods laika periodā no pagājušā gada decembra līdz šā gada oktobra beigām ir 270 eiro. To saņēmusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes vecākā inspektore Elīna Pušpure, kura deklarācijā nepareizi norādījusi parādsaistības un citus finanšu datus.
Savukārt mazākais reālais naudas sods - 15 eiro piemērots Finanšu ministrijas departamenta direktorei Solveigai Ozolai par neprecīzi norādītiem uzkrājumiem un parādsaistībām.
Hierarhijas augšgalā – maigāka pieeja un savējos nesodām
No kopumā 345 lēmumiem 181 ir par naudas sodu, bet 164 — tikai aizrādījumi. Dati uzrāda skaidru tendenci: zemākā līmeņa amatpersonas biežāk saņem naudas sodus, bet vadības līmeņa amatpersonas — ministri, pašvaldību vadītāji, iestāžu direktori — biežāk tiek cauri ar aizrādījumu.
Par acīmredzamu maigumu liecina piemērs ar VID ģenerāldirektores vietnieku Jāni Upmani, kuram piešķirti trīs aizrādījumi par nepatiesām ziņām deklarācijās — gan stājoties amatā, gan iesniedzot deklarāciju par 2023. gadu, gan beidzot pildīt amata pienākumus. Naudas sodu viņš nav saņēmis nevienā gadījumā. Arī VID galvenajai nodokļu inspektorei Ritmai Laursonei noteikti divi aizrādījumi par nepatiesu ziņu norādīšanu par uzkrājumiem.
