ASV militārais eksperts: Krievijā valda "paranojas psihoze"

Amerikānis, kurš savulaik tika izraidīts no Maskavas, kur pildīja ASV jūras kājnieku atašeja pienākumus norāda, ka šādu pārliecību ikdienā apzināti stiprina arī valsts īstenotā propaganda. Tāpat viņš norāda, ka naratīvs par to, ka pēc 2004. gada paplašināšanās NATO nonāca Baltijā, bet tagad vēlas pārņemt Ukrainu vai Gruziju, tikai pastiprina šo "paranojas psihozi".

Smits, kura pieredze dažādās ASV misijās visā pasaulē ir gandrīz trīs desmitgades ilga, Maskavā bija izvietots divas reizes. Viņš ir apceļojis Krieviju un daudz runājis ar vietējiem iedzīvotājiem. "Šādās sarunās kļūst skaidrs, ka viņi patiešām tic tam, ka Rietumi iebruks, jo vienīgais veids, kā piepildīt Rietumu mērķi iznīcināt Krieviju un tās varenību, ir doties uz Maskavu un iekarot to. Protams, tas ir vienkārši smieklīgi," norāda eksperts, uzsverot, ka NATO tāda mērķa nav.

Viņš norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai Krievijas eksperti, kas konsultē Putinu un viņa ģenerāļus, paši tam tic vai netic, viņu stratēģiskais naratīvs sludina, ka NATO iebruks. Tāpat pirms kara krieviem arī tika iestāstīts, ka Krievijā plāno iebrukt Ukraina, ar ko gan pamatā bija domāts, ka pēc Ukrainas iestāšanās NATO tas būs atspēriena punkts Rietumu invāzijai, kā arī tam, ka Ukraina kļūs par kārtējo bijušo Padomju Savienības valsti, kas kļuvusi naidīga pret Krieviju.

Smits ir pārliecināts, ka Krievijas mērķi pēdējo desmit gadu laikā nav mainījušies - krievi darīs visu, ko spēj, lai sašķeltu NATO, lai liktu tai mazāk izskatīties pēc šādas organizētas alianses. Viņš pieļāva, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins savulaik patiešām ir pieļāvis iespēju sadzīvot ar Rietumiem, taču pēc tam, kad redzēja, "kā Rietumi neizmantoja savas iespējas un pameta Krieviju 90. gados, viņš teica - nē, mums ir jāatgriežas pie vecā padomju stila, jāatgūst varenība".

"Šis ir viņa veids, kā to mēģināt panākt. Tomēr krievi smagi nenovērtēja Ukrainas apņēmību, tāpat pilnīgi pretēju reakciju viņi pieredzēja Zviedrijā un Somijā. Viņi vēlas, lai NATO pārtrauktu paplašināties, bet tā vietā paši pārliecina iestāties šajā aliansē divas valstis, kas 70-80 gadus ir bijušas neitrālas..." aģentūrai LETA izteicās amerikāņu starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks, kurš savulaik bija dislocēts arī Rīgā.

Krievijas nākotni Smits prognozēja atturīgi, jo tā turpina pārsteigt ekonomistus, kuri apgalvo, ka Krievijas ekonomikai jau bija jāsabrūk, taču tā nav sabrukusi. Viņš gan norādīja, ka ekonomisti maz runā par Krievijā strauji izaugušo pakalpojumu sektoru. Krievijā pakalpojumu nozares agrāk nebija, jo parasti tā ir cieši saistīta ar naudu cilvēku kabatās, kuras viņiem nebija, bet tagad ir - nauda kabatās ir gan karavīriem, gan viņu ģimenēm. Smits uzsver, ka šāda pakalpojumu ekonomika tagad ir izveidojusies arī Krievijā, kas viņam liek domāt par ASV ekonomiku, kuras pamatā ir pakalpojumi.

Eksperts uzskata, ka šādas pakalpojumu ekonomikas eksistencei Krievijā varētu būt nozīme vismaz tik ilgi, kamēr Krievijai ir tāda partnere kā Ķīna, kas turpinās pirkt Krievijas ražojumus, turpinās pirkt viņu naftu, pirks viņu enerģiju, pirks viņu tehnoloģijas un turpinās tehnoloģisko apmaiņu starp abām valstīm.

Runājot par Ukrainas iespējamo uzņemšanu NATO, eksperts norāda, ka "ja mēs uzņemtu Ukrainu NATO ar visiem tās neatrisinātajiem teritoriālajiem jautājumiem, tad agri vai vēlu ukraiņi gribētu atgūt savas zemes, kas arī būtu pareizi". "Tomēr tas nozīmētu jaunu karu ar Krieviju, kurā tad Ukraina ierautu visu NATO. Ja Ukraina būtu pilnībā apmierināta ar savām robežām, tad gan es būtu mierīgāks, ja tā būtu NATO sastāvā. Tāpat jutos arī tad, kad biju Gruzijā un tika aktualizēts jautājums par Gruziju un NATO. Man tas šķita negodīgi. Es saprotu, kāpēc daži cilvēki to gribēja, bet man Gruzija ne vienmēr šķita aizsargājama. Es aizbraucu divas nedēļas pirms iebrukuma 2008.gadā. Tā nebija aizsargājama. Tāpēc kā militārpersona es negribu ielaist kādu savā klubā, kaut arī viņš varētu būt mans labākais draugs, tomēr, ja es nespēju viņu aizstāvēt, jo viņš dzīvo otrā pilsētas pusē - pat tad, ja viņš ir kaujā -, tad tas nenozīmē, ka es vairs neesmu viņa draugs, es vienkārši nespēju garantēt viņa drošību."