Satiksmes ministrs Švinka neatbalsta Ekonomikas ministrijas vēlmi dzēst Ventspils brīvostas pārvaldes finanšu saistības
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) neatbalsta Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu dzēst Ventspils brīvostas pārvaldes finanšu saistības, aģentūrai LETA norādīja ministrs. Viņš uzsvēra, ka šāds risinājums nav atbilstošs Eiropas Komisijas (EK) noteiktajiem komercdarbības atbalsta nosacījumiem, kas liedz valstij segt publisku ostu parādus bez skaidra ekonomiskā pamatojuma vai pretpakalpojuma.
Tāpat viņš iebilst, ka šāds risinājums rada tiešu fiskāli negatīvu ietekmi uz valsts budžetu - dzēšot vairāk nekā 14,8 miljonu eiro lielo parādu, šie izdevumi tiktu segti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, pasliktinot budžeta bilanci. Švinka arī uzsver, ka parāda dzēšana nav nepieciešama no finansiālā viedokļa, jo Ventspils brīvostas pārvalde šobrīd nav maksātnespējīga.
"Kopš 2019. gada beigām, kad tās pārvaldību pārņēma valsts, tās kopējais parāds ir samazināts no 33 miljoniem eiro līdz 19,9 miljoniem eiro. 2025. gadā pārvaldei jau ir atļauts neatmaksāt pamatsummu līdz 2029. gada martam, kas nodrošina pozitīvu finanšu saldo vairāk nekā 1,28 miljonu eiro apmērā," norāda Švinka. Viņš uzskata, ka parādu dzēšana nav pamatota un patlaban ir jāmeklē sistēmiski, nevis vienreizēji politiski risinājumi.
Viņš nevirzīs parādu dzēšanas priekšlikumu, bet tā vietā rosinās uz attīstību vērstus risinājumus, kas stiprinātu Ventspils ostas darbību ilgtermiņā. Viens no piedāvājumiem ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu pārdale 10,6 miljonu eiro apmērā ostas infrastruktūras modernizācijai, tostarp tiltu tehniskajai rekonstrukcijai un nestspējas stiprināšanai, neatkarīgas elektroapgādes sistēmām, navigācijas drošības ēkām un aprīkojumam, kā arī detekcijas un novērošanas sistēmu modernizācijai.
Ministrs norāda, ka patlaban investīcijām piešķirti 3,4 miljoni eiro. Tāpat ministra ieskatā būtiska ir normatīvā regulējuma sakārtošana, lai nākotnē būtu skaidra procedūra, kā valsts var sniegt mērķētu atbalstu ostām finanšu grūtībās, saglabājot atbilstību ES noteikumiem.
Ministram svarīga ir arī ostas pārvaldības modeļa pārskatīšana, izvērtējot iespēju pārveidot Ventspils brīvostas pārvaldi par kapitālsabiedrību, kas ļautu elastīgāk piesaistīt finansējumu un efektīvāk pārvaldīt īpašumus. "Pašmērķis nevar būt "norakstīt" problēmas. Mērķis ir uzturēt un attīstīt Latvijas ostas, lai tās varētu konkurēt reģionālā un Eiropas līmenī," uzsvēra Švinka.
SM apkopotie dati liecina, ka 2019. gada 31. decembrī Ventspils brīvostas pārvaldes kredītsaistību atlikusī summa veidoja 33,093 miljonus eiro, kredītu pamatsummas maksājumi - 917 784 eiro, bet kredītu procentu maksājumi - 383 710 eiro. Savukārt 2025. gada 31. decembrī Ventspils brīvostas pārvaldes kredītsaistību atlikusī summa veidotu 19,717 miljonus eiro, kredītu pamatsummas maksājumi - 538 574 eiro, bet kredītu procentu maksājumi 1,023 miljoni eiro.
Savukārt, piemēram, 2029. gada 31. decembrī brīvostas pārvaldes kredītsaistību atlikusī summa veidotu 10,636 miljonus eiro, kredītu pamatsummas maksājumi - 4,617 miljoni eiro, bet kredītu procentu maksājumi - 764 386 eiro. SM apkopotie dati liecina, ka kredītsaistības tiktu segtas līdz 2039. gadam.
Kā vēstīts, EM ir iesaistījusies Ventspils ostas pārvaldes parādu dzēšanā Valsts kasei un sagatavojusi projektu par ostas parāda norakstīšanu aptuveni trīs miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošā informācija. Lai dzēstu Ventspils ostas parādu, EM nākamā gada valsts budžeta projektā būs jāatrod finanšu avots. Gala lēmums būs FM un valdības ziņā, taču jau tagad zināms, SM varētu būt iebildumi.
EM aģentūru LETA informēja, ka ierobežotas pieejamības informatīvais ziņojums par Ventspils ostas pārvaldes finansēm patlaban atrodas saskaņošanā TAP portālā līdz ceturtdienai, 13. novembrim. Ministrijā uzsvēra, ka informatīvajā ziņojumā ietvertā informācija un piedāvātie risinājumi Ventspils brīvostas pārvaldes finanšu situācijas stabilizācijai ir saistīti ar komercnoslēpumu, tādēļ līdz attiecīgo valdības lēmumu pieņemšanai visa minētā informācija, tostarp priekšlikumā norādītais dzēšamā parāda apmērs, uzskatāms par ierobežotas pieejamības informāciju.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA neapstiprināja izskanējušo informāciju, ka EM iesaistījusies Ventspils ostas pārvaldes parādu dzēšanā Valsts kasei un sagatavojusi projektu par ostas parāda norakstīšanu aptuveni trīs miljonu eiro apmērā, norādot, ka iemesls, kāpēc šis ziņojums ir ierobežotas pieejamības, ir tas, ka tajā ir komercinformācija. Valainis skaidroja, ka ziņojums tapis pēc konsultācijām ar Ventspils ostas pārvaldi, kur tā iezīmējusi situāciju. Tāpat šis jautājums esot saistīts ar Ostu likuma grozījumiem, jo, kā norādīja ministrs, tos pieņemot, šis jautājums neizbēgami būtu jārisina.
Valainis atzīmēja, ka informatīvais ziņojums sagatavots ar mērķi parādīt faktisko situāciju Ventspils ostā, lai valdībā kopīgi domātu par risinājumiem, lai jautājums "nepaliktu nepamanīts" un nenonāktu smagākā situācijā, kad valdībai būtu jāiesaistās ar finanšu stabilizāciju. Līdztekus viņš atzīmēja, ka ziņojumā apzinātas iespējas, kādā veidā situāciju risināt, jo "lieta nav tik vienkārša". Valainis arī norādīja, ka deputāti esot iesnieguši priekšlikumu norakstīt Ventspils ostas parādus, kas liecinot, ka arī deputāti esot ieinteresēti risināt šo jautājumu, taču, pēc Valaiņa vārdiem, vienkārša parādu norakstīšana šeit neesot iespējama.
Jau vēstīts, ka Ventspils ostas termināļos 2024. gadā tika pārkrauti kopumā 8,234 miljoni tonnu kravu, kas ir par 21% mazāk nekā 2023. gadā. Pēc pārkrauto kravu apmēra Ventspils osta ir otra lielākā osta Latvijā.
