Saeimas izdevumi 2026. gadā - 40 miljoni eiro; deputāti mudina uz lielāku taupību

Kā komisijas sēdē informēja Saeimas administrācijas izpilddirektore Indra Kārkliņa, Saeimas tēriņi nākamā gada budžeta projektā plānoti 40,46 miljonu eiro apmērā, kas būs par 2,1 miljonu eiro vairāk nekā 2025. gadā.

Tēriņi paredzēti likumdošanas procesa nodrošināšanai saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, Saeimas ēku kompleksa uzturēšanai un drošības uzlabošanai, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju modernizācijai, deputātu un darbinieku oficiālajām vizītēm un ārvalstu amatpersonu uzņemšanai.

Reizē Kārkliņa norādīja, ka parlaments budžeta bāzē atteicies no vairāk nekā 4 miljonu eiro finansējuma, atliekot gan atsevišķus ēku remontdarbus, gan nevirzot tālāk atalgojuma palielinājumu nevienai no nodarbināto grupām.

Vienlaikus, kā norādīja Kārkliņa, atlīdzības aizņem vairāk nekā 77% no kopējā Saeimas budžeta. Nākamā gada budžeta projektā atlīdzībām paredzēts 31 miljons eiro, un pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir 892 843 eiro. Nākamā gada budžeta projekts paredz mēnešalgas iesaldēt 2025. gada līmenī. Atalgojuma pieaugums paredzēts tikai tiem, kuriem tas izriet no minimālās algas palielinājuma, kas pamatā ir tehniskie darbinieki.

Lielākā izdevumu daļa saistīta ar 14. Saeimas nomaiņu, proti, nākamā gada budžeta projektā plānotas kompensācijas, kas saistītas ar sasaukuma maiņu. Atlaišanas pabalsti, mainoties sasaukumam, tiek izmaksāti ik mēnesi, nevis vienā lielā maksājumā.

Otra izdevumu sadaļa ir diplomātijas stiprināšanai ar ASV, norādīja Kārkliņa.

Tāpat 9,25 miljoni eiro nākamā gada budžetā paredzēti neatliekamiem remontdarbiem Saeimas ēku kompleksa uzturēšanai un tehniskā stāvokļa uzlabošanai, ieguldījumiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidē, starptautiskās sadarbības un diplomātijas stiprināšanai, organizējot starptautiskus pasākumus, kā arī Saeimas sasaukuma maiņai.

Līdztekus 182 798 eiro paredzēts novirzīt iemaksām starptautiskajās organizācijās.

Kārkliņa arī atzīmēja, ka pēdējo divu gadu laikā Saeimas struktūrvienībās īstenotas divas apjomīgas funkciju un no tā izrietoši arī cilvēkresursu optimizācijas, kuru rezultātā samazināti 16% amata vietu - strukturālās, amata sastāva un funkciju izmaiņas skāra vairāk nekā 200 darbinieku. Arī 2026. gadā plānota funkciju optimizācija.

Divu gadu laikā digitalizēti finanšu vadības un personāla procesi, automašīnu skaits samazināts par 14%, un 2026. gadā samazināšoties vēl par 4%. Degvielas patēriņš kopumā ir samazināts par 18% no 2023. gada. Līdztekus ieviests autotransporta koplietošanas risinājums Saeimas Administrācijā un elektroauto īpatsvara palielināšana kopējā autoparkā.

Nākotnes izaicinājumi saistīti ar mākslīgo intelektu - transkribēšanas sistēmas lietojuma paplašināšanu un trenēšanu, tiek strādāts pie sēžu zāles sistēmas nomaiņas, jo tā esot tehnoloģiski un morāli novecojusi. Ar jauno Saeimas sasaukumu iecerēts nonākt pie jaunas Saeimas mājaslapas, pauda Kārkliņa.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama norādīja, ka nākamā gada budžetā izdevumi par precēm un pakalpojumiem palielināsies par 1,06 miljoniem eiro. Viņa vaicāja, kas darīts Saeimā, lai ietaupītu.

Kārkliņa ieskicēja, ka lielākais darbs, kas ir priekšā, ir Saeimas sasaukuma maiņa - jāveic frakciju rotācija, ēkas Torņu ielā "uzfrišināšana". Tāpat izdevumi atvēlēti starptautiskajām sadarbībām, piemēram, NATO parlamentārās asamblejas uzņemšana.

Ābrama izvirzīja ideju par Saeimas deputātu viesnīcas ierīkošanu, lai mazinātu izdevumus, kas saistīti ar kompensācijām deputātiem. Viņa norādīja, ka citās valstīs tādas esot, un tas radot "milzīgu ietaupījumu".

Kaspars Briškens (P) aicināja, ja iespējams, iegādāties mākslīgā intelekta licences.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Andrejs Ceļapīters aicināja neveikt Saeimas ēkas renovāciju, norādot, ka, viņaprāt, parlamenta nams ir labā stāvoklī, tam nevajadzētu tērēties. Viņš pauda šaubas, ka 2032. gadā izdosies uzsākt parlamenta remontdarbus.

Jānis Zariņš (JV) rosināja mazināt birokrātiju, piemēram, nelūdzot deputātiem parakstīt atļaujas, lai viņu palīgi varētu izmantot deputātu darba kabinetus, vai ļautu palīgiem uzturēties Saeimas telpās līdz plkst. 21. Saeimas Administrācijas pārstāve norādīja, ka Saeima ir kritiskās infrastruktūras objekts un drošības jautājumos kompromisu nebūšot.

Alīna Gendele (JV) norādīja, ka esot vīlusies, jo domājusi, ka Saeimas budžetā būs samazinājums. Pēc viņas domām, Saeimai jārāda piemērs, un tagad nāksies taisnoties sabiedrības priekšā.

Ābrama rosināja skatīties arī uz izdevumu samazinājumu starptautiskās sadarbības pasākumiem - paskatīties, vai visi šie tēriņi ir lietderīgi, vai pavadošais personāls ārvalstu vizītēs nav par lielu.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Viktorija Pleškāne vaicāja, vai Saeimā nav par daudz darbinieku sabiedrisko attiecību birojā, kā arī vai Saeimas Prezidija locekļiem nav par daudz palīgu. Atsaucoties uz izskanējušo ideju par deputātu viesnīcu, Pleškāne interesējās, vai deputātus nevarētu izmitināt Jūrmalas rezidencē.

Kārkliņa norādīja, ka vienā ēkā Jūrmalā iespējams palikt 11 cilvēkiem - tā tiek izmantota diplomātijai. Otra ēka, ņemot vērā tehnisko stāvokli, šobrīd aktīvi izmantota netiek.