Mūrniece: sabiedrībai jāmācās runāt par Stambulas konvenciju lietišķi un bez naida

Viņa norādīja, ka diskusijās par konvenciju sabiedrība sadalījusies pretējās nometnēs, kuras nereti vairs nespēj par šo jautājumu runāt lietišķi un argumentēti. Mūrniece pauda nožēlu, ka parādās naidīguma elementi un draudi konkrētiem cilvēkiem par viņu lēmumiem, kas, viņasprāt, ir bīstama tendence.

"Mēs esam Latvijas sabiedrība, mums ir svarīgi savā starpā sarunāties, mums ir jābūt stiprai sabiedrībai. Stambulas konvencija ir viens šaurs jautājums, kur mūsu viedokļi atšķiras, un esam idejiskie pretinieki. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu ienaidnieks ir aiz Latvijas robežām," sacīja politiķe, piebilstot, ka ir jāatrod jauni saprašanās tilti.

Runājot par vardarbības mazināšanu, Mūrniece atgādināja, ka Saeima vienprātīgi atbalstījusi deklarāciju par vardarbības apkarošanas pasākumiem un ka Latvijai līdz 2027. gadam jāievieš Eiropas Savienības direktīva šajā jomā. Viņa norādīja, ka valdībai līdz nākamā gada 1. martam jāizstrādā jauns visaptverošs likums par vardarbības mazināšanu un apkarošanu.

Viņa atteicās prognozēt, kāds varētu būt Nacionālās apvienības (NA) balsojums, ja Valsts prezidents nodotu likumprojektu atpakaļ Saeimā otrreizējai caurlūkošanai. Mūrniece atzīmēja, ka svarīgi saprast, kāda būs Valsts prezidenta argumentācija. Politiķes ieskatā šajā jautājumā noderētu racionālākas un skaidrākas debates. Tāpat viņa vērsa uzmanību uz to, ka nedrīkst pieļaut sabiedrības savstarpēju sanaidošanu.

"Latvija pirmajā vietā" (LPV) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Linda Liepiņa norādīja, ka saruna ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Gundu Reiri un prezidenta padomnieci likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīni Līci bija cieņpilna un tika uzklausīti visu uz tikšanos aicināto viedokļi. Saeimas deputāte atzīmēja, ka jāsagaida prezidenta lēmums, taču LPV balsojums paliks nemainīgs.

"Jaunās vienotības" (JV) frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics uzsvēra, ka Latvijas sabiedrība ir vienota - vairāk nekā 50 000 Latvijas pilsoņu un vairāk nekā 100 nevalstisko organizāciju ir vērsušās gan pie Valsts prezidenta, gan pie politiķiem, aicinot nepieņemt "Latvijai tik bīstamo un populistisko lēmumu".

Viņš noraidīja viedokli par Latvijas sabiedrības sašķeltību. Saeimas deputāta ieskatā ir acīmredzami, ka atsevišķi politiķi populistisku iemeslu dēļ ir mēģinājuši sašķelt sabiedrību, taču ir panākts pretējs efekts. Latvijas pilsoniskā sabiedrība aktīvi parakstās un ir gatava piedalīties dažādās miermīlīgās akcijās.

Jurēvics uzsvēra, ka likuma izsludināšana grautu gan Latvijas starptautisko reputāciju, gan apdraudētu ģimenes un sievietes Latvijā. Viņš arī uzsvēra, ka likumam par Stambulas konvencijas denonsēšanu nebija ne īstais laiks, ne vieta. Politiķis pauda pārliecību, ka prezidents ņems vērā juridiskos un valstiskos argumentus. "Šis nav tikai par konkrēto likumprojektu. Tas savā ziņā bija mēģinājums dažādām populistiskām partijām graut Latviju un izmēģināt, vai šādi populistiski lēmumi varētu iet cauri. Sabiedrība parāda - stop, mēs neiesim populistu pavadā," teica Saeimas deputāts.

Viņaprāt, aizvadīto brīvdienu laikā "patriotiskajās partijās", kas parlamentā balsoja par konvencijas denonsēšanu, vairāki deputāti sākuši šaubīties par savu lēmumu pareizību. Jurēvica ieskatā nav pareizi, ka atsevišķi politiķi no LPV frakcijas sāk pārmest pilsoniskajai sabiedrībai, ka tā pauž savu viedokli par palikšanu Eiropas telpā.

Viņš arī piebilda, ka, neskatoties uz pagājušās nedēļas balsojumu Saeimā, nav nekādu indikāciju, ka uz šīs bāzes varētu mainīties budžeta izskatīšanas grafiks.

"Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs akcentēja, ka sabiedrība ir mobilizējusies, parādot, ka tā vēlas, lai Latvija paliktu Eiropas vērtību telpā. Viņš klāstīja, ka tikšanās laikā "Progresīvie" argumentēja, kāpēc prezidentam vajadzētu šo likumprojektu atdot parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Pēc politiķa paustā, tikšanās laikā norādīts, ka Saeima ir lēmusi par iedzīvotāju pamattiesību sašaurināšanu, savukārt pats likumdošanas process ir bijis steidzīgs, nekvalitatīvs un nav jēgpilni uzklausītas atbildīgās puses. Šuvajevs uzsvēra, ka NA, "Apvienotā saraksta" (AS) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātiem nav jāiet politiķu Aināra Šlesera (LPV) un Alekseja Rosļikova ("Stabilitātei") pavadā, un viņiem vēl nav par vēlu savu pozīciju mainīt.

Runājot par to, vai Saeima otrajā reizē varētu nolemt citādi, Šuvajevs norādīja, ka neviens nebija gaidījis tādu sabiedrības mobilizāciju un spiedienu, kāds tas ir bijis aizvadīto dienu laikā. Viņš ir pārliecināts, ka deputātus ietekmē gan pagājušajā nedēļā notikušais protests, gan arī šonedēļ gaidāmais.

"Privātās sarunās atsevišķi deputāti norādīja, ka atkārtotā balsojumā vai nu nepiedalīsies vai neatbalstīs [likumprojektu]. Var just un redzēt, ka deputāti ir nobažījušies par sabiedrības spiedienu un savu pieņemto lēmumu Saeimā," teica politiķis.

Viņš uzsvēra, ka iedzīvotāji, kas ir norūpējušies par šo jautājumu, neiet uz protestiem, lai saasinātu situāciju vai polarizētu sabiedrību, bet lai paustu savu nostāju. Šuvajevs akcentēja, ka šī iniciatīva par Latvijas izstāšanos no konvencijas nāca no LPV, NA un AS, un ZZS to atbalstīja.

"Ja šeit ir notikusi sabiedrības šķelšanās, tas ir noticis šo četru partiju dēļ," teica politiķis.

Jau ziņots, ka ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Likumprojektu par izstāšanos no konvencijas iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - NA, "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas JV un "Progresīvie".

Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai - vēršanās Satversmes tiesā vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.

Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.

Sieviešu tiesību aizsardzības organizācija, centrs "Marta" un vairākas citas nevalstiskās organizācijas ir nosūtījušas vēstuli Valsts prezidentam, aicinot nodot likumu par izstāšanos no konvencijas otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Ar šādu aicinājumu pie Valsts prezidenta vērsusies arī JV Saeimas frakcija un "Progresīvie".

Tikmēr Rinkēvičs norādījis, ka rūpīgi izvērtēs Saeimas pieņemto likumu par izstāšanos no konvencijas, "ņemot vērā valstiskus un juridiskus, nevis ideoloģiskus vai politiskus apsvērumus".

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.