Par Valsts policijas reklāmas kampaņas iepirkuma dalībnieka “Alpha Baltic Media” darbībām sākts kriminālprocess
Ar reklāmas speciālistu Lauri Špilleru saistīti uzņēmumi, kas darbojas ar aģentūras “Alpha” zīmolu, bieži uzvar publiskos iepirkumos par spīti tam, ka laiku pa laikam Špillers un viņa firmas iekļūst dažādos skandālos. Vēl pirms pāris gadiem Konkurences padome atklāja Ziemassvētku rotājumu piegādātāju karteli, kur Špillers spēlēja būtisku lomu, bet šogad jau trīs pasūtītāji lauzuši līgumus ar Špillera vadīto uzņēmumu. Turklāt par vienu no šiem gadījumiem kriminālprocesu sākusi Valsts policija (VP), norāda Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Pirms vairāk nekā sešiem gadiem “de facto” jau vēstīja par reklāmas speciālistu Lauri Špilleru, kura firma “Alpha Baltic Media” tolaik bija uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienesta iepirkumā par informatīvo kampaņu nodokļu reformas popularizēšanai. VID līgumu galu galā nenoslēdza un kampaņu neīstenoja, taču dabūja skaidroties žurnālistiem par savu izvēli, jo Špillera iepriekšējo kompāniju nodokļu parādu summa pārsniedza pusmiljonu eiro. Šobrīd “Alpha Baltic Media” valdes loceklis joprojām ir Špillers, savukārt īpašniece ir viņam piederoša Igaunijas kompānija “AlphaAgency”. Ar Špilleru saistītās firmas regulāri piedalās publiskajos iepirkumos par reklāmas izvietošanu un kampaņu izstrādi, un nereti arī vinnē.
Piemēram, šobrīd “Alpha Baltic Media” ir iesniegusi piedāvājumu VP iepirkumā par ceļu satiksmes drošībai veltītas kampaņas radio un interneta reklāmas izstrādi un izvietošanu. Visticamāk, šis bija pēdējais piliens Latvijas Reklāmas asociācijai (LRA) – biedrībai, kas apvieno reklāmdevējus, medijus un aģentūras. No tās rindām jau pirms vairākiem tika izslēgti ar Špilleru saistīti uzņēmumi par rīcību pretēji asociācijas mērķiem un biedru interesēm.
Septembrī LRA policijai nosūtīja vēstuli, norādot uz būtiskiem riskiem, kas saistīti ar šo pretendentu iepirkumā. “Vai viņi nesaskata, ka viņiem būs paredzamas kaut kādas reputācijas sekas, ja uzvarēs viens no pretendentiem, kuram ir vairāki lauzti līgumi, kas paredz vispār viņu izslēgt no turpmākās dalības iepirkumā. Un cita starpā ir iesniegums policijā pret šo pretendentu. Vai tas nerada reputācijas riskus un vai tas nerada viņiem bažas, ka pakalpojums tiks nodrošināts kvalitatīvi, paredzētajā apjomā un izpildīts. Tas bija mūsu galvenais jautājums, kāpēc mēs vispār vērsāmies pie policijas,” vēstules nosūtīšanu apstiprina LRA valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.
Liepiņa norāda, ka publisko iepirkumu līgumu reģistrā katram pasūtītājam ir iespējas pārliecināties par citu valsts iestāžu vai kapitālsabiedrību pieredzi ar pretendentu. SIA “Alpha Baltic Media” gadījumā tā nepārprotami rada vismaz jautājumus: šogad trīs pasūtītāji ir paziņojuši, ka līgums ar firmu tiek izbeigts “piegādātāja vainas dēļ”.
Oktobra sākumā šādu lēmumu pieņēma Rīgas Stradiņa universitāte, janvārī – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Savukārt martā līgumu, kuru pērn ar “Alpha Baltic Media” noslēdza Latvijas Radio, lauza tā saistību pārņēmējs “Latvijas Sabiedriskais medijs” (LSM). Visu trīs pasūtītāju “de facto” sniegtie skaidrojumi par iemesliem pēc būtības ir visai līdzīgi: izpildītā darba apjoma neatbilstība iepirkuma specifikācijai, termiņu neievērošana, sarežģīta un nekonsekventa komunikācija ar izpildītāju, pārmērīga resursu tērēšana padarītā auditēšanai, būtiskas informācijas savlaicīga nesniegšana.
Špillers norāda, ka pie vainas esot konkurenti
Lauris Špillers gan domā, ka pie vainas varētu būt konkurenti, kas noskaņojuši pasūtītājus pret viņu, jo pamata lauzt līgumus neesot bijis: “Mūsu skatījumā tātad mazs procents – no 50 līgumiem trīs lauzti. Un no mūsu viedokļa līgumi lauzti ir nepamatoti. Iemesli ir vai nu izdomāti, vai maznozīmīgi, bet, protams, sadarbība, līgums ir sinerģija starp pasūtītāju un aģentūru. Ja šīs sinerģija nav, respektīvi, tad, protams, viena vai otra puse līgumu var lauzt. Šajā gadījumā zaudējumi nevienam nekādi nav radīti, līgums ir lauzts no pasūtītāja puses. Respektīvi, šajā gadījumā nesaprotu, par ko vispār jautājums ir, jo tas notikums nav nekāds tāds milzīgs.”
Pārmetumus par sliktu reputāciju vai būtisku parādu nesamaksāšanu ar viņu saistīto uzņēmumu pagātnē Špillers noraida – tā esot pilnībā nepatiesa un apmelojoša informācija. “de facto” gan pārliecinājās, ka savulaik arī pati VP bija spiesta vērsties tiesā pret “Alpha Baltic Media” par parāda piedziņu. 2018. gadā Špillera uzņēmums organizēja Neatkarības dienas velobraucienu Jūrmalā un noslēdza ar policiju līgumu par ceļu satiksmes regulēšanas nodrošināšanu. No 7,9 tūkstošus eiro lielās līguma summas policija uzreiz saņēma apmēram 200 eiro. Atlikušo summu policija atguva vairāk nekā pēc gada – tiesājoties un pēc tam vēl piesaistot tiesu izpildītāju sprieduma izpildei, noskaidroja “de facto”.
Špillers gan šos notikumus atminas citādi: “Iespējams, jā, varbūt bija kaut kādas diskusijas un nesakritības par summām, teiksim. Ja mēs runājam konkrēti par senu vēsturi, 2018. gads, tad jebkurā gadījumā mūsu sporta nodaļa organizē dažādus sporta pasākumus. Un tur bija policijai – teiksim, ja es atceros šo gadījumu, tas bija ļoti sen, varu detaļas neatcerēties – bija milzīgs cenu kāpums. Tātad, par to, ka mēs uztaisām publisku pasākumu, brauc visi bērni ar riteņiem, jāmaksā septiņi tūkstoši. Un tur bija droši vien diskusija par to, ka mainījās tarifs pirms pasūtīšanas un bija strīds par tarifu. Bet beigās tas viss tika atrisināts, nomaksāts un pretenzijas nevienam nav.”
Policija par “Alpha Baltic Media” sākusi kriminālprocesu
Tam, ka policijā šobrīd varētu būt kāds iesniegums par viņa uzņēmumiem, Špillers neticot – tā esot kaut kāda manipulācija, un viņš domājot, ka informācija neesot pareiza, jo neko par to nezinot. “de facto” gan noskaidroja, ka LSM pavasarī patiešām vērsās Valsts policijā saistībā ar “Alpha Baltic Media” darbībām Latvijas Radio projektu “Dod pieci!” un “Muzikālā banka” kampaņas līguma izpildē.
Tagad policija par to sākusi kriminālprocesu. “Saistībā ar to konkrēto iesniegumu, lai pārbaudītu tajā minētos faktus, ir ierosināts kriminālprocess. Tas šobrīd ir kvalificēts pēc Krimināllikuma XVIII nodaļas, kas ir noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu,” stāsta VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte.
VP pārstāve arī apstiprināja, ka iestāde turpina meklēt reklāmas kampaņas īstenotāju un šajā iepirkumā uzvarētājs vēl nav izziņots: “Ja mēs runājam par konkrēto iepirkumu, šobrīd Valsts policijai ir iepirkums, kas ir saistīts tieši ar komunikācijas aktivitātēm – informatīvo radio reklāmu un digitālo vizuālo materiālu izstrāde un izvietošana. (..) Vēl notiek izvērtēšanas process. Un es arī varu apstiprināt, ka mēs esam saņēmuši šo LRA vēstuli par iespējamajiem riskiem. Tā tiek ņemta vērā iepirkuma izvērtēšanā, bet plašāk komentēt nevaru.”
Lai gan saskaņā ar gada pārskatu “Alpha Baltic Media” pērn bija divi darbinieki, Špillers “de facto” apgalvoja, ka šobrīd viņam esot ap 20 darbinieku: seši ar pastāvīgiem darba līgumiem, bet pārējie strādājot uz autoratlīdzību vai uzņēmuma līgumu pamata. “de facto” ierodoties aģentūras birojā darbadienas vidū gan sastapa Špilleru vienu pašu.
