Augstākā tiesa: tiesneša dalība vēlēšanu komisijā rada interešu konfliktu risku

Patlaban likums noteic, ka CVK sastāvā ir deviņi locekļi, no kuriem priekšsēdētāju un septiņus locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus izraugās AT savā plēnumā.

AT norāda, ka tiesu varas uzdevums ir nodrošināt vēlēšanu procesa un rezultātu tiesiskuma kontroli tiesas procesā, savukārt tiesnešu līdzdalība vēlēšanu organizēšanā ir potenciāls tiesu sistēmas reputācijas un interešu konflikta risks.

Vēlēšanu organizēšana galvenokārt ir politisks process un, vadoties no Satversmes 1. pantā nostiprinātā valsts varas dalīšanas principa, tiesu varai būtu jāatturas no līdzdalības šādu procesu organizēšanā, uzskata AT.

Tiesai jāiesaistās vēlēšanu procesa kontrolē tikai "ex post", ja tiek apstrīdēti vēlēšanu rezultāti, pausts vēstulē.

AT rosina likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" veikt grozījumus, nosakot, ka CVK sastāvā ir deviņi locekļi - vēlētāji. Proti, ka CVK priekšsēdētāju un astoņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima.

Tāpat AT rosina noteikt, ka, ja kāds CVK loceklis izbeidz darbību komisijā, Saeima viņa vietā ievēlē citu komisijas locekli.

Kā norāda Strupišs, gadījumā, ja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šādus likuma grozījumus un izmaiņas neatbalsta, AT kā alternatīvu priekšlikumu aicina izvērtēt iespēju aizstāt AT plēnuma vēlētu tiesnesi ar Tieslietu padomes noteiktu komisijas locekli, kurš varētu būt no zemāku instanču tiesu tiesnešu, tiesu varai piederīgo profesiju vai citu tiesību zinātņu speciālistu vidus.

Šāds risinājums ļautu izvairīties no institucionālā interešu konflikta situācijām, kas var rasties saistībā ar AT kompetenci kā pirmajai un vienīgajai tiesu instancei skatīt lietas par vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu, pausts vēstulē.

Patlaban CVK locekļi ir Baiba Veisa, Aldis Austers, Ritvars Eglājs, Dzintra Kusiņa, Daiga Kameņeva, Marika Senkāne, Iveta Blaua un Līga Krapāne. Savukārt CVK priekšsēdētājs ir Māris Zviedris.