Nedēļas nogalē atkal notiks tas, no kā Eiropa solīja atteikties uz visiem laikiem. Kāpēc joprojām jāmokās ar pulksteņu grozīšanu?

Vērts atgādināt, ka 2018. gada septembrī Eiropas Komisija pēc plašas sabiedriskās apspriešanas, kurā 84% eiropiešu atbalstīja atteikšanos no sezonālās laika maiņas, oficiāli ierosināja pārtraukt šo praksi.

Komisija piedāvāja 2021. gadā pāriet uz pastāvīgu laiku, ļaujot katrai dalībvalstij pašai izvēlēties – saglabāt vasaras vai ziemas laiku.

Latvija bija viena no tām valstīm, kas atbalstīja atteikšanos no sezonālās laika maiņas, un pēc jaunās direktīvas pieņemšanas bija gatava pāriet uz vasaras laiku ("GMT+3") un tajā palikt pastāvīgi.

Tomēr praksē šis solis iestrēga. Katrai valstij bija jāpieņem lēmums līdz 2020. gada 1. aprīlim, taču tad pasauli pārņēma Covid-19 pandēmija. Politiskās un ekonomiskās prioritātes mainījās, un jautājums par laika maiņas atcelšanu tika nolikts malā.

“Lai gan ES līmenī ir bijušas diskusijas par laika maiņas atcelšanu, vienots lēmums netika pieņemts, jo daudzas dalībvalstis uzskatīja - lai vienotos par atteikšanos no sezonālās laika maiņas, ir jāveic pilnvērtīgs ietekmes izvērtējums par izmaksām, kā arī citiem aspektiem, kas var rasties, mainot laika grozīšanas kārtību un laika joslas ES. Līdz ar to Latvijā joprojām tiek ievērota iepriekš noteiktā kārtība, ko paredz Ministru kabineta noteikumi, kas atbilst ES direktīvā noteiktajām prasībām,” portālam Jauns.lv skaidro Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Elīna Balgalve.

Kāpēc vienoties ir tik grūti?

Galvenais šķērslis ir vienota lēmuma trūkums. Lai laika maiņu patiešām atceltu, visām 27 ES dalībvalstīm būtu jāsaskaņo, kādu laiku – ziemas vai vasaras – tās vēlas saglabāt.

“Bez iepriekš minētā argumenta par ietekmes izvērtējuma trūkumu dalībvalstu viedokļus ietekmē arī to ģeogrāfiskā lokācija un pieejamais dienasgaismas daudzums un sadalījums, attiecīgi, dalībvalstu, kas atrodas Rietumeiropā, sabiedrība ir vairāk apmierināta ar laika maiņu, jo ikdienas ritms ir labāk saskaņots ar saules gaismu,” skaidro EM pārstāve.

Ja viena valsts atceltu laika maiņu, bet kaimiņvalsts – ne, tad Eiropā sāktos haoss, kas sarežģītu transporta kustību, loģistiku un uzņēmumu sadarbību. Turklāt ne visas valstis domā vienādi. Ziemeļvalstis sliecas par labu ziemas laikam, savukārt dienvidu valstis biežāk vēlas saglabāt vasaras laiku. 

EM norāda, ka atbilstoši publisko pārvaldes iestāžu, NVO, uzņēmēju un iedzīvotāju paustajam viedoklim, kā arī, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un vasaras laika pozitīvos ieguvumus, EM atbalsta ideju veikt pāreju uz vasaras laiku un tajā palikt pastāvīgi, pārtraucot sezonālo laika maiņu. Būtiskākie argumenti: vasaras laiks ir atbilstošāks, jo tas nodrošina garāku gaišās dienas laiku cilvēkiem aktīvajās stundās, tādējādi veicinot iedzīvotāju ekonomisko un fizisko aktivitāti, kas kopumā pozitīvi ietekmē tautsaimniecību, īpaši tādās nozarēs kā lauksaimniecība, tūrisms un būvniecība.

Kāpēc laika maiņu ieviesa vispār?

Ideja par pulksteņu grozīšanu radās pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā, reaģējot uz globālo naftas krīzi. Mērķis bija taupīt enerģiju – pielāgot darba laiku dienasgaismai, lai samazinātu mākslīgā apgaismojuma izmantošanu.

Latvijā sezonālā laika maiņa tika ieviesta 1981. gadā, bet vēlāk tā pielāgota ES noteikumiem, kas 1998. gadā noteica vienotu pārejas kārtību, nosakot, ka vasaras laiks sākas marta pēdējā svētdienā un beidzas oktobra pēdējā svētdienā.

Laika gaitā sākotnējais arguments par energoresursu taupīšanu lielā mērā ir zaudējis spēku. Pētījumi liecina, ka enerģijas ietaupījums, ja tāds vispār pastāv, ir minimāls vai pat apšaubāms. Vienlaikus arvien skaļāk tiek runāts par laika maiņas negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību – tā izjauc dabisko bioloģisko ritmu, pasliktina miega kvalitāti un var negatīvi ietekmēt sirdsdarbību.

Kad beidzot pārtrauksim šo rituālu?

Oficiāli Eiropas Komisija nav noteikusi jaunu termiņu, kad pie šī jautājuma varētu atgriezties. Lai notiktu pārmaiņas, nepieciešams visu dalībvalstu politisks konsenss.

“Šobrīd nav indikāciju, ka šis jautājums par atteikšanos no sezonālās laika maiņas varētu parādīties ES dienaskārtībā,” atklāj Balgalve.

Tāpēc joprojām spēkā ir iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.