"De facto": tā dēvētajā Lemberga krimināllietā ārzemēs esošā mantā nav arestēta 

Saskaņā ar tā sauktās Lemberga krimināllietas materiāliem, bijušais Ventspils mērs un advokāts no Šveices Rūdolfs Meroni iepazinušies 1994.gada sākumā, kad advokātu birojā Cīrihē ieradās kompānija no Latvijas. Tuvāko advokātu ofisu bija parādījis kāds blakus esošās viesnīcas “Hotel Eden au Lac” darbinieks. Viens no biroja partneriem bija Meroni, kurš savās liecībās padsmit gadus vēlāk atcerējās, ka starp cilvēkiem no Latvijas bijis arī Ventspils mērs Aivars Lembergs. Vienā no abu pirmajām tikšanās reizēm Lembergs stādīts priekšā kā svarīgs cilvēks. Vēlākajā saziņā pa telefaksu konfidencialitātes nolūkos Lembergs dēvēts par “Mr. Fisher”, atcerējās Meroni. 

Lemberga un Meroni turpmāko gadu sadarbību var rezumēt, izmantojot 2007. gada nogalē prokuratūrā tapušus dokumentus par aresta uzlikšanu mantai. Vienā no lēmumiem uzskaitītas daļas ārzemju uzņēmumos un arī miljonus dolāru vērtas prasījumu tiesības, kas, prokuratūras ieskatā, tieši vai pastarpināti pieder Lemberga ģimenei. Dokumentā konstatēts, ka manta tajā brīdī atradās Meroni pārvaldībā, tādēļ viņam tā arī tika uzticēta glabāšanā. 

Jaunums ir tas, ka šogad noslēgta Valsts policijas izmeklēšana atklāj, ka Lemberga krimināllietā minētā manta ārvalstīs nemaz nav arestēta. Proti, aresta lēmums nav atzīts attiecīgajās jurisdikcijās. 

To apstiprina valsts apsūdzības uzturētājs Lemberga krimināllietā, prokurors Aivis Zalužinskis. Viņš skaidro, ka 2008.gadā termiņi spieduši izmeklēšanu ātri pabeigt, tādēļ izlemts netērēt laiku arestu uzlikšanai katrai čaulas kompānijai ofšoros.  

“Lai neiestātos situācija, ka nevar lietu sūtīt uz tiesu dēļ tā, ka nav pabeigta procedūra ar kaut kādiem mantiskiem jautājumiem, turklāt nebūtiskiem, attiecīgi tiesiskās palīdzības lūgumi netika sūtīti, jo tas bija ļoti būtisks apdraudējums lietas nodošanai tiesai. Un ja lieta netiktu nodota savlaicīgi, mums būtu jāatceļ pilnīgi visi aresti,” atceras Zalužinskis. 

Pēc prokurora domām, aresti ārvalstīs neesot paši svarīgākie. Būtiski, ka Latvijā nekustamajiem un kustamajiem īpašumiem, kā arī kompānijām aresti reģistros ir uzlikti: “Šajās citās jurisdikcijās esoši aktīvi nav tie aktīvi, par ko mēs uztraucamies. Mēs uztraucamies par Latvijā reģistrētām juridiskām personām, tie ir Latvijas uzņēmumi, kuriem ir pamatkapitāls, kuriem ir vērtība un kuru vērtība ir mērāma miljonos.” 

Bijušais prokurors Andis Mežsargs, kurš sagatavoja lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, apstiprina argumentu par īsajiem termiņiem. Arestu atzīšana ārzemēs būtu prasījusi vismaz gadu. Taču, viņaprāt, procedūru vajadzēja īstenot līdz galam vēlākā kriminālprocesa fāzē.   

“Esmu spiests izteikt pieņēmumu, ka gan tiesa, gan valsts apsūdzības uzturētāji “novilka”, gribētos domāt – neapzināti, mantisko jautājumu atrisināšanu visu tiesas izmeklēšanas laiku,” rakstiskā atbildē “de facto” pauda Mežsargs. Viņš uzskata, ka esošais stāvoklis apmierina tiesājamo.   

Bijušais ģenerālprokurors Juris Stukāns zinājis, ka Lemberga krimināllietā pieminētā manta ārzemēs nav arestēta, bet tā bijusi tiesas atbildība jautājumu risināt. “Man bija informācija, ka uz ārvalstīm tas netika nosūtīts, jo nebija laika, bet es atkal neko nedarīju, neiejaucos tāpēc, ka lieta bija tiesā, un tas gan – man likums neatļauj iejaukties iztiesāšanas gaitā,” iztaujāšanā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja Stukāns. 
  
Zalužinskis gan uzskata, ka nebija pamata tiesas procesa laikā jautājumu par mantu aktualizēt, jo process ritējis uz priekšu. Par lielāku problēmu viņš sauc to, ka lietu skata sešpadsmito gadu, bet gala nolēmuma joprojām nav. “Tad, kad tiesa nospriedīs, ka konkrētās juridiskās personas kapitāldaļas ir konfiscētas par labu valstij, tad šāds nolēmums stājas spēkā, tikai tad valsts var vērsties pie otras valsts un lūgt - atdodiet mums šos aktīvus,” saka prokurors.  

Lemberga krimināllieta pašlaik atrodas kasācijas instancē Senātā, kur tagad strādā tiesnese Irīna Jansone, kura vairākus gadus bija šīs lietas vadošā tiesnese Rīgas apgabaltiesā. Tieši pašreizējās darbavietas dēļ viņa atsakās komentēt aresta jautājumus. 

Lembergs pats viņam divās instancēs piespriesto cietumsodu un mantas konfiskāciju uzskata par pretlikumīgu. Kā vienu no pamatojumiem intervijā ar “de facto” pirms diviem gadiem viņš piesauca tieši ārvalstīs neuzliktos arestus. Lembergs gan noliedza, ka viņam piederētu apsūdzībā uzskaitītās uzņēmumu daļas. Atzina īpašumus, kas minēti viņa amatpersonas deklarācijā, tajā skaitā laivas un automašīnas, piemēram, 1997. gada izlaiduma “Opel Tigra”, kas joprojām glabājas pie Lemberga paša: “Viņš [auto] jau tad, kad arestēja, nebija izmantojams, vienkārši būtu metāllūžņos nodevis. Bet tagad viņa tā grabaža stāv. Paldies dievam, man liela teritorija.” 

Jāatzīmē, ka Rīgas apgabaltiesa bija tā, kas pirms pieciem gadiem sāka interesēties par mantas stāvokli, bet izvēlējās citu pieeju. Tiesa lika Meroni glabāto mantu nodot valstij, un vēlāk pamudināja pret viņu sākt izmeklēšanu par lēmuma nepildīšanu. 

“de facto” iegūtajā policijas lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu detalizēti aprakstīta sarakste starp Meroni, Nodrošinājuma valsts aģentūru un tiesu. Sākumā Meroni sūdzējās, ka viņam sūta vēstules latviski un angliski, vēlāk pauda, ka aresta orderis nemaz ārzemēs nav atzīts, ka aktīvi atrodas uzņēmumos, ne pie viņa. Piekrita parakstīt nodošanas protokolu, bet ne fiziski mantu atdot, jo tā viņam neesot nodota. Nodrošinājuma valsts aģentūra uzskatīja, ka šāda formāla nodošana neko neatrisinātu, turklāt aģentūrai trūkušas pilnvaras kapitāldaļu pārvaldīšanā. 

Policija uzskatīja, ka ne Meroni, ne aģentūra, neizpildot tiesas uzdevumu, nekādu noziegumu nav pastrādājušas.  

Jāatzīmē gan, ka Lemberga krimināllietas materiālos netrūkst pierādījumu tam, ka Lembergu ģimenei, iespējams, slēpti piederošā manta faktiski ir Meroni pārvaldībā. Policijas lēmumā, piemēram, ir atsauce uz Meroni paša 2019. gadā rakstītu iesniegumu par arestētās mantas stāvokli: “Lai uzraudzītu attiecīgās uzņēmējsabiedrības, viņš [Meroni] ir nodrošinājis sevis, kā arī savu uzticības personu ievēlēšanu vairāku Latvijas holdinga kompāniju padomēs, kas ir to ārvalstu komercsabiedrību kontrolē, kuras vada viņš.” 

Nesaistīti ar mantisko jautājumu risināšanu Lemberga lietā, Latvijā joprojām nav izveidota skaidra kārtība arestētu kapitāldaļu pārvaldībai. Pirms gada bija mēģinājums steigšus pieņemt izmaiņas likumā, taču piedāvājums saskārās ar advokātu un uzņēmēju iebildēm.  

“Visi saprot, ka problēma ir, bet Saeimas deputāti nevar uzrakstīt tādas kvalitātes regulējumu, kas visiem būtu pieņemams, un diemžēl es redzu, ka arī Tieslietu ministrija, aicinot ekspertus, nevar to problēmu atrisināt. Mēs līdz šim nesaņēmām tādu piedāvājumu, kam būtu atbalsts,” teic Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).

Tieslietu ministrijā atbild, ka piedāvājums ir izstrādāts, bet tiek meklēta iestāde, kas nākotnē varētu arestētas kapitāldaļas pārvaldīt. Esot uzrunāts gan “Possessor”, gan Nodrošinājuma valsts aģentūra.