Izšķērdīgā ZM iepirkuma lieta: toreizējā valsts sekretāra Raivja Kronberga disciplināratbildība palika neizvērtēta
Par 3,1 miljonu eiro Zemkopības ministrijas izveidotais elektroauto uzlādes staciju tīkls izsauca vienu no visasākajiem Valsts kontroles (VK) vērtējumiem. Tā konstatēja, ka ministrija varēja iztērēt vismaz desmit reizes mazāk naudas, lai sasniegtu savu mērķi. Šī iepirkuma laikā Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs bija Raivis Kronbergs, kurš šobrīd ir Valsts kancelejas vadītājs. Viņa disciplināratbildība joprojām nav izvērtēta, ziņo LTV raidījums “de facto”.
Kronberga atbildību ZM dienesta pārbaudē nevērtēja
3,1 miljona eiro lielo Zemkopības ministrijas ieguldījumu elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē pagājušajā gadā revidēja VK. Tā atklāja, ka ministrija nerīkojas ne atbilstoši saviem attīstības plāniem, ne arī jēgpilni. VK pilnais revīzijas ziņojums atrodams šeit.
Pēc VK revīzijas dienesta pārbaudi sāka Zemkopības ministrija. Taču no tās gadījās izsprukt toreizējam Zemkopības ministrijas valsts sekretāram Raivim Kronbergam. Dienesta pārbaudes sākumā viņu paaugstināja Valsts kancelejas vadītāja amatā. Tieši šis aspekts – darba vietas maiņa – Zemkopības ministrijai kalpoja par iemeslu, lai viņa atbildību nevērtētu. Kronbergs pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) aicinājuma nonāca viņas pārraudzībā. Saskaņā ar likumu, tam nevajadzēja būt šķērslim vērtēt Kronberga disciplināratbildību, jo pēc būtības viņš turpināja darbu civildienestā. Kā “de facto” norāda VK padomes locekle Inga Vilka, iestādei šķitis loģiski, ka vērtētu arī Kronberga atbildību, jo tam nebija nekādu šķēršļu.
Siliņa uz VK vēstuli piecus mēnešus neatbildēja
Kad Kronbergs jau strādāja Valsts kancelejā, bija divi cilvēki, kas varēja ierosināt dienesta pārbaudi par iespējamajiem Kronberga disciplinārpārkāpumiem – finanšu ministrs un Ministru prezidente. Tieši tādēļ šī gada februārī Valsts kontrole sūtīja vēstuli abām šīm amatpersonām ar lūgumu to darīt.
Vēstulē VK rakstīja: “Tā kā vēl 16.05.2024. valsts sekretārs parakstīja līgumu grozījumus par jau neievērotu termiņu pagarinājumiem līdz 01.06.2024., un pēdējās elektroautomobiļu uzlādes stacijas tika pieņemtas ekspluatācijā 18.07.2024., konstatējams, ka ar iespējamajiem Zemkopības ministrijas valsts sekretāra R.Kronberga pieļautajiem disciplinārpārkāpumiem saistībā rīcība turpinājusies ilgstoši, un normatīvajā regulējumā norādītais noilgums nav iestājies, līdz ar ko nav šķēršļu izvērtēt bijušā Zemkopības ministrijas valsts sekretāra disciplināratbildību.”
Finanšu ministrs lietu nerosināja. “Cik tad valsts iestādes kopumā var veikt par vienu un to pašu jautājumu pārbaudes. (..) To procesu ir uzsācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas ir augstākais uzraudzības birojs. Mēs neuzskatām, ka būtu saprātīgi, ja vēl arī Finanšu ministrija visam tam pašam ietu cauri,” pauž finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Savukārt Ministru prezidentes birojs Valsts kontrolei neatbildēja. Līdz ar to pēc pieciem mēnešiem Valsts kontrole savu aicinājumu izvērtēt iespējamos disciplinārpārkāpumus rakstīja vēlreiz. “Līdz š.g. 10.07.2025. atbilde uz minēto vēstuli Valsts kontrolē nav saņemta. Lūdzam informēt par pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar bijušā Zemkopības ministrijas valsts sekretāra R.Kronberga disciplināratbildības izvērtējumu,” rakstīja VK.
Šoreiz Siliņa atbildēja, ka neesot tiesiska pamata lietu rosināt. “Palūdzu arī Raivja Kronberga paskaidrojumus. Tā kā manā rīcībā bija jau KNAB atsūtīta informācija, tad lietā jau ir nostājies disciplinārlietas noilgums. Aizsūtīju visus materiālus, arī KNAB(am), neveidojot nekādu jaunu komisiju, jo KNABs jau šo lietu vērtē,” “de facto” norāda Ministru prezidente.
Noilgums, lai lietu sāktu
Brīdī, kad Siliņa Valsts kontrolei atbildēja, tik tiešām vairs nebija tiesiska pamata lietu sākt. Lai Kronberga atbildību izvērtētu, jāizpildās bija diviem nosacījumiem.
Pirmais - kopš pēdējā iespējamā pārkāpuma nav pagājuši divi gadi (Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 19. panta 1. daļa). Šis nosacījums izpildās, jo pagājušā gada maijā Kronbergs parakstīja līgumu grozījumus saistībā ar šo lietu. Otrs nosacījums – nav apritējis mēnesis kopš Siliņa saņēma saņēmusi informāciju par faktiem vai pati ir konstatējusi faktus, kas liecina par iespējamā disciplinārpārkāpuma izdarīšanu (Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 19. panta 2. daļa). Bet neizpildās otrs nosacījums, jo ir noilgums. Ministru prezidentes birojs Valsts kontrolei atbildēja tikai pēc viņu otrās vēstules. Līdz ar to secināms, ka noilgums radās tieši Ministru prezidentes birojā.
Pats Kronbergs uzskata, ka viss attiecībā uz Zemkopības ministrijas iepirkumu rit tieši tā, kam tā jānotiek. “Es jau teicu mana atbildība tiek vērtēta kopā ar visiem dalībniekiem,” viņš teic, norādot, ka izmeklēšana šobrīd rit KNAB.
Vai un kādi varētu būt Valsts kontroles tālākie soļi, šobrīd nav zināms. “Jāsaka, ka šajā situācijā tā ir nevienlīdzīga attieksme, jo pirms Kronberga kunga iecelšanas amatā bija gadījums ar Valsts kancelejas direktoru, kur tad mēs redzējām pilnīgi citu pieeju rīcībai attiecībā uz disciplināratbildības izvērtēšanu,” pauž VK padomes locekle Vilka.
KNAB sāktajā kriminālprocesā joprojām izmeklēšana
Amatpersonu piesaukto krimināllietu KNAB sāka pagājušā gada nogalē. Šobrīd joprojām rit pirmstiesas izmeklēšana. “KNAB šajā kriminālprocesā turpina veikt pirmstiesas izmeklēšanu aizdomās par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas varētu būt izraisījusi smagas sekas,” norāda birojā. Taču kriminālprocess neizslēdz iespēju izvērtēt ierēdņa atbildību dienesta pārbaudē.
Pašreizējais Zemkopības ministrs uzskata, ka atbildību par izšķērdīgo iepirkumu būtu jāuzņemas viņa priekštecim. “Tajā brīdī, kad Raivis Kronbergs atnāca uz Zemkopības ministriju, viņš bija tas, kas parakstīja papīrus, bet viņš nebija tas, kas šo iepirkumu organizē un veic. Vairāk jāuzņemas politiskā atbildība tā laika ministrijas politiskajai vadībai,” pauž zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Bijušais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, kurš šogad kandidēja uz vietu Jelgavas novada domē no Nacionālās apvienības saraksta, uz jautājumiem vairs neatbild. “Nav man nekādas atbildes uz jautājumiem,” viņš strupi nosaka.
Taču pat tad, ja Zemkopības ministrijā attiecībā uz ierēdniecību tolaik būtu bijis politiskais spiediens, ierēdņiem ir veidi, kā pret to iestāties. Turklāt tieši to teica pats Kronbergs, kad pērn komentēja disciplinārlietas, kurās izvērtēja atbildīgos ierēdņus tā sauktajā Kariņa lidojumu lietā. “Ierēdniecības spēja nostāties pret kādām politiskām interesēm ir ārkārtīgi svarīga, un tā ir arī laba pazīme tad, ja valstī ir spēcīgs civildienests. Ja mēs redzam, ka šādi lēmumi brīvi plūst cauri un šīs atbildības neseko, tā ir slikta ziņa par mūsu civildienesta spēju noturēt šo profesionalitātes sietu pietiekami stipru, lai šādi lēmumi vienkārši netiktu cauri ierēdņu aizsarg barjerai,” teic “Providus” pētniece Līga Stafecka.
VK pēc revīzijas turpināja sekot līdzi, cik aktīvi tiek izmantotas elektroauto uzlādes stacijas. Tās aprēķini liecina, ka pie ZM uzstādīto astoņu uzlādes staciju kopējās izmaksas rezultējušās ar 8,60 eiro lielām izmaksām par vienu nobraukto kilometru, neiekļaujot elektroenerģijas izmaksas.
