"Nekā personīga": ZZS aicina dzēst Ventspils brīvostas pārvaldes daudzu miljonu eiro parādus

"Nekā personīga" vēsta, ka Finanšu ministrija un Valsts kase pret šo ideju izturas piesardzīgi, norādot uz iespējamu neatļautu valsts atbalstu un nepieciešamību pēc īpaša likuma, lai daļu saistību norakstītu. Satiksmes ministrija sola izvērtēt situāciju un sniegt skaidrojumu līdz oktobra vidum.

Ostu likuma grozījumi, kas paredz pašvaldību pārstāvju atgriešanos ostu padomēs, šobrīd iestrēguši Saeimas komisijā. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (P) kritizējis ZZS par politisku spiedienu un šantāžu, savukārt ZZS noliedz politisku motīvu esamību, uzsverot ekonomisko raksturu, skaidro raidījums.

Jau vēstīts, ka Ventspils ostas termināļos 2024. gadā tika pārkrauti kopumā 8,234 miljoni tonnu kravu, kas ir par 21% mazāk nekā 2023. gadā.

Pēc pārkrauto kravu apmēra Ventspils osta ir otra lielākā osta Latvijā.

Šomēnes šis raidījums vēstīja, ka kontroli Rīgas brīvostas galvenajā iebrauktuvē, caur kuru tiek vestas arī stratēģiski nozīmīgās NATO kravas, no Ostas policijas pārņēmusi mazzināma firma, kurai nav savu apsardzes darbinieku, bet tos nodrošina tās atrasts apakšuzņēmums.

Valsts drošības dienests raidījumam uzsvēris, ka par iebrauktuvju apsardzes personāla izvērtēšanu ir atbildīga Rīgas brīvostas pārvalde. Vienlaikus dienests esot "pievērsis uzmanību konkrētajai situācijai un veiks ar ostā par drošību atbildīgajām personām pārrunas iespējamu risku identificēšanai un novēršanai".

Raidījums atgādina, ka pagājušā gada nogalē Rīgas brīvostas pārvalde atlaida 75 no 115 ostas policistiem, pamatojot to ar kravu kritumu un finanšu taupību. Kopš tā brīža posteņos drīkst strādāt privātās apsardzes firmas. Tagad kontrolpostenī "Delta1" Uriekstes ielā strādā SIA "ROR", kas apsardzes darbiniekus piesaista no SIA "KDR". Apsardzes pakalpojumus izvēlējās stividorkompānijas, par galveno kritēriju nosakot zemāko cenu.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš skaidroja, ka tiek prasīta apsardzes kompānijas licence. "Katram un ikvienam cilvēkam mēs kā ostas pārvalde klāt netiekam. Tur ir arī zināma datu aizsardzība. (..) Bet es ceru, ka tādā kopumā ir skaidrs, ka Valsts drošības dienests un pārējās instances noteikti tam seko līdzi," viņš pauda. Vaicāts, vai ir kādas drošības prasības, lai strādātu šajā objektā, "ROR" īpašnieks Igors Prohorovs raidījumam atbildēja, ka agrāk varbūt bija. "Bet tur visus jautājumus pie brīvostas. Mums it kā parastais objekts. It kā bīstams, bet tāda situācija…" viņš stāstīja.

Piesaistītā apakšuzņēmuma "KDR" vienīgais īpašnieks ir Kirils Haritonovs, kurš 2020.gadā mēģināja startēt Rīgas domes vēlēšanās no partijas "Alternative". Uzņēmumam 2023.gadā sākts tiesiskās aizsardzības process nodokļu parādu dēļ. Ieceltais administrators raidījumam skaidroja, ka tas juridiski firmai neliedz piedalīties kādos iepirkumos.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājam (JV) Ainaram Latkovskim radusies situācija nešķita normāla. Viņaprāt, fakts, ka tik stratēģiski svarīgā objektā izvēlas apsardzi pēc zemākās cenas principa, turklāt, atrodot firmu, kas pati nespēj nodrošināt darbiniekus, liek uzdot jautājumus ostas uzraugiem.

Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) savukārt paudis, ka gribētu uzdot daudzus jautājumus brīvostas vadībai. "Un es ceru, ka atbildīgie cilvēki, kas atbild par to ministrijās, arī tos uzdos," viņš teica, paužot, ka Rīgas pašvaldības loma brīvostā esot nulle. "Mums nav nekādas iespējas noteikt procesus, kas tur notiek," viņš norādīja.

Kā pārliecinājās aģentūra LETA, SIA "Apsardze ROR" pērn strādājusi ar 448 206 eiro apgrozījumu un 6143 eiro lielu peļņu. Portālā "Firmas.lv" norādīts, ka uzņēmumam ir 18 darbinieki.

Savukārt SIA "KDR Group" strādājusi ar 346 741 eiro lielu apgrozījumu un 32 075 eiro lielu peļņu. Uzņēmumā strādā 34 darbinieki.