Latvijā teju uz pusi pieaudzis uz autoceļiem notriekto dzīvnieku skaits. Noskaidrots, kuri dzīvnieki sadursmēs cieš visbiežāk

Kā liecina Valsts meža dienesta dati (VMD) par reģistrētajiem notriektajiem savvaļas dzīvniekiem, visvairāk tikušas notriektas stirnas, turklāt arī to populācija ir vislielākā. VMD dati parāda, ka Latvijā dzīvo vairāk nekā 200 tūkst. stirnu, un šogad līdz septembra vidum tika notriektas 549 stirnas. Pērn šis skaits bija 394. Tāpat šogad notriekts 91 alnis, kas ir 11 dzīvniekiem vairāk nekā pērn šajā periodā.

Kā norāda VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) tieši rudens ir laiks, kad dzīvniekus pie autoceļiem var sastapt biežāk, jo aļņiem un pārnadžiem ir sācies riesta laiks, tāpēc viņi vairāk pārvietojas, kā arī dzīvnieki dodas baroties pie ceļmalā augošajām ābelēm un citu lauksaimniecības produkciju.

Tāpēc autovadītājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem, īpaši posms, kas ir aprīkoti ar brīdinājuma  ceļazīmēm "Savvaļas dzīvnieki" un mežainos apvidos. Dzīvniekus ceļmalās ir grūtāk pamanīt, jo dienas kļūst īsākas, krēslā redzamība pasliktinās, bet visbiežāk tieši tas ir laiks, kad dzīvnieki pārvietojas pāri ceļam. Rudenī arī biežāk līst. Līdzko uzsnieg sniegs, redzamība uzlabojas.

Vislielākos draudus autovadītājiem rada lielie pārnadži

Lai arī kopumā lielo dzīvnieku skaitam ir tendence samazināties, notriekto dzīvnieku skaits ir pieaudzis. Valsts meža dienesta medību daļas vecākais referents Ilgvars Zihmanis norāda, ka "šogad reģistrēti 987 negadījumi ar dzīvniekiem, no kuriem 760 negadījumi bija ar lielajiem pārnadžiem - aļņiem, staltbriežiem, stirnām un mežacūkām, kas satiksmei rada vislielākos draudus. 

Pēc VMD vērtējuma, salīdzinot ar iepriekšējo medību sezonu, visu lielo pārnadžu sugu dzīvnieku skaits ir samazinājies. Tāpēc reģistrēto notriekto pārnadžu skaita pieaugumu, visticamāk, var skaidrot nevis ar lielāku negadījumu skaitu, bet ar plašāku ziņojumu reģistrēšanu. Otrs iespējamais izskaidrojums – lielāka dzīvnieku koncentrācija meža jaunaudzēs un lauksaimniecības kultūrās gar ceļiem, kur tiem pieejams vairāk barības."

 Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks un bioloģijas doktors Jānis Ozoliņš, runājot par dzīvnieku atrašanos ceļa tuvumā, norāda, ka daļa savvaļas sugu dodas baroties uz laukiem, kas bieži atrodas pie ceļiem, bet viņiem seko plēsēji. Tā veidojas šī piramīda. "Kopumā stirnu skaits Latvijā ir liels, un viņas ir mežmalas dzīvnieks, kas uzturas ceļu tuvumā vai šķērso to, lai barotos, piemēram, no sējumiem."

Tieši rudenī pie ceļa var vairāk sastapt lielos pārnadžus – aļņus, staltbriežus, jo viņiem ir sācies riesta laiks. Stirnas, brieži, mežacūkas labprāt našķojas ar lauksaimniecības produktiem, un arī ceļmalas āboliem. Sliktāka situācija ir tad, ja mežs ir vienā, bet lauks otrā pusē, dzīvnieki šķērso ceļu, lai dotos baroties. "Tā kā rudenī ātrāk sāk krēslot un zīdītāji ir nakts dzīvnieki, autovadītājiem ir jābūt divkārt uzmanīgiem, jo pamanīt dzīvniekus ceļmalā ir grūtāk. Rudenī arī notiek medības ar dzinējiem, tāpēc meža dzīvnieki ir apmulsuši un pārvietojas haotiski," uzsver Ozoliņš.

Attiecībā uz lauksaimniecības zemju platībām Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāve Rūta Rudzīte norāda, ka kopējais lauksaimniecībā izmantojamo zemju apjoms pēdējos piecos gados saglabājas nemainīgs, taču notiek aizaugušo platību sakopšana un to atgriešana lauksaimnieciskajā izmantošanā. Līdz ar to izmantotās lauksaimniecības zemes daudzums palielinās.

Kā rīkoties, ja uz ceļa sastapts dzīvnieks?

"Ieraugot meža dzīvniekus ceļa malā, autovadītājiem ieteicams samazināt braukšanas ātrumu, jo dzīvnieka reakcija un kustības nav paredzamas. Ātruma samazinājumam ir jābūt diezgan pamatīgam, lai nepieciešamības gadījumā autovadītājs spētu vai nu ātri apstādināt transportlīdzekli, vai nu veikt drošu apdzīšanas manevru," norāda "Drošas Braukšanas Skolas" (DBS) vadītājs Jānis Vanks.

No tiem dzīvniekiem, kas ir augumā līdz motora pārsegam, ja ir bīstami izvairīties, nevajag to darīt. Ir tikai jābremzē. Savukārt no tiem dzīvniekiem, kuri augstāki par motora pārsegu un pie trieciena var trāpīt priekšējā stiklā, ir jāmēģina izvairīties. Ja dzīvnieks neiet prom, var mēģināt pīpināt vai pavisam lēnām apbraukt pa pretējo joslu, ja netuvojas citas automašīnas. Ja ceļam pārskrien dzīvnieks, nekavējoties jābremzē, jo šim dzīvniekam var sekot vēl viens!

Savukārt ja ir noticis ceļu satiksmes negadījums ar dzīvnieku, kurā ir cietušie, un transportlīdzeklis nevar turpināt ceļu, par to jāinformē Valsts policija, zvanot pa tālruni 110 vai 112.

VP pārstāve Līna Bagdone skaidro: "Ja nav cietušo un pats transportlīdzeklis var turpināt ceļu, tad pietiek ar to, ka informē Valsts meža dienestu. Tomēr, ja cilvēks pēc tam grib saņemt no apdrošinātāja kādu atlīdzību, tad ir jāzvana policijai jebkurā gadījumā. Tāpēc mēs vienmēr iesakām primāri zvanīt policijai, kas tālāk nodod informāciju arī Valsts meža dienestam."

Redzot notriektu dzīvnieku uz autoceļa, ir jāzvana uz vienotās ārkārtas palīdzības izsaukuma telefonu 112 un jāinformē par konkrētu vietu, kurā tas ceļa satiksmes negadījums ar dzīvnieku noticis. Un glābšanas dienesta nodarbinātie informē par notikušo atbildīgos dienestus – Valsts meža dienestu un ceļa pārvaldītāju. Ir iespējams informēt arī tieši Valsts meža dienestu, tostarp izmantojot mobilo lietotni Mednis. 

Notriektie mājdzīvnieki ir jānovāc īpašniekam, bet bezsaimnieka dzīvniekus saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu novāc pašvaldība. Ja LVC rīcībā nonāk informācija par dzīvnieku, kas notriekts uz valsts autoceļa, lai novērstu bīstamas situācijas, tiek organizēta beigtā dzīvnieka novākšana no ceļa vai norobežošana, savukārt notriekto dzīvnieku līķu savākšanu organizē pašvaldība. Notriekto dzīvnieku piesavināties nedrīkst, jo saskaņā ar Medību likumu tā ir nelikumīga medījamo dzīvnieku ieguve un par to draud sods. Jāatceras, ka dzīvnieki var būt arī slimi.

Lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, aicinām zvanīt uz VSIA Latvijas Valsts ceļi diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.