Ar alternatīvu Stambulas konvencijai, atsevišķas frakcijas mēģina "sevi atmazgāt", norāda Šuvajevs

Viņš norādīja, ka Latvijā spēkā ir Eiropas Padomes konvencija par vardarbības novēršanu pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. "Tāpēc šādam lēmumprojektam nav pamata, un tas ir vērtējams kā atsevišķu frakciju centieni "atmazgāt sevi" situācijā, kur viņi apzinās - Stambulas konvencijas potenciālā denonsēšana būs neatgriezenisks trieciens Latvijas starptautiskajai reputācijai un valsts ģeopolitiskā virziena pagriešana Krievijas virzienā," pauda Šuvajevs.

Kā vēstīts, Nacionālās apvienības (NA), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), "Apvienotā saraksta" (AS) deputāti parakstījuši un Saeimā iesnieguši deklarāciju, kas apliecina valsts apņēmību mērķtiecīgi rīkoties, lai aizsargātu ikvienu no vardarbības, īpaši sievietes un bērnus, kā arī paredz atbilstošu risinājumu ieviešanu likumdošanas līmenī.

Saeimas deputāts Nauris Puntulis (NA) norāda, ka NA konsekventi iestājusies par reālu un efektīvu cīņu pret vardarbību.

"Mēs nedrīkstam pieļaut, ka vardarbības novēršanas jautājums kļūst par ideoloģisku cīņu un vardarbības problēmas netiek risinātas pēc būtības," skaidro deputāts un norāda, ka politiķu mērķis ir panākt praktisku rīcību - palīdzību cietušajiem un stingru atbildību vainīgajiem. Latvijai jāizstrādā efektīvs tiesisks regulējums, kas aizsargā cilvēkus saskaņā ar Satversmes garu un vērtībām.

Saeimā iesniegtā deklarācija paredz līdz 2026.gada 1.martam izstrādāt jaunu, visaptverošu likumu par vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanu un izskaušanu. Likums noteiks valsts pienākumu aktīvi risināt vardarbības problēmas, nodrošinās upuru aizsardzību un atbalstu - juridisku, psiholoģisku un sociālu palīdzību -, paredzēs stingru atbildību gan par vardarbības aktiem, gan valsts iestāžu bezdarbību, kā arī regulēs datu apkopošanu, institūciju sadarbību un sabiedrības izglītošanu vardarbības prevencijas jomā.

Nacionālā apvienība uzsver, ka reālu rezultātu iespējams panākt tikai tad, ja nacionālajā likumdošanā tiek iestrādātas konkrētas, praktiski īstenojamas normas, kas risina problēmas pēc būtības.

Jau vēstīts, ka septembra izskaņā, pateicoties ZZS balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā. Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada "drošības budžetu", taču ticību Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1.maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.

"Jaunajai vienotībai" Saeimā ir 25 deputāti, ZZS frakcijā - 16 deputāti, bet "Progresīvo" rindās - astoņi Saeimas deputāti. "Apvienotajam sarakstam" ir 13 deputāti, Nacionālajai apvienībai - 12 deputāti, "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" - katrā pa astoņiem deputātiem. Vēl Saeimā ir 10 pie frakcijām nepiederoši deputāti, daži no kuriem atbalsta valdošo koalīciju.